Tauriņa efekts - tilts, kas kukaiņiem palīdzēs šķērsot autoceļu

FOTO: Ekrānuzņēmums no Youtube video/Dezeen

"VenhoevenCS", "DS Landschapsarchitecten" un "Studio Solarix" ir izveidojuši "Butterfly Effect" tilta izstrādes priekšlikumu. Tilta tīkls stieptos pāri koku galotnēm virs automaģistrāles Nīderlandē, lai kukaiņiem nodrošinātu tīrāku gaisa telpu virs autoceļiem.

Pašlaik tas ir konceptuāls dizains un priekšlikums “Our Energy Our Landscape” dizaina izaicinājumam, kuru organizē "Kunstloc Brabant", kultūras programma Nīderlandes Ziemeļbrabantes provincē.

Nīderlandes dizaina studija "VenhoevenCS" sadarbojās ar ainavu arhitektūras studiju "DS Landschapsarchitecten" un saules enerģijas ražošanas firmu "Studio Solarix", lai kopīgi izveidotu saules paneļu membrānu, kas varētu stiepties pāri ceļam.

Saukts par "Butterfly Effect", tīkls varētu plesties virs automaģistrāles Ziemeļbrabantes apgabalā, lai gan tā izveidotāji norāda, ka šo koncepciju var atkārtot jebkur.

FOTO: Ekrānuzņēmums no Youtube video/Dezeen

Abās ceļa pusēs tērauda kolonnas tiks savienotas ar kokiem, tīkls stiepsies pāri automaģistrālei un nodrošinās tīrāku gaisa telpu kukaiņiem, lai šķērsotu ceļu virs zemāk esošās satiksmes.

"Autoceļš ir milzīgs šķērslis daudziem kukaiņiem, jo ​​satiksmes radītie virpuļi un straumes gaisā viņiem ir nāvējoši," saka "VenhoevenCS" arhitekte un direktore Sesīlija Grosa.

"Pētījumi ir parādījuši, ka daudzi kukaiņi, piemēram, tauriņš - drudzeņu zilenītis, uzdrīkstas šķērsot automaģistrāli tikai tad, kad ir sastrēgums," viņa piebilda.

Saskaņā ar "VenhoevenCS" datiem, 85 procenti pasaules pārtikas ir atkarīgi no kukaiņu veiktās apputeksnēšanas. Kukaiņu tilts samazinātu automašīnu radīto traucējošo gaisa plūsmu un mudinātu kukaiņus pārvietoties pāri ceļam, lai apputeksnētu augus.

FOTO: Ekrānuzņēmums no Youtube video/Dezeen

Tīkla dizains, kas sastāv no sešstūrainiem fotoelektriskiem moduļiem, radītu lielu saules paneļu virsmu, kas pārvērstu saules gaismu enerģijā. Dizaineri uzskata, ka šāda tehnoloģija jau drīz būs pieejama.

"Šo enerģiju ģenerējošo virsmu pirmā paaudze sastāv no plānas caurspīdīgas fotoelektriskas membrānas," sacīja Grosa.

"Mūsuprāt, nākamā šo virsmu paaudze varētu tikt veidota no tekstilmateriāliem, ņemot vērā, ka tekstilrūpniecība jau izstrādā enerģiju ražojošas šķiedras," viņa piebilst.

FOTO: Ekrānuzņēmums no Youtube video/Dezeen

Pēc tilta izveides samazinātos arī piesārņojums, jo satiksmes radītais slāpeklis un daļiņas paliktu ceļmalā un darbotos kā augsnes mēslojums. Šī bagātinātā augsne veicinātu turpmāku koku un veģetācijas augšanu, kas mazinātu troksni un padarītu automaģistrāles klusākas.

"Tas kļūtu par tāda veida enerģijas ražošanas simbolu, kam vajadzētu būt prioritātei, kas sniedz palīdzīgu roku mazajām ekosistēmām un tādējādi veicina plaša mēroga ietekmi uz klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanu."

Uz augšu
Back