Bēdīga statistika: lielākā daļa dzērājšoferu brauc pamatīgā "šmigā"

Dzērājšoferis ietriecies betona sienā FOTO: Rīgas Pašvaldības policija

Autovadītāju skaits, kuri sēžas pie stūres alkohola reibumā, joprojām ir satraucoši augsts. Valsts policijas dati liecina, ka vairāk nekā 60% gadījumu alkohola daudzums autovadītāja asinīs pārsniedz 1,5 promiles, kas rada būtisku ietekmi uz šofera reakcijas ātrumu un autovadīšanas spējām, krietni palielinot negadījuma izraisīšanas risku. Mudinot autovadītājus izdarīt secinājumus par šādas neapdomīgas rīcības iespējamām sekām, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) kampaņā “Dārgs prieks” skaidro, ar ko jārēķinās šoferiem, kas vada auto reibumā.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos sastādīti 1428 protokoli autovadītājiem par braukšanu reibumā, no tiem 63% gadījumu autovadītājs bija sēdies pie stūres vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā,

5

piektajai daļai (21%) reibums pārsniedzis 1 promili, bet 17% dzērušo autovadītāju bija sēdušies pie stūres 0,2 līdz 1 promiles reibumā.

“Auto vadīšana reibumā veicina negadījumu risku ikvienam ceļu satiksmes dalībniekam un var beigties ar neatgriezeniskām sekām. Sēžoties pie stūres dzērumā, risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā palielinās 17 reizes, bet spēja ātri reaģēt un identificēt bīstamas situācijas samazinās jau pie 0,2 promilēm. Alkoholiskā dzēriena patiesā cena kombinācijā ar sēšanos pie auto stūres pieaug neizmērojami, un tas ir daudz dārgāks prieks nekā dzēriena iegādes brīdī. Aicinām autovadītājus apzināties, ka šādai rīcībai var būt ļoti smagas sekas,” skaidro CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.

Šoferi, kuri vada auto alkohola reibumā, bieži pārkāpj arī citus ceļu satiksmes noteikumus vai izraisa ceļu satiksmes negadījumus (CSNg), kas var būt arī ar traģiskām sekām. Šādā gadījumā autovadītājiem jārēķinās ar papildu soda mēriem, piemēram, līdz pat 2000 eiro par bēgšanu no likumsargiem, nepieciešamību atkārtoti saņemt autovadītāja apliecību, juridiskajiem izdevumiem, mašīnas remontu, zaudētu konkurētspēju darba tirgū, iespējamu rehabilitāciju vairāku gadu garumā, morālo atbildību pret sevi, savu ģimeni un cietušajiem vai nepieciešamību kompensēt bēru izdevumus.

Latvijā soda mērs ir atkarīgs no tā, cik lielā alkohola reibumā autovadītājs ir sēdies pie stūres. Pārsniedzot 0,5 promiles, bet nepārsniedzot 1,0 promili, naudas sods ir no 430 līdz 640 eiro un tiesību atņemšana uz vienu gadu. Pārsniedzot 1,0 promili, bet nepārsniedzot 1,5 promiles – naudas sods no 850 līdz 1400 eiro, tiesību atņemšana uz trim gadiem. Savukārt, pārsniedzot 1,5 promiles, autovadītājam jārēķinās ar naudas sodu no 1200 līdz 2000 eiro un tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem.

Saskaņā ar OCTA likumu gadījumā, ja persona izraisījusi CSNg alkohola vai citu apreibinošu vielu iespaidā, apdrošinātājs var vērsties ar regresa prasību pret šo transportlīdzekļa vadītāju. Tas nozīmē, ka transportlīdzekļa vadītājam ir jāatmaksā visi izdevumi ‒ ne tikai par sava auto remontu, bet arī par CSNg cietušo un tam radītajiem zaudējumiem.

“Autovadītāja atrašanās alkohola vai citu neatļautu vielu ietekmē ir viens no biežākajiem regresa prasību iemesliem, kāpēc apdrošinātājs vēršas ar pretenziju pret šoferi, kura vietā cietušajam kompensēti zaudējumi. Autovadītājiem ir jārēķinās ar sekām, ko izraisa atrašanās pie stūres alkohola reibumā, un jāapzinās, ka tas viņiem var izmaksāt dārgi ne tikai šodien, bet arī tālākā nākotnē. Ja CSNg rezultātā cietuši cilvēki, tad zaudējumus var nākties atmaksāt vairāku gadu garumā, jo apdrošinātājs maksā ne tikai par personu ārstēšanu, bet arī par valsts piešķirtajiem pabalstiem, piemēram, ja zaudēts apgādnieks vai cietušajai personai ir noteikta invaliditāte. Tas nozīmē, ka visus šos zaudējumus, kas kopumā var būt pat vairāki simti tūkstošu eiro, savas vieglprātības dēļ nāksies samaksāt vainīgajam autovadītājam, kurš sēdies pie stūres dzērumā,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Uz augšu
Back