Pandēmija ir bijis nopietns pārbaudījums ne vien cilvēku mentālajai veselībai, bet arī savstarpējām attiecībām ar ģimeni un tuviniekiem - 19% iedzīvotāju kopš pandēmijas sākuma ar tuviniekiem strīdas biežāk, liecina "Benu aptiekas" "Stresa termometra" pētījuma rezultāti. Īpaši grūti klājies jauniešiem un ģimenēm, kurās jau iepriekš attiecībās bijuši sarežģījumi.
Tiesa, aina nav viennozīmīga - lai gan 6% aptaujāto atzinuši, ka ar tuviniekiem strīdas izteikti biežāk, bet 13% - tikai "nedaudz biežāk", 43% norādījuši, ka šajā ziņā nekas nav mainījies, bet 22% strīdas pat mazāk. 16% respondentu konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Kā norāda "Tamro Latvija" mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Agnija Greiziņa, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, redzams, ka
pašlaik ir ievērojami samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuru attiecības ar tuviniekiem Covid-19 nav ietekmējis.
Pagājušā gada oktobrī ievāktie dati liecināja, ka 13% aptaujāto ar tuviniekiem strīdējās biežāk nekā parasti, 78% nekādas izmaiņas nebija novērojuši, 5% strīdējās retāk nekā pirms Covid-19, bet 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Raugoties gada griezumā, parādās vēl lielākas atšķirības - 2020.gada aprīlī tikai 6% atzīmēja, ka attiecības ar tuviniekiem ir pasliktinājušās un strīdi kļuvuši par biežāku parādību. Tāpat dati parādīja, ka 78% Covid-19 attiecības ar tuviniekiem nav mainījis, 5% pauda viedokli, ka strīdu tolaik bija mazāk nekā pirms Covid-19, savukārt 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Covid-19 ir ietekmējis cilvēku darba gaitas, finansiālo situāciju, ierobežojis iespējas satikt tuviniekus un draugus, kā arī ierasto darbību veikšanu, piemēram, dejas, dziedāšanu, sporta zāles apmeklēšanu, izklaides.
Tāpat pastāvīgu emocionālo spriedzi ir radījis lielais informācijas apjoms un sašķeltība par pandēmijas laikā saslimušajiem, mirušajiem, vakcinētajiem un vakcinācijas nepieciešamību.
Psihoterapeite-psihiatre Sandra Pūce novērojusi, ka lielākā daļa ģimeņu ir pielāgojušās jaunajai situācijai, bet, lai to izdarītu, daudzi ir izdeguši un ilgojas pēc iepriekšējās ikdienas dzīves.
Jaunajiem apstākļiem kopumā labāk pielāgojušies seniori un vidējā paaudze, bet grūtāk bijis jauniešiem, kuriem izpalika sociālā dzīve,
treniņi, mācības klātienē un izklaide, kas veicina vientulības sajūtu un mentālās veselības saasinājumus, komentē Pūce.
Savukārt ģimenēs, kurās problēmas bija jau pirms Covid-19 sākuma, biežāk parādījās alkohols, kā arī verbālā un fiziskā vardarbība, ko veicināja apstāklis, ka bija mazāk iespēju no situācijas "aizmukt".
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius", aptaujājot 1747 respondentus.
