Līdz 23.jūlijam, pret Covid-19 Latvijā bija vakcinējušies aptuveni 59% izglītības iestādēs strādājošo, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā nedēļu iepriekš, izriet no izglītības ministres Anitas Muižnieces (JKP) paustā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma".
Viņa informēja, ka vispārējās un augstākās izglītības iestādēs strādājošo vakcinācijas aptvere nedēļas laikā ir pieaugusi par vienu procentpunktu - attiecīgi līdz 62% un 78%, savukārt pirmsskolas izglītības līmenī vakcinācijas aptvere ir pieaugusi par diviem procentpunktiem, sasniedzot 48%.
Ministre gan uzsvēra, ka kontekstā ar klātienes mācībām rudenī svarīgāk būtu raudzīties tieši uz vispārizglītojošajās un augstākajās izglītības iestādēs strādājošo cilvēku vakcinēšanos, jo pirmsskolas izglītības iestādēs klātienes nodarbības Covid-19 dēļ netika centralizēti pārtrauktas.
Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā, atšķirībā no pāris iepriekšējām nedēļām, vakcinācijas pret Covid-19 temps Latvijā ir nedaudz palielinājies, lai arī kopumā tas aizvien bijis diezgan zems, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
Pagājušajā nedēļā Latvijā pret Covid-19 ik dienu vakcinēti vidēji 5057 cilvēki, nedēļu iepriekš - 4858, bet vēl nedēļu iepriekš - 8059. Tas gan ir vairākas reizes mazāk nekā maija pēdējā pilnajā nedēļā, kad vakcinācijas temps valstī sasniedza augstāko līmeni un vidēji dienā tika sapotēti vairāk nekā 16 600 cilvēku.
IZM piedāvā ļaut skolām darboties klātienē neatkarīgi no Covid-19 kumulatīvā rādītāja valstī
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi epidemioloģiskās drošības protokolu izglītības iestādēm, plānojot ļaut skolām darboties klātienē neatkarīgi no Covid-19 kumulatīvā rādītāja valstī, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Politiķe uzsvēra, ka ir būtiski, lai pedagogi vakcinētos un šajā procesā īpaši svarīga ir arī sociālo partneru līdzdalība.
Muižniece pastāstīja, ka iepriekš Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) lūgusi "sadoties rokās" un iet uz vienu mērķi pedagogu vakcinācijas aptveres kāpināšanai. Taču, ja kāda puse sāk runāt par brīvprātību vakcinācijas procesā, process apstājoties.
"Vai tiešām lielākā daļa pedagogu vēlas turpināt strādāt attālināti? Domāju, ka nē. Tāpēc mani mulsina, tas, ka daudzi pedagogi vēlas nogaidīt vai arī vispār nevēlas vakcinēties. Visiem ir jāsaprot, kāpēc strādājam izglītības nozarē, un tas vienmēr ir bērnu labā," uzsvēra ministre.
Politiķe akcentēja, ka patlaban nebūtu jādala katras iesaistītās puses kompetences, nodalot, kuram būtu jāstrādā pie cilvēku informēšanas, jo mācības klātienē bērniem ir vajadzīgas.
IZM ir sagatavojusi epidemioloģiskās drošības protokolu - redzējumu klātienes mācību iespējamībai. Tas sastāv no vairākiem principiem, tostarp tā, ka klātienes mācības notiktu neatkarīgi no kumulatīvā saslimstības rādītāja valstī, katrai skolai individuāli izvērtējot savu situāciju - gan ventilācijas apstākļus, gan vakcinācijas aptveri un citus rādītājus. Šo dokumentu valdībā plānots skatīt 10.augustā, vienlaicīgi cerot, ka no Veselības ministrijas nāks konkrēti priekšlikumi par to, kā rīkoties, ja kādā skolā notiks Covid-19 uzliesmojums.
Muižniece nepiekrīt LIZDA apgalvojumam, ka, ja vakcināciju noteiktu kā obligātu, pat trešdaļa izglītības darbinieku varētu izšķirties par nozares pamešanu. Viņa stāstīja, ka katru septembri valstī ir aptuveni 500 pedagogu vakances, kas gada laikā aizpildās. Iepriekš pašas nosauktos 1000 pedagogus, kas obligātas vakcinācijas dēļ varētu pamest darbu, Muižniece nosaukusi, nebalstoties aptaujās, bet kā refleksiju uz līdzšinējo situāciju.
"Aizejoša trešdaļa noteikti ir krietni pārspīlēta. Varbūt nav labais tonis runāt līdzībās, bet saka, ka gājējs nav jātur ar varu. Man negribas ticēt, ka prasība būt vakcinētam būtu vienīgais iemels, kāpēc pedagogs izšķirtos aiziet no profesijas. Ja kāds jau labu laiku jūtas slikti profesijā, tad, iespējams, šāda prasība var pielikt punktu, bet nedomāju, ka tā būs viena trešdaļa," vērtēja ministre.
Kā ziņots, izstrādājot priekšlikumus drošai klātienes mācību rīkošanai rudenī, IZM rosinās rudenī atteikties no šobrīd normatīvajos aktos nostiprinātā reģionālā principa, kas paredz izglītības procesa norises noteikumus atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attiecīgajā pašvaldībā.
