Kā neliela salas nācija kļuva par vienu no lielākajām impērijām pasaulē?

No Indijas līdz Karību jūrai, no Āfrikas līdz Austrālijai un Āzijai – britu koloniālisms atstāja pēdas katrā zemeslodes nostūrī. Šeit tapa iespaidīgas būves, kas akcentēja dabu un britu varenību. Kuras bija tās vietas, kur briti varēja savu karogu izkārt gadsimtiem ilgi, un no kurienes viņiem nācās bēgt iespējami ātri? Šie jautājumi tiks uzdoti un atbildēti raidījumā “Impērija ar Maiklu Portillo”, kas četrās daļās būs skatāms no 11. jūlija pulksten 20.45, kanālā Viasat History. Šajā rakstā ieskatīsimies dažos no raidījumu tematiem.

Indija kļuva par britu teritoriju kāda alkatīga nemiera cēlāja dēļ

Briti Indiju neiekaroja diplomātiskā vai militārā ceļā, toties viņiem palīdzēja kāds Roberts Klīvs – drosmīgs uzņēmējs, ko daudzi uzskata par vienkārši mantkārīgu ļaundari. Esot pavisam jauns, viņš pievienojās “East India Company”, kas bija veidota kā akciju sabiedrība, tomēr tai bija savi militārie spēki, ko Klīvs izmantoja, lai stātos pretī tā laika Indijas valdītājiem Mugaliem. Klīvs bija vienkāršs darbinieks, tomēr savas pārgalvības un viltus dēļ viņš iemantoja ievērojamu ietekmi visā Indijā. Slēdzot apšaubāmus darījumus, “East India Company” faktiski pārņēma visu Bengālijas tirdzniecību un savā pārziņā ieguva visus nodokļus. Uzņēmums ātri ieguva milzu bagātības un politisku varu. Tiesa, viņu darbības izraisīja lielas problēmas Indijā, kur teju 10 miljoni cilvēku nomira no bada. Britu valdība nevarēja šo notikumu palaist garām nepamanītu, tādēļ viņi pārņēma kontroli no Klīva, kurš noslēpumainā veidā nomira gadu vēlāk. Tiesa, viņa atstātais mantojums ir neapgāžams. “East India Company” tirgoņi izveidoja pamatus britu impērijai Indijā.

Lūk šādi nogrimusi pilsēta kļuva par Lielbritānijas flotes centrālo vietu

Zem Kingstonas ostas Jamaikā mīt zemūdens pilsēta Port Royal, kas pēc postošas zemestrīces 1692. gada 7. jūnijā nogrima jūras dzelmē, līdzi paņemot divus tūkstošus upuru. Dažas desmitgades vēlāk šī vieta kļuva par vissvarīgāko angļu pilsētu Amerikas kontinentā. Tā tika atņemta Spānijai, un to kaislīgi aizstāvēja vietējie pirāti, kas saņēma Anglijas karaļa atļauju laupīt apmaiņā pret aizsardzību. Īsā laikā šie tā sauktie bučaneri uzkrāja ievērojamas bagātības, un pat pēc pilsētas nogrimšanas Port Royal saglabāja svarīgu lomu Anglijas kartēs – šeit nākamajos gadsimtos tika uzcelta viena no pasaules lielākajām jūras spēku bāzēm.

No simts sapņotājiem līdz Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karam

Pirms četriem gadsimtiem vien nedaudz vairāk par 100 angļiem sāka sapņus par Jauno pasauli – drosmīga ideja radīt Jaunu Angliju otrā pasaules malā. Turpmākos 150 gadus kolonisti izpletās no Virdžīnijas līdz pat Ziemeļamerikas austrumu krastam, izveidojot vienu no apdzīvotākajām kolonijām visā impērijā. 1776. gada vasarā viss izmainījās, kad 13 kolonijas aizsāka revolūciju, kas rezultātā noveda līdz neatkarības pasludināšanai 4. jūlijā. Tomēr britu impērija nevēlējās padoties: tā ar 32 000 vīru lielu armiju devās uz Ņujorku, kur pulcējās nemiernieki. Lai arī briti uzvarēja kaujā par Ņujorku, viņus sagaidīja netipisks izaicinājums: sadalītajā koloniju kopienā viņiem vajadzēja izšķirt tos, kas ir viņu pusē no tiem, kas jau novērsušies. Tikmēr Džordža Vašingtona vadītie revolucionāri ar spiegu palīdzību izsekoja katru viņu kustību. Briti ar revolucionāriem karoja piecus gadus, visbeidzot padodoties 1781. gadā, Jorktaunā, Virdžīnijā, tā zaudējot Amerikai vienu no britu svarīgākajām teritorijām.

Britu koloniālā vara atstāja ietekmi uz apdzīvotām vietām visā pasaulē, no Karību jūras līdz Indijai, no Austrālijas līdz Āfrikai. Šos ceļojumus izzināsim kopā raidījumā “Impērija ar Maiklu Portillo”, tikai kanālā Viasat History, no 11. jūlija pulksten 20.45!

Seko mums arī Facebook