Piektdien Lietuvā dzeloņdrātis nostieptas pirmajā 500 metru garajā topošā žoga posmā uz robežas ar Baltkrieviju. Par to ziņo inženiertehniskais bataljons, kas veic darbus.
Uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas sāk ierīkot dzeloņdrāšu žogu (49)
Žoga ierīkotāji apgalvo, ka bez īpaša aprīkojuma to nav iespējams pārvarēt. Iepriekš Lietuvas varas iestādes sūdzējās par nelegālo migrantu plūsmu, kuru, viņuprāt, divpusējo attiecību saasināšanās dēļ organizē neleģitīmajam Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko pakļautās amatpersonas.
Juozas Vitkus vārdā nosauktā inženiertehniskā bataljona komandieris Pavels Elkinas sacīja, ka nākamnedēļ turpmāki darbi pagaidām nav plānoti.
Pirmais žoga posms ir ierīkots Druskininkos robežas priekšposteņa atbildības zonā. Lai žogu pārvarētu, ir vajadzīgas šķēres, stiepļu griezēji vai sprāgstvielas. Inženiertehniskā bataljona komandieris Pavels Elkinas intervijā Lietuvas radio pauda cerību, ka nelegālie migranti, kuri saskarsies ar šo šķērsli, būs spiesti atteikties no nodoma iekļūt Lietuvas teritorijā.
Dzeloņstiepļu žogs, kuru sāka ierīkot piektdien aptuveni 550 kilometru garās robežas posmos, būs daļa no plānotās fiziskās barjeras nelegālajiem migrantiem. Stiepļu žoga būvniecībai valdība no savām rezervēm ir piešķīrusi 4,8 miljonus eiro. Lietuvas Iekšlietu ministrija uzskata, ka uz robežas ir jāizveido siena. Tās celtniecība varētu izmaksāt aptuveni 41 miljonu eiro.
Lietuvas teritorijā ir 1070 km Šengenas zonas ārējo robežu, kas sakrīt ar ES ārējām robežām. Robeža ar Baltkrieviju (679 km) ir garākā no Lietuvas robežām ar visām kaimiņvalstīm. Papildus tehniskajiem līdzekļiem (kustības sensoriem, termokamerām un videokamerām), ar kuriem šīs pierobežas zonas ir aprīkotas, Lietuva 2018.gadā uzbūvēja divus metrus augstu stiepļu žogu ar papildu elektroniskām vadības ierīcēm robežas sauszemes posmā ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.
Turpmākajos plānos ietilpa žoga būvniecība uz Baltkrievijas robežas, taču tie vēl nav īstenoti. Apmēram 60% no šīs robežas ir bez fiziskām barjerām.
Kopš šā gada sākuma Lietuvā ir aizturēti 1577 nelegālie migranti, galvenokārt no Āzijas valstīm, kas ieradās republikā no Baltkrievijas. Tas ir gandrīz 20 reizes vairāk nekā visā 2020.gadā. 2. jūlijā Lietuvas Ministru kabinets saistībā ar migrācijas krīzi valstī izsludināja ārkārtas stāvokli.