Levēns atkārtoti apstiprināts Zviedrijas premjera amatā (1)

Levēns tika apstiprināts ar 116 balsīm par, pret balsojot 173 deputātiem, bet 60 likumdevēji balsojumā atturējās.

Saskaņā ar Zviedrijas likumiem premjerministrs iegūst un saglabā amatu, ja vien pret viņu nav nobalsojis parlamenta vairākums.

"Tā kā pret balsojusi mazāk nekā puse parlamenta locekļu, šī sapulce ir apstiprinājusi lēmumu par Levēna izvirzīšanu uz premjerministra amatu," pēc balsojuma paziņoja parlamenta spīkers Andreass Norlens.

Lai Levēns balsojumu izturētu, sociāldemokrāti noslēguši vienošanos ar Centra partiju, kas piekrita balsojumā atturēties.

Tomēr ar to varēja nepietikt, un otrdien sociāldemokrāti noslēdza vienošanos arī ar neatkarīgo deputāti Amini Kakabavi, kas iepriekš pārstāvēja Kreiso partiju.

Kā ziņots, par neuzticības izteikšanu Levēnam 21.jūnijā balsoja gan labējās opozīcijas partijas, gan galēji kreisie, kas iepriekš bija nodrošinājuši viņa vadītajai mazākuma valdībai, kuru sociāldemokrāti veidoja kopā ar zaļajiem, parlamentāro atbalstu.

Neuzticības balsojumu pieprasīja galēji labējā Zviedrijas demokrātu partija pēc tam, kad Kreisā partija Levēnam piedraudēja ar gāšanu, ja viņš neatsauks ieceri atteikties no īres griestiem jaunuzceltajās dzīvojamajās mājās.

Levēns bija piekritis dzīvokļu tirgus reformēšanai, lai pēc 2018.gada vēlēšanām nodrošinātu divu centrisko partiju atbalstu savai valdībai.

Taču kreisie ekstrēmisti uzstāja, ka īres griestu atcelšanu ir pretrunā ar Zviedrijas sociālo modeli un apdraud īrnieku tiesības.

Norlens sākotnēji jaunās valdības veidošanu piedāvāja konservatīvās Moderātu partijas līderim Ulfam Kristersonam, taču divas dienas vēlāk viņš no tā atteicās, atzīstot, ka parlamentā nav piemērotu apstākļu jaunas labējas valdības izveidošanai.

Pēc tam spīkers atkārtoti vērsās pie Levēna, aicinot veidot jaunu valdību, un pirmdien sociāldemokrātu līderis paziņoja, ka viņam izdevies panākt vienošanos par jaunas koalīcijas izveidi.