Spēcīgas sievietes, kas mainīja pasauli (7)

Neatkarīgi no atrašanās vietas, sfēras, vides apstākļiem un laika perioda, dāmas gadu gadiem ir vienojusi apņēmība un vēlme uzlabot cilvēku dzīves un pastāvēt par sevi.

Arī “National Geographic” jaunais raidījums “Mūsdienu sievietes ar Galu Gadotu”, kas TV ekrānos būs jau 11. jūlijā plkst. 22.00, iepazīstina ar spēcīgām un neatlaidīgām personībām visā pasaulē, kurām izdevies ieviest nozīmīgas pārmaiņas savā kopienā.

Raidījums atspoguļo sešus stāstus par sieviešu uzdrošināšanos sapņot un darīt, lai gan diskriminācija, vardarbība un nabadzība viņām nebūt nav sveša.

Tādēļ arī kanāls “National Geographic” iepazīstina ar piecām brīnišķīgām un atšķirīgām sievietēm un viņu iedvesmojošajiem stāstiem.

Visvairāk apbalvotā vingrotāja pasaulē - Simona Bailsa

24 gadus jaunā meitene kļuva pazīstama, kad 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs palīdzēja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vingrošanas komandai izcīnīt zeltu. Pati sportiste mājās pārveda četras individuālās medaļas un kļuva par četrkārtēju Riodežaneiro olimpisko spēļu čempioni. Viņa bija pirmā afroamerikāņu pasaules čempione vingrošanā.

Tomēr ar slavu nāk arī pārdzīvojumi. 2018. gadā sportiste atzina, ka ir viena no daudzajām meitenēm, kas piedzīvoja komandas ārsta Lerija Nasera seksuālu uzmākšanos. Pašlaik Bailsa ar citām sievietēm pasaulē aizstāv seksuālās vardarbības upurus, runājot ne tikai par savu pieredzi, bet arī kritizējot iestādes un saucot pie atbildības tos, kas ļauj turpināt šādus sistemātiskus pārkāpumus.

Viņa iedvesmo un iedrošina neklusēt jebkuru, kas cieš no vardarbības. Toties tas nav viss – Simonas uzstāšanās un drosme ir paaugstinājusi un uzlabojusi sieviešu vingrošanas standartus visā pasaulē.

Košā Frīda Kalo – ciešanas, kas pārtapa mākslā

Ekscentriskā personība gan sociālajās, gan politiskajās aprindās un viena no visu laiku apspriestākajām gleznotājām – Frīda Kalo. Viņa bija pirmā meksikāņu māksliniece, kuras darbus izstādīja Luvras muzejā Parīzē.

Talantīgajai Frīdai jau no agra vecuma negāja viegli. Autobusa avārija piekala viņu pie gultas, bet tas neatturēja spēcīgo personību pievērsties savai sirdslietai – gleznošanai. Kalo nebaidījās sevi dēvēt arī par feministi un biseksuālu sievieti, kas iedvesmoja un sajūsmināja dažādus sabiedrības slāņus gan 20. gadsimtā, gan arī turpina to darīt vēl mūsdienās.

Frīdu nenoliedzami uzskata arī par nozīmīgu LGTB (lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu) kopienas pārstāvi, feminisma kustības atbalstītāju un seju. Noslēpumainā persona kalpo kā iedvesma jaunām meitenēm un cilvēkiem ar invaliditāti. Turklāt Kalo bija pirmais cilvēks, kas spontānā aborta tēmu attēloja savā mākslā, tādējādi padarot to pieejamāku cilvēkiem, kas baidījās par šiem jautājumiem runāt.

Māksliniece kļuva par piemēru meksikāņu mazākumtautību grupai ''Chicanos'', kas sievieti asociē ar viņas cīņas sparu.

Kalo paplašināja Meksikas kultūru savā mākslā un kļuva par pirmo gleznotāju, kas savu sievišķību izlika daiļradē. Vēlāk to nosauca par feministisko mākslu.

Pārmaiņu veicinātāja Amerikā - Šērlija Čisholma

“Es vēlos, lai vēsture mani atceras nevis kā pirmo melnādaino sievieti, kas kandidēja uz ASV prezidenta amatu, bet gan kā melnādainu sievieti, kura dzīvoja 20. gadsimtā un uzdrošinājās būt pati,” Ņujorkas skolotāja un iedvesmojošā politiķe Šērlija Čisholma izteicās īsi pirms savas nāves.

Un tā arī bija - 1968. gadā viņa kļuva par pirmo tumšādaino daiļā dzimuma pārstāvi, ko ievēlēja ASV Kongresā. Zīmīgi, ka mūsdienās, pateicoties viņas ietekmei, Kongresā strādā 105 sievietes. Politiķe aktīvi iestājās arī par minoritāšu vienlīdzību, nabadzības izkaušanu un Vjetnamas kara izbeigšanu.

Aktīviste atzina, ka savā dzīves laikā bieži vien sastapās ar lielāku diskrimināciju tikai tāpēc, ka bija sieviete, tādēļ kļuva arī par Nacionālās sieviešu organizācijas līdzdibinātāju ASV. Amerikāniete apzinājās, ka ekonomiski plaukstošas un drošas sabiedrības pamatā ir izglītība un veselības aprūpe, tādēļ viņa cīnījās par savas kopienas tiesībām.

Dzīves laikā Čisholma sarakstīja divas grāmatas, un viņas redzējums par Ameriku kalpo kā brīnišķīgs piemērs nesavtīgam darbam un ticībai sev.

Leģendārā Opra Vinfrija

Lai arī sieviete ir žurnāliste, producente un aktrise, Opru visbiežāk asociē ar viņas silto sirdi. Televīzijas personība sāka savu karjeru pusaudzes gados un kļuva par pirmo afroamerikānieti, kas jau 19 gadu vecumā vadīja ziņas Nešvilas televīzijas kanālā. Tagad Vinfrija ir viena no pasaules slavenākajām un iemīļotākajām intervētājām.

Bet ne tikai – viņa dara visu, lai izkaustu vardarbību pret bērniem. Pēc ļaunprātīgas izmantošanas bērnībā un traumatiskas pieredzes televīzijas personība bija viens no galvenajiem spēkiem, izstrādājot, lobējot un pieņemot Valsts bērnu tiesību aizsardzības likumu 1994. gadā.

64 gadus vecā žurnāliste savā dzīves laikā izvirzīja misiju palīdzēt pēc iespējas vairāk cilvēkiem pasaulē, un to arī realizē. Viņa ir apņēmīga filantrope, kas ne tikai ziedo labdarības organizācijām, bet arī veido dažādus fondus un programmas, lai palīdzētu dažādām kopienām.

Vinfrija sniedz ievērojamu palīdzību skolām un universitātēm, kā arī ir viena no organizācijas “ASV Sapņu akadēmija” lielākajām atbalstītājām, iedrošinot cilvēkus visā pasaulē ticēt sev un saviem spēkiem.

Drosmīgā “debesu karaliene” - Besija Kolmena

1920. gadā ambiciozā jaunā dāma Besija saprata, ka ASV neviens dzimuma un rases dēļ viņai kļūt par piloti nepalīdzēs. Tomēr tas drosminieci neapturēja – Kolmena devās uz Franciju apgūt šīs zināšanas.

Gadu vēlāk viņa atgriezās mājās un kļuva par pirmo afroamerikānieti – piloti. Besija ir arī pirmā melnādainā persona pasaulē, kas ieguvusi šādu amatu. Meitene izmantoja savas prasmes, lai uzstātos aviācijas parādēs visā valstī.

Ar šo milzīgo soli un apņemšanos Kolmena mudināja visus cilvēkus sasniegt savus sapņus. Talantīgā jauniete pasniedza lidošanas stundas un mudināja citus iemācīties lidot. Pārvarot aizspriedumus, drosminiece kļuva par sieviešu simbolu laikā, kad afroamerikāņi cīnījās ar segregāciju un par vienlīdzīgām tiesībām valstī.

Lai arī pilotes mūžs bija īss un viņa zaudēja dzīvību 1926. gadā aviācijas negadījumā, meitene nojauca daudz barjeru nākamajām pilotu paaudzēm.