Ieskaties aizkulisēs! ⟩ Rīga pārtop par 19. gadsimta Vīni grandiozākajā filmēšanā Latvijas vēsturē

Vēsturiskās daudzsēriju mākslas filmas "Sisi" filmēšana Vecrīgā FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Jau kopš šī gada maija tiek filmēts līdz šim lielākais starptautiskais kino projekts Latvijā - vācu vēsturiska daudzsēriju mākslas filma "Sisi", ko producē Vācijas kompānija Story House Pictures un filmēšanu Latvijā organizē sadarbībā ar Cinevilla Films. "Sisi" ir patiesos notikumos balstīts stāsts par ikoniskās pēdējās Austroungārijas imperatores Elizabetes jeb Sisi vētrainajiem dzīves līkločiem.

Fimēšanas vajadzībām Latvijas Nacionālā Opera un Rīgas Latviešu biedrības nams ir kļuvuši par vairāk nekā 600 gadiem vecāki, pārtopot par Ungārijas karaļu mājvietu - Budas pili Budapeštā. Leģendārās rokoko pērles Lāksenburgas pils interjeri ir izveidoti Lielajā un Mazajā ģildē, savukārt ārpuse tiek filmēta Cesvaines pilī. Hābsburgu dinastijas impērijas centrs – Hofburgas pils lomā iejūtas mūsu pašu Rundāles pils dārzi, gaiteņi, deju zāles un pieņemšanas telpas. Vecrīgas ielās ir sastopama 19. gadsimta Vīnes pilsētas dzīve: tirgus dienas, viesu mājas, zirgi, karietes un zaldāti, ielasmeitas un suņi, dzērāji un ubagi. Straupes pilī un tās apkārtnē tiek interpretēta dzīve Ungārijas laukos aptuveni 150 gadu senā pagātnē. Rīgas Kinostudijā tapušas apjomīgākās un grandiozākās dekorācijas – 2000 m2 platībā tika uzbūvētas telpas 3 dažādām pilīm: Hofburgai, Lāksenburgai un Posenhofenai.

Vēsturiskās daudzsēriju mākslas filmas "Sisi" filmēšana Vecrīgā FOTO: Jānis Škapars/TVNET
Vēsturiskās daudzsēriju mākslas filmas "Sisi" filmēšana Vecrīgā FOTO: Jānis Škapars/TVNET
Vēsturiskās daudzsēriju mākslas filmas "Sisi" filmēšana Vecrīgā FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Hofburgas pils lomā - Rundāles pils. Vecrīgas ielās ir sastopama 19.gadsimta Vīnes pilsētas dzīve. Straupes pilī tiek interpretēta dzīve Ungārijas laukos aptuveni 150 gadu senā pagātnē. Rīgas Kinostudijā tapušas apjomīgākās un grandiozākās dekorācijas - 2000 m2 platībā uzbūvētas telpas 3 dažādām pilīm.

Filmēšanā Baltijā un Bavārijā sadarbojas profesionāļi no Vācijas, Lietuvas un Latvijas. Starptautiskajā komandā darbojas ap 200 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir meistari no Latvijas. Uz filmēšanas laukuma katru dienu strādā vismaz 150 cilvēku, masu skatu dalībnieku skaits mēdz sasniegt pat 200 cilvēkus vienā dienā. Filmēšanā regulāri piedalās zirgi un jātnieki no Latvijas un ārzemēm, un vēsturiskās karietes tikušas atgādātas no Polijas. Lai nekļūdīgi portretētu 19. gadsimta dzīvi visā tās krāšņumā, ir piesaistīti profesionāli horeogrāfi, ķirurgi, vēsturnieki, ungāru valodas pasniedzēji un vēl citu jomu pārstāvji, kuri konsultē un uzrauga mākslinieku prasmes runāt, amputēt locekļus, dejot vai šaut atbilstoši gadsimtam. Uz laukuma darbojas divas kaskadieru komandas no Latvijas un Vācijas, uzraugot un piedaloties kaujās kara laukā vai kautiņos pilsētas ielās, kā arī pieskatot, lai neviens negūst traumas nāvessodu izpildes laikā. Filmēšanas vajadzībām latviešu meistaru rokām ir radīti vairāki simti 19. gadsimta tērpu, kas atspoguļo dzīvi no zemnieku sētas līdz valdnieku pilij.

Ieskaties filmēšanas aizkulisēs:

Režisors Svens Bohse par Latviju saka: “Ir liels prieks strādāt tik fantastiskā klimatā ar tik sirsnīgiem un plaši domājošiem cilvēkiem. Veiksmīgā sadarbība starp latviešu un vācu kino profesionāļiem ir ļāvusi paveikt ļoti apjomīgu darbu fantastiskā tempā – tika radīts viss nepieciešamais no kleitām līdz guļamistabām, lai šis projekts kļūtu iespējams.”

“Kur vēl pasaulē, ja ne Latvijā, var atrast nepieciešamo arhitektūru un ainavas, lai nofilmētu visu no viduslaiku ciemata līdz Aukstā kara spiegu spēlēm? Austroungārijas portretam Latvija atbilst pat pārāk labi, pietrūkst tikai kalnu.”

Cinevilla Films pārstāvis Andrejs Ēķis atgādina: “Šāda mēroga projekts, kāds ir “Sisi”, Latvijā ir pirmo reizi. Un pareizas nodokļu politikas gadījumā šis projekts Latvijas ekonomikā varēja ienest 6 miljonus, kamēr pašreizējā sistēmā tas ir ienesis tikai 3 [miljonus]. Ir būtiski atcerēties, ka kino ir ne tikai kultūra, bet, galvenais, tā ir industrija - peļņu nesoša industrija. Jebkurš kino projekts ļauj nopelnīt nevis tikai šauram, ar nozari saistītam, cilvēku pulciņam, bet arī visdažādāko servisu nodrošinātājiem – ēdinātājiem, viesnīcu tīkliem, dažādu jomu amatniekiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un šo sarakstu varētu turpināt un turpināt. Valsts valdības līmenī būtu svarīgi saprast, ka kino var sildīt ekonomiku.”

Uz augšu
Back