19.gadsimta stila mēbeles, sadzīves priekšmeti, tekstilijas, gleznas, portreti, zobeni, ordeņi un citi priekšmeti - no Vācijas uz Jelgavas novada pašvaldības Lielvircavas muižu Platones pagastā atceļojusi bagātīga krava, kuru muižai deponējis kādreizējais muižas īpašnieku dzimtas pēctecis barons Georgs Pēteris fon Klopmans.
Barona fon Klopmana deponējums ir vēsturiski nozīmīgs ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā, jo līdz šim tik liela apjoma vēsturiskās vērtības nav tikušas deponētas nevienā no kultūrvēsturiskajiem objektiem, uzsver pašvaldībā. Deponējums kopumā sastāv no 386 vienībām.
Ceļš līdz apjomīgās un vērtīgās priekšmetu kolekcijas nonākšanai Lielvircavas muižā ir tikpat iespaidīgs kā pats deponējums, komentēja pašvaldībā. Barons fon Klopmans Lielvircavas muižu kopā ar dzīvesbiedri baronesi Anitu Regīnu fon Klopmanu apmeklēja 2019.gada vasarā. Kā stāsta Tūrisma punkta vadītāja Lielvircavas muižā Zanda Zariņa, baroni fon Klopmani uz muižu atbrauca kā tūristi. Tikai sarunas laikā noskaidrots, ka viņu dzimtas senči ir bijuši muižas saimnieki.
Tūrisma punkta vadītājai ar ģimeni izveidojās draudzīgas attiecības, kas vēlāk tika nostiprinātas ar neskaitāmām sarakstēm. 2019.gada nogalē tika saņemta ziņa, ka Klopmanu ģimene vēlas muižā deponēt kādreizējo muižas īpašnieku dzimtas vēsturisko mantojumu, kas glabājas viņu ģimenes īpašumā Bavārijā.
"Bīdermeiera mēbeles un vēl daudz kas cits Zemgales muižā, kas nākušas no kādreizējo ēkas īpašnieku dzimtas - skan neticami, bet tas ir fakts. Šis ir vēsturisks notikums un ārkārtīgi vērtīga sadarbības pieredze. Neizsakāmi lielu palīdzību komunikācijā ar baronu fon Klopmanu sniedza mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis," atzina Zariņa.
Klopmanu dzimta vēsturiski no 1500. līdz 1821.gadam bija īpašnieki Lielvircavas muižai un ievērojami vācbaltiešu muižnieki Kurzemes hercogistē, vēlāk arī Kurzemes guberņā.
Ar deponēto vēsturisko priekšmetu palīdzību muižā tiks sniegts uzskatāms piemērs par aristokrātu kungu namu iekārtojumu 19.gadsimtā, uzskatāmi atainojot vācbaltiešu kultūras un saimniecisko dzīvi un sakarus ar kaimiņu zemēm - Krieviju, Angliju un Vāciju šajā periodā. Vēsturiskais mantojums sastāv no oriģināliem priekšmetiem, kas kādreiz piederējuši Klopmanu dzimtai un tikuši papildināti vēl 20.gadsimtā.
"Šis satraucošais brīdis ir jānovērtē starptautiskā, diplomātiskā un mūsu Latvijas kultūrvēstures dimensijā. Līdz šim Latvijas muzeju kultūrai dažādu dzimtu bīroni ir novēlējuši un dāvājuši pa kādai relikvijai," komentēja Spārītis.
Viņš atzina, ka Rundāles pils ir viens no spožajiem piemēriem, bet šajā gadījumā viena barona dzimta, kas gadsimtiem ilgi saimniekojusi Zemgalē, veidojot sociālo un kultūras hierarhiju, uzticas atjaunotajai Latvijas valstij un nodod lietošanā veselu muižas iekārtu.
"Mēs esam gan diplomātiskā, gan kultūrpolitiskā notikuma liecinieki. Jelgavas novads un Zemgale kopumā iegūst milzīgu vērtību Latvijas tūrismam un kultūrizglītībai. Tā nav izsakāma tikai viena līguma summā, tā izsakāma visā mūsu kultūras apmaiņā un bagātināšanās procesā," uzskata Spārītis.
Savukārt Zariņa atzina, ka līdz šim ir bijis samērā maz informācijas par Lielvircavas muižas vēstures faktiem un notikumiem. Taču barons fon Klopmans ir uzdāvinājis arī grāmatu vācu valodā par Klopmanu dzimtas vēsturi Lielvircavas muižā 400 gadu garumā un 14 dzimtas portretu kopijas, lai tās kopā ar deponējumu izvietotu Lielvircavas muižā.
Saskaņā ar deponējuma līgumu barons fon Klopmans Lielvircavas muižai vēsturiskos priekšmetus uzglabāšanai un eksponēšanai nodod uz 25 gadiem. Līgums paredz, ka Jelgavas novada pašvaldība sedz visas izmaksas, kas saistītas ar priekšmetu iepakošanu, transporta pārvadājumiem, apdrošināšanu un ekspozīcijas izveidošanu muižā. Līdzšinējie pakalpojumi izmaksājuši 28 364 eiro.
Plānots, ka ekspozīcija muižā tiks veidota sadarbībā ar profesionāliem izstāžu kuratoriem līdz nākamā gada sākumam, radot pilnvērtīgu, autentisku interjera vidi priekšmetu deponēšanai.
