Iedvesmojoties no van Goga "Zvaigžņotās nakts", tapis Luma Arles mākslas centra tornis

FOTO: Instagram/Dezeen

Prickera arhitektūras balvu ieguvušais arhitekts Frenks Gerijs atklājis Luma Arles māksla centra torni Francijas dienvidos.

Ar nerūsējošo tēraudu apšūtā kultūras ēka “The Tower” ir centrālais objekts Luma Arles mākslas teritorijā Arles pilsētā. Pēc Gerija domām, dizains atsaucas uz Arles romiešu stila arhitektūru, tuvējiem kalniem un Vinsenta van Goga gleznu "Zvaigžņotā nakts", kas tika gleznota turpat netālu.

"Mēs vēlējāmies atspoguļot vietējo, sākot no van Goga "Zvaigžņotās nakts", līdz strauji augošajām klintīm, kuras atrodat šajā reģionā," sacīja Gerijs. "Tās centrālais cilindrs sasaucas ar Romas amfiteātra plānu," viņš piebilst.

56 metrus augstajā mākslas tornī atrodas izstāžu galerijas, arhīvi, bibliotēka, biroji, semināru telpas un kafejnīca.

Apšūts ar 11 000 neregulāri izvietotiem nerūsējošā tērauda paneļiem, ievērojamais tornis tika veidots kā orientieris mākslas centram, kuru 2013. gadā izveidoja Šveices kolekcionāre Maja Hofmane.

"Arles panorāma ir apdzīvota ar torņiem, kas būvēti no senajiem laikiem līdz viduslaikiem un līdz mūsdienām. Jaunā ēka palīdzēs izveidot Luma Arles kā nozīmīgu vietu starp citiem pilsētas orientieriem," sacīja Gerijs.

"Tas, kā van Gogs atveidoja Les Alpilles, ietekmēja ēkas ārējā apšuvuma dizainu," saka arhitekts.

Mākslas torņa struktūra balstās cilindriskā stikla pamatnē, kas atgādina Arles amfiteātri, kas tika uzcelts 90. gados un joprojām slejas blakus esošajā pilsētā.

"Tāpat kā arēnā, arī cilindra mērogs un skaidra ģeometrija atspoguļo senās Romas plānošanas ietekmi uz Arles pilsētas arhitektūras pamatiem," sacīja Gerijs.

Tornis atrodas teritorijā, kas palika tukša 1986. gadā un pēcāk tika pārvērsta par Luma Arles mākslas centru, ko finansēja Hofmanes ziedojums 150 miljonu eiro apmērā.

Līdztekus Gerija projektētajam centram Ņujorkā bāzētā arhitektūras studija “Selldorf Architects” ir atjaunojusi virkni rūpniecisko ēku šajā vietā. Šīs ēkas, kas savulaik kalpoja kā dzelzceļa ražošanas rūpnīcas, ir pārveidotas par izstāžu telpām, skatuves mākslas rezidencēm, viesnīcu un restorānu.

"Ar katru kompleksa telpu mēs cenšamies radīt līdzsvaru, kas ļautu 19. gadsimta industriālajai leksikai pastāvēt līdzās mūsdienu mērķiem, vienlaikus radot proporcionālas telpas ar kontrolējamu dabisko gaismu un tīru cirkulāciju," sacīja Anabella Selldorfa, “Selldorf Architects” direktore.

Uz augšu
Back