Kampaņa "Lai jūra čum un mudž" aicina lietot uzturā pēc iespējas dažādākas zivis

FOTO: Ekrānuzņēmums/ Pasaules Dabas Fonds

Lai aicinātu patērētājus izvēlēties jūras produktus atbildīgi un lietot uzturā pēc iespējas dažādākas zivis, Pasaules Dabas fonds (PDF) trešo reizi rīko kampaņu "Lai jūra čum un mudž", informēja PDF.

Šogad ikviens aicināts "mīlēt jūru ne vien ar vārdiem, bet arī ar darbiem", izdarot savu izvēli par labu produktiem, kas iegūti, izmantojot likumīgas un ilgtspējīgas zvejas metodes. Pārdomāti iegādāties zivis palīdzēs arī šosezon atjaunotais Zivju gids.

Apvienoto Nāciju Organizācijas dati liecina, ka vēl joprojām vairāk nekā 90% zivju resursu visā pasaulē ir pārzvejoti vai tiek zvejoti maksimālajā pieļaujamā apmērā. Kuģu skaits un zvejošanas efektivitāte palielinās, tāpat kā pieprasījums pēc jūras produktiem, savukārt zivju pieejamība savvaļā samazinās. Tas ir nopietns drauds jūras un citu ūdeņu ekosistēmām, norāda PDF. Vienas zivju sugas izzušana ietekmē visu ekosistēmu un rada negatīvu ietekmi uz citām sugām.

"Šobrīd mēs redzam, ka cilvēkam ir būtiski negatīva ietekme uz planētas ūdeņiem. Ūdens resursu apjoms ir ierobežots, taču mēs tos izmantojam neapdomīgi. Jūras un saldūdens ekosistēmās viss ir savstarpēji saistīts, un dažādie barības ķēdes posmi, sākot no mikroskopiskajām aļģēm un beidzot ar plēsīgajām zivīm, cits citu balsta," skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Matīss Žagars, kurš piedalījies Zivju gida saldūdens versijas izstrādē.

Viņš atzina, ka esam piedzīvojuši milzīgas ūdens ekosistēmu izmaiņas ne tikai globāli, bet arī vietējā līmenī. Tādēļ ir svarīgi pievērst uzmanību tam, ko izvēlamies likt uz šķīvja. Galvenais nebaidīties lietot uzturā dažādas zivis, īpaši saldūdens - piemēram, līni un plaudi -, iesaka Žagars.

PDF radītais Zivju gids ir instruments, kas palīdz orientēties plašajā zivju un jūras velšu piedāvājumā un izvēlēties zivis, kuru populācijas nav apdraudētas un kuru ieguve nerada negatīvu ietekmi uz vidi. Tikpat svarīgi ir arī iegādāties tieši tik daudz produktu, cik paredzēts izlietot, lai velti neizniekotu jūras resursus. PDF skaidroja, ka pircēju atbildīga un pārdomāta jūras produktu lietošana uzturā palīdzēs arī uzņēmējiem un politiķiem pieņemt lēmumus, kas pozitīvi ietekmēs Baltijas jūras un saldūdeņu zivju resursus.

Lai mudinātu sabiedrību iegādāties zivis, kuras zvejotas ar videi draudzīgām metodēm, kampaņai "Lai jūra čum un mudž" kopš tās sākuma pievienojušies gan vairāki uzņēmumi, gan šefpavāri.

"Jau pērn "Rimi" pārtrauca tirgot zivis no PDF izstrādātā "Zivju gida" sarkanā saraksta, nozīmīgi palielinot savu sortimentu visā Baltijā - Latvijā tas palielinājās par 35%, Igaunijā par 45% un Lietuvā par 70%. Tagad pircēji var būt pārliecināti - jebkuras jūras veltes vai zivis, kas iegādātas "Rimi", ir iegūtas atbildīgi, nekaitējot dabai," apgalvoja "Rimi Latvia" Kategoriju departamenta direktors Milans Blūms.

Tas esot palīdzējis arī pircējiem izdarīt dabai draudzīgu izvēli, rūpējoties par dabas resursiem, apzinoties, ka tas ir mazs solis pretī ilgtspējīgākam dzīvesveidam

"Mēs arvien uzlabojam un attīstām sortimentu, lai mudinātu sabiedrību dažādot ēdienkarti, atklāt jaunas garšas un izvēlēties arī vietējās zivju sugas, kuras ir labā stāvoklī, piemēram, piedāvājot izmēģināt plaudi, Baltijas pleksti, reņģes vai līdaku," atzina Blūms.

PDF aicina arī citus uzņēmumus - restorānus, ēdnīcas, viesnīcas, pārtikas ražotājus, izplatītājus un veikalus - pievienoties iniciatīvai "Lai jūra čum un mudž".

Kampaņas mērķis ir veicināt izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju un jūras velšu patēriņu. Iepriekšējos divos gados uzmanība tika pievērsta Baltijas mencai un zutim, kas ir iekļautas PDF Zivju gida sarkanajā sarakstā.

Uz augšu
Back