Lai nav “jāsalāpās”. Sēdies pie stūres droši!

FOTO: Shutterstock

Pirmais scenārijs: saulriets, vējš no jūras, romantiskas vakariņas uz terases, divas vīna glāzes. Ak, lai iet vēl viena! Otrais: vētraina ballīte līdz četriem rītā, dažas miega stundas, galva kā spainis. Trešais: “jāsalāpās”, bet kilometru līdz veikalam kājām iet negribas. Varbūt izsprukšu? Tie ir trīs biežākie notikumu pavērsieni, kas saistīti ar sēšanos pie stūres reibumā. Lai gan bezatbildīgo šoferu skaits pēdējos gados ievērojami sarucis, gada pirmajos septiņos mēnešos alkohola reibumā automašīnu vadījuši 2145 cilvēki.

Salīdzinot ar 2005. gadu, kad reibumā pie stūres tika pieķerts rekordliels skaits - 10 tūkstoši vadītāju, dzērājšoferu skaits ir ievērojami sarucis. Bargie sodi, kampaņas, kā arī satiksmes uzraudzība un kontrole, bijusi iedarbīga. Un tomēr šī gada septiņos mēnešos alkohola reibumā automašīnu vadījuši 2145 šoferi.

No tiem Rīgas reģionā – 698, Zemgales reģionā – 426, Vidzemes reģionā – 318, Kurzemes reģionā – 341, Latgales reģionā – 362 vadītāji.

Kāds īsti ir cilvēks, kas spēkratu vada reibuma stāvoklī? Statistika rāda, ka visbiežāk tie ir vīrieši vecumā no 18 līdz 39 gadiem. Sabiedrībā iesakņojies stereotips, ka tas ir nomales iedzīvotājs, kas brauc uz veikalu pēc dažiem aliņiem, ar ko “uzlāpīties”, lai gan daļēji atbilst realitātei, nav īsti precīzs.

CSDD eksperti viņa psihogrāfisko profilu iezīmē nedaudz atšķirīgi. “Šiem cilvēkiem ir svarīgi gūt atpazīstamību un varu, šķist pārākiem pār citiem un saņemt no dzīves visu, ko tā var sniegt. Vēl viņiem raksturīga dzīves svinēšana.

Viņiem minimāli rūp tuvinieku drošība, un tie vēlas piederēt veiksminieku kategorijai.

7

Viņu braukšanas stils ir steidzīgs, viņi neiecietīgi izturas pret lēnu braukšanu, neaicina pasažierus lietot drošības jostas, tomēr mēdz norādīt uz citu pārkāpumiem.” Savukārt tie, kas atkārtoti pieķerti reibumā, pārsvarā dzīvo ārpus republikas pilsētām, taču pilsētās, viņiem ir arodizglītība un lielai šo cilvēku daļai auto vadīšanas stāžs ir līdz diviem gadiem, skaidro CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.

2019.gadā CSDD veiktajā pētījumā 13% aptaujāto atzina, ka pēdējo trīs gadu laikā pie stūres sēdušies iereibuši. Visbiežāk – 45% gadījumu autovadītāji reibumā brauc nākošajā rītā pēc ballītes. 33% gadījumu autovadītāji taisnojas, ka bijis jāmēro pavisam neliels attālums, tāpēc iereibuši sēdušies pie stūres. Pēc vakariņām, kurās lietots alus vai vīns, ar auto braukuši 24% vadītāju.

Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Valsts policija satiksmes uzraudzību un kontroli pastiprināti veic brīvdienās un īpaši svētku dienās. Nemainīgi tiek konstatēts, ka šajās dienās cilvēki biežāk sēžas pie automašīnas stūres, būdami alkohola reibumā.

Valsts policijas pārstāve Krista Andersone saka: lai situācija uzlabotos, jāpaiet gadiem – uz ātru rezultātu cerēt nevar. “Pasaules un Eiropas valstu pieredze liecina, ka informatīvās kampaņas strādā ilgtermiņā - ar vienu kampaņu nevar panākt vēlamo rezultātu, bet, ja vairāku gadu garumā organizē kampaņas un aktualizē konkrētu problēmu caur dažādiem rakursiem, tad ilgtermiņā var panākt rezultātu."

 Līdzīgi kā ar drošības jostām, kas vēl pirms 10 gadiem praktiski netika lietotas, bet šobrīd ir ikdienas norma.

7

Pēc viņas domām, ir svarīgi bērnos ieaudzināt atbilstošu uzvedības modeli. “Ne velti saka, ka bērns ir vecāku spogulis. Bērnam un pusaudzim vēl nav savas pieredzes un nav izveidojies priekšstats par to, kā rīkoties dažādās dzīves situācijās, tāpēc bērni pārņem uzvedības modeļus no saviem vecākiem. Ja vecāki transportlīdzeklī nelieto drošības jostu, tad visdrīzāk arī bērns pārņems šo modeli un rīkosies tāpat kā viņa vecāki. Svarīgi saprast, ka ieaudzināti ieradumi saglabāsies ilgtermiņā, tāpēc vēl ir tādi jaunieši, kas uzskata, ka sēsties pie stūres alkohola reibumā ir pieņemami un normāli, jo ģimenes lokā tā tika darīts.”

Lai veidotu pareizu izpratni par ceļu satiksmes drošību, nepieciešams:

- no bērnības runāt ar bērnu, stāstīt, kas ir aizliegts, un arī skaidrot, kāpēc, līdzīgi kā bērnam stāsta, kā pareizi jāšķērso brauktuve, un luksofora signālus, tāpat arī skaidrot citus ceļu satiksmes noteikumus;

- ar savu uzvedību rādīt pareizu rīcību un veidot pozitīvu priekšstatu;

- skaidrot, bet nebiedēt (gan ģimenē, gan skolā), kādas sekas var iestāties, braucot pie stūres alkohola reibumā, – naudas sods, tiesību atņemšana, mašīnas remonts, veselības problēmas, invaliditāte un pat nāve.

Uz augšu
Back