Līgumu parakstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja - Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupa, "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis un valdes loceklis Gundars Kains, kā arī AS "Kekava ABT" valdes locekļi - Armands Sviķis un Juris Frīdmanis.
Līguma parakstīšana šodien sākās plkst.9.30 un ilga līdz plkst.17.30. Tās gaitā tika parakstīts partnerības līgums un 14 pielikumi. Šodien arī tika fiksētas likmes starptautiskajos finanšu tirgos, atbilstoši kurām tika precizētas un apstiprinātas līgumā projekta izmaksas.
"Šodien parakstītais PPP līgums ir LVC komandas piecu gadu intensīva darba rezultāts," norāda Lazdovskis.
Viņš uzsvēra, ka šodien sākas projekta jauns posms - Ķekavas apvedceļa projektēšana un būvniecība. Projektēšana jau notiek un jau šī gada beigās plānots sākt būvdarbus. "Tā ir laba ziņa gandrīz 30 000 autovadītāju, kas ikdienā šķērso šo ceļa posmu. Apvedceļš arī uzlabos savienojamību Bauskas virzienā, atslogojot no tranzīta satiksmes Ķekavu," teica Lazdovskis.
Publiskās privātās partnerības iepirkums tika sākts 2018.gada decembrī, procedūra ietvēra kvalifikācijas un atlases kārtu. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri pretendenti tika uzaicināti piedalīties atlases kārtā, tas ir iesniegt sākotnējo tehnisko un finanšu piedāvājumu.
Sākotnējo piedāvājumu iesniedza divi pretendenti, kuri arī tika uzaicināti piedalīties sarunās ar pasūtītāju, lai pilnveidotu piedāvājumu, vienlaikus uzturot spēkā tā atbilstību Iepirkuma atlases nolikuma prasībām. Pēc sarunām pretendenti sagatavoja labākos un galīgos piedāvājumus.
Kritērijs ar lielāko īpatsvaru, pēc kura tika vērtēti iesniegtie piedāvājumi, bija cena. Tas veidoja 80% no novērtējuma īpatsvara, savukārt 20% veidoja atbilstība dažādiem papildu kritērijiem, piemēram, būvdarbu veikšanas ilgums, satiksmes organizēšana būvdarbu laikā, ikdienas uzturēšanas darbu organizēšana, kvalitātes un risku vadība un citi.
No diviem pretendentiem, kuri iesniedza savus labākos un galīgos piedāvājumus, "Kekava ABT" izvēlēts kā saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena.
Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC 2 S.C.A., SICAR"). "TIIC" ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē.
Kā dažus no piemēriem var minēt Spānijā īstenoto ātrgaitas autoceļu starp Gerediagas un Elorrio pilsētām Spānijas ziemeļos (īstenots pēc tā paša modeļa kā Ķekavas apvedceļš), autoceļa A150 Ecalles-Alix-Barentina posmu Francijas ziemeļos un citus. Pa 10% no ieguldījumiem personu apvienībā ir AS "A.C.B." un SIA "Binders".
"Publiskā un privātā partnerība daudzviet Eiropā tiek izmantota lielu infrastruktūras projektu īstenošanai. Tagad arī Latvija pievienojas šo valstu pulkam, pierādot, ka spēj paveikt komplicētus projektus ar privātā kapitāla piesaisti. Esam uzticams partneris investoriem. Ķekavas apvedceļš dos pienesumu tautsaimniecībai, jo padarīs raitākus kravu pārvadājumus, samazināsies laiks, kas cilvēkiem jāpavada ceļā, uzlabosies mobilitāte un Rīgas sasniedzamība," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents un ES komisārs Valdis Dombrovskis (JV) pauda gandarījumu par to, ka Investīciju plāns Eiropai sniedz finansiālu garantiju Eiropas Investīciju bankai (EIB), lai atbalstītu Ķekavas apvedceļa būvniecību, kas būs pirmā liela mēroga publiskā un privātā partnerība Baltijā.
Tā nodrošinās efektīvu autotransporta savienojumu starp Rīgu un Lietuvas robežu.
"Šis ieguldījums stiprinās gan Latvijas, gan Eiropas transporta tīklu, tādējādi veicinot ekonomisko un teritoriālo kohēziju ES," teica Dombrovskis.
Savukārt EIB viceprezidents Tomass Estross uzsver, ka šis projekts ir ļoti svarīgs ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī apkārtnes iedzīvotājiem. "Ceļu satiksmes drošībai un ekonomiskajam progresam vienmēr vajadzētu iet roku rokā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc banka atbalsta šādu attīstību. Fakts, ka šis ir pirmais šāda mēroga PPP projekts Baltijā, paver ceļu līdzīgiem projektiem nākotnē," saka Estross.