Vācijas kanclere Angela Merkele ir pirmā Eiropas valsts valdības galva, kuru ASV prezidents Džo Baidens uzņēmis Baltajā namā kopš savas prezidentūras sākuma.
Merkele devusies pēdējā oficiālajā vizītē uz Vašingtonu, lai uzlabotu starpvalstu attiecības pēc spriedzes, kas radās Donalda Trampa prezidentūras laikā.
"Mēs esam ne vien sabiedrotie un partneri, bet arī valstis, kas ir tuvi draugi," Merkele sacīja pēc plašām sarunām ar Baidenu.
Baidens pateicās Merkelei par viņas vadošo lomu un sacīja, ka partnerība starp Vašingtonu un Berlīni kļūs stiprāka uz pamatiem, kurus viņa palīdzējusi veidot.
Abas puses "Vašingtonas Deklarācijā "apliecināja savu uzticību "ciešai divpusējai sadarbībai, veicinot mieru, drošību un labklājību pasaulē".
Baidens un Merkele gan lika saprast, ka nav vienisprātis jautājumā par gāzesvadu "Nord Stream 2",
kas ir gandrīz pabeigts un pa kuru Krievijas dabasgāze caur Vāciju tiks piegādāta Eiropai, apejot Ukrainu.
Baidens sacīja, ka pat labiem draugiem var būt viedokļu atšķirības, un piebilda, ka darījis Merkelei zināmas savas bažas par šo gāzesvadu.
Viņš sacīja, ka ASV un Vācija vienojās atbalstīt Ukrainu tās reformu īstenošanā un Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.
Merkele uzsvēra, ka "Nord Stream 2" bija iecerēts kā papildu projekts, nevis ar mērķi atņemt Ukrainai gāzes tranzīta valsts lomu.
"Mēs sapratām un vēl arvien saprotam, ka Ukraina paliek dabasgāzes tranzīta valsts," sacīja Merkele, atzīstot, ka pretējā gadījumā rastos liels saspīlējums.
Viņa apliecināja, ka Vācija "aktīvi reaģēs, ja Krievija neievēros šīs Ukrainas tiesības būt par tranzīta valsti".
Vašingtona uzskata, ka šis gāzesvada projekts rada drošības risku, palielinot Eiropas atkarību no Krievijas. Šo projektu noraida arī dažas NATO dalībvalstis Austrumeiropā.
Merkele, 16 gadus esot kanclera amatā, ir apmeklējusi Vašingtonu vairāk nekā 20 reizes. Baidens ir ceturtais ASV prezidents, kopš Merkele 2005.gadā kļuva par Vācijas kancleri.