KM: Līdzšinējie mehānismi medijiem nav bijuši pietiekami kvalitatīva satura radīšanai mazākumtautībām

Tāpat KM uzskata, ka ne tikai no finansējuma, bet arī no vadības un žurnālistiem ir atkarīgs tas, vai vietējo mediju radītais saturs būs vai nebūs saistošs mazākumtautībām.

KM valsts sekretāra vietnieces pienākumu izpildītāja starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Selga Laizāne norādīja, ka KM vērtējumā vietējā satura attīstība mazākumtautību valodās, tajā skaitā krievu valodā, ir aktuāls jautājums, ko apliecinājusi arī "META Advisory Latvija" un Latvijas raidorganizāciju asociācijas organizētā diskusija "Latvijas mediju ražotais saturs krievu valodā - Quo Vadis?".

Laizāne uzsvēra, ka minētais pasākums un tam līdzīgas diskusijas ir daļa no procesa, kas dod iespēju meklēt jaunus veidus satura attīstībai mazākumtautību valodās. Atbildot uz jautājumu par Latvijas mediju uzticamību, KM nevar piekrist tam, ka Latvijas medijiem nebūtu izdevies iegūt Latvijas krievvalodīgo vai citu mazākumtautību iedzīvotāju uzticību.

Piemēram, "Latvijas faktu" 2020.gada oktobra pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām liecina, ka vairāk nekā 80% cittautieši uzticas Latvijas sabiedriskajiem medijiem, taču daļa tos nepatērē, jo saturs nepiesaista un neliekas interesants. Līdz ar to Laizāne norādīja uz nepieciešamību radīt kvalitatīvu saturu, nevis uzturēt kvantitāti krievu valodas attīstībā.

"To, cerams, panāks ar mazākumtautību platformas palīdzību, kurā būs pieejams gan analītisks saturs, gan saturs, kas izklaidēs. Jaunajā platformā tiek plānoti dažādi satura virzieni un formāti - ziņas multimediju formātā, dzīvie pieslēgumi no studijas un "Latvijas Radio 4" (LR4), ziņu kopsavilkumi, ikdienas aktuālie jautājumi, dzīvesstila formāti, pētniecības sižeti, sporta apskati un jauni formāti kā "Vox Populi" un "Runāsim latviski"," stāstīja Laizāne.

Tāpat nākotnē plānotas arī akustisko koncertu pārraides. Pēc viņas sacītā, plānots, ka jaunā multimediju platforma varētu sasniegt apmēram 392 000 mazākumtautību iedzīvotāju. Tāpat savu darbu turpinās informatīvi izglītojošā mazākumtautību programma LR4.

Runājot par citiem aktuāliem piemēriem par atbalstu satura radīšanai mazākumtautību valodās, Laizāne minēja KM Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā un 2020.gada novembrī izsludināto konkursu projektiem, kas varētu veicināt personu, kuras ir trešo valstu pilsoņi un kuras likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, iesaistot šajā procesā masu medijus. Minētā konkursa laikā medijiem bija iespēja pieteikties titrēšanas iekārtu un programmatūru iegādei, kā arī citu izdevumu segšanai, kas saistīti ar satura titrēšanu. Atklātajā konkursā tika iesniegts viens projekta pieteikums, un pašlaik notiek projekta iesnieguma vērtēšana. Rezultāti būs zināmi septembra sākumā.

Tāpat kā piemēru Laizāne minēja ievērojamo Covid-19 krīzes pārvarēšanai sniegto atbalstu 2020. un 2021.gadā. Viņa atgādināja, ka Ministru kabinets komercmedijiem piešķīra 2 040 928 eiro 2020.gada aprīlī un 3 258 367 eiro 2021.gada martā. "Tas deva iespēju plašsaziņas līdzekļiem nodrošināt operatīvu un kvalitatīvu informācijas sniegšanu gan valsts, gan mazākumtautību valodās Covid-19 krīzes situācijā," sacīja KM pārstāve.