Izteiktu plusu un izteiktu mīnusi no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanas Latvijas Bankai nav, intervijā aģentūrai LETA atzina dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life Vienna Insurance Group" ("Compensa Life") Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.
"Compensa Life" Latvijas filiāles vadītājs pauda, ka viņam par šo jautājumu ir duālas jūtas, tostarp Gustsons atgādināja, ka viņš savulaik strādāja pie FKTK izveidošanas.
"Es savulaik kā Vērtspapīru tirgus komisijas vadītājs biju atbildīgā amatpersona, kuras uzdevums bija FKTK izveidot. Bija ļoti daudz komandējumu, lai ievāktu informāciju, kā strādā apvienotās finanšu tirgus uzraudzības institūcijas ārpus centrālajām bankām. Tagad finanšu tirgus uzraudzība paliek kopā, bet maina savu pārraudzības institūciju, jo FKTK bija Finanšu ministrijas pārraudzībā un tagad būs centrālās bankas struktūrā. Manā skatījumā izteiktus plusus tam atrast nevar. Izteiktu mīnusu arī nav. Tas drīzāk ir politisks lēmums," sacīja Gustsons.
Vienlaikus viņš piebilda, ka, piemēram, Lietuvā visu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzība joprojām ir centrālās bankas rokās.
Savukārt, runājot par FKTK īstenoto uzraudzību, Gustsons atzina, ka apdrošinātāju uzraudzībā šobrīd kārtība tiek pārnesta no bankām, lai gan apdrošinātāji ir citādāki finanšu tirgus dalībnieki.
"Mēs kā apdrošinātāji ļoti izteikti jūtam, ka uzraudzības kārtība tiek pārnesta no bankām. Taču apdrošinātāji ir atšķirīgs finanšu tirgus spēlētājs. Mēs nenodarbojamies ar norēķiniem un kredītiem.
Mums ir pilnīgi citādāka finanšu risku sistēma. Savukārt uzraugi pārsvarā nāk no banku sistēmas, un viņi, maigi izsakoties, ne visai precīzi pārvalda to, kā ir jāuzrauga apdrošinātāji.
Tieši šī iemesla dēļ, piemēram, Lielbritānijā, savulaik apdrošinātāji tika nodalīti atsevišķi no vienotās finanšu uzraudzības institūcijas. Tā nav banku vai ieguldījumu uzraudzība," sacīja Gustsons.
Viņš uzsvēra, ka šāda situācija īpaši ir raksturīga jautājumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasībām.
"Mēs neesam norēķinu iestāde, bet mums prasa ievērot praktiski visas tās pašas prasības, kas ir bankās. Taču atšķirībā no bankām mēs neredzam ne klienta naudas kustību, ne klienta darījumus, ne klienta sadarbības partnerus. Klienti pie mums atnāk pilnīgi atšķirīgā veidā - viņiem jau ir līdzekļi, kurus viņi grib izvietot ilga termiņa ieguldījumu produktos. Mēs nevaram pārbaudīt, kādā veidā viņš šos līdzekļus ir ieguvis. Taču no mums tiek pieprasīts tas pats, kas no bankām, kas ir pārmērīgi. Mēs neesam norēķinu iestāde, bet kompānija, kura saņem maksājumu par apdrošināšanu, ko sauc par prēmiju. Mēs šo prēmiju redzam jau kā faktu un neesam izziņas iestāde, kas varētu izpētīt, kā šis klients pie līdzekļiem ir ticis. Mums šādu instrumentu nav. Tā ir banku kārtība, bet apdrošināšanai tā neder," pauda Gustsons.
