Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, ko varētu sākt īstenot jau šogad

Ceļš. Ilustratīvs attēls FOTO: pexels.com

Šodien noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc "projektēt-būvēt -finansēt -uzturēt" modeļa, informēja valsts AS "Latvijas Valsts ceļi" Komunikācijas daļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa iepirkuma rezultātiem maksimālās projekta izmaksas tika lēsta 265 729 046 eiro, bet, veicot pārrēķinu atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei, projekta maksimālās izmaksas samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 eiro.

Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei,

attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro.

2

"Ķekavas apvedceļa izbūve būs pirmais nozīmīgais publiskās un privātās partnerības projekts Latvijā, bet noteikti ne pēdējais. Šis projekts ir īpaši svarīgs, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt mūsdienīgu ātrgaitas valsts autoceļu tīklu Latvijā, kā tas ir paredzēts mūsu valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2040.gadam. Jaunais apvedceļš ne tikai uzlabos savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām un saīsinās brauciena laiku starp tuvumā esošajām pašvaldībām, bet arī novirzīs satiksmi ap blīvi apdzīvotām vietām un palielinās ceļu satiksmes drošību," uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Līgumu parakstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja - Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupa, "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis un valdes loceklis Gundars Kains, kā arī AS "Kekava ABT" valdes locekļi - Armands Sviķis un Juris Frīdmanis.

Līguma parakstīšana šodien sākās plkst.9.30 un ilga līdz plkst.17.30. Tās gaitā tika parakstīts partnerības līgums un 14 pielikumi. Šodien arī tika fiksētas likmes starptautiskajos finanšu tirgos, atbilstoši kurām tika precizētas un apstiprinātas līgumā projekta izmaksas.

"Šodien parakstītais PPP līgums ir LVC komandas piecu gadu intensīva darba rezultāts," norāda Lazdovskis.

2

Viņš uzsvēra, ka šodien sākas projekta jauns posms - Ķekavas apvedceļa projektēšana un būvniecība. Projektēšana jau notiek un jau šī gada beigās plānots sākt būvdarbus. "Tā ir laba ziņa gandrīz 30 000 autovadītāju, kas ikdienā šķērso šo ceļa posmu. Apvedceļš arī uzlabos savienojamību Bauskas virzienā, atslogojot no tranzīta satiksmes Ķekavu," teica Lazdovskis.

Publiskās privātās partnerības iepirkums tika sākts 2018.gada decembrī, procedūra ietvēra kvalifikācijas un atlases kārtu. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri pretendenti tika uzaicināti piedalīties atlases kārtā, tas ir iesniegt sākotnējo tehnisko un finanšu piedāvājumu.

Sākotnējo piedāvājumu iesniedza divi pretendenti, kuri arī tika uzaicināti piedalīties sarunās ar pasūtītāju, lai pilnveidotu piedāvājumu, vienlaikus uzturot spēkā tā atbilstību Iepirkuma atlases nolikuma prasībām. Pēc sarunām pretendenti sagatavoja labākos un galīgos piedāvājumus.

Kritērijs ar lielāko īpatsvaru, pēc kura tika vērtēti iesniegtie piedāvājumi, bija cena. Tas veidoja 80% no novērtējuma īpatsvara, savukārt 20% veidoja atbilstība dažādiem papildu kritērijiem, piemēram, būvdarbu veikšanas ilgums, satiksmes organizēšana būvdarbu laikā, ikdienas uzturēšanas darbu organizēšana, kvalitātes un risku vadība un citi.

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza savus labākos un galīgos piedāvājumus, "Kekava ABT" izvēlēts kā saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena.

Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC 2 S.C.A., SICAR"). "TIIC" ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē.

Kā dažus no piemēriem var minēt Spānijā īstenoto ātrgaitas autoceļu starp Gerediagas un Elorrio pilsētām Spānijas ziemeļos (īstenots pēc tā paša modeļa kā Ķekavas apvedceļš), autoceļa A150 Ecalles-Alix-Barentina posmu Francijas ziemeļos un citus. Pa 10% no ieguldījumiem personu apvienībā ir AS "A.C.B." un SIA "Binders".

"Publiskā un privātā partnerība daudzviet Eiropā tiek izmantota lielu infrastruktūras projektu īstenošanai. Tagad arī Latvija pievienojas šo valstu pulkam, pierādot, ka spēj paveikt komplicētus projektus ar privātā kapitāla piesaisti. Esam uzticams partneris investoriem. Ķekavas apvedceļš dos pienesumu tautsaimniecībai, jo padarīs raitākus kravu pārvadājumus, samazināsies laiks, kas cilvēkiem jāpavada ceļā, uzlabosies mobilitāte un Rīgas sasniedzamība," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents un ES komisārs Valdis Dombrovskis (JV) pauda gandarījumu par to, ka Investīciju plāns Eiropai sniedz finansiālu garantiju Eiropas Investīciju bankai (EIB), lai atbalstītu Ķekavas apvedceļa būvniecību, kas būs pirmā liela mēroga publiskā un privātā partnerība Baltijā.

Tā nodrošinās efektīvu autotransporta savienojumu starp Rīgu un Lietuvas robežu.

"Šis ieguldījums stiprinās gan Latvijas, gan Eiropas transporta tīklu, tādējādi veicinot ekonomisko un teritoriālo kohēziju ES," teica Dombrovskis.

2

Savukārt EIB viceprezidents Tomass Estross uzsver, ka šis projekts ir ļoti svarīgs ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī apkārtnes iedzīvotājiem. "Ceļu satiksmes drošībai un ekonomiskajam progresam vienmēr vajadzētu iet roku rokā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc banka atbalsta šādu attīstību. Fakts, ka šis ir pirmais šāda mēroga PPP projekts Baltijā, paver ceļu līdzīgiem projektiem nākotnē," saka Estross.

Uz augšu
Back