Banku analītiķi: Latvijas ekonomika pārsniegusi pirmskrīzes līmeni agrāk, nekā gaidīts

Ilustratīvs attēls FOTO: Shutterstock

Latvijas ekonomika pārsniegusi pirmskrīzes līmeni agrāk, nekā gaidīts, atzina banku analītiķi, komentējot ceturtdien publiskotos Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) otrā ceturkšņa ātrā novērtējuma datus.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka 2021.gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms Covid-19 pandēmijas līmeni - Latvijas IKP šobrīd ir par 0,1% lielāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas sākuma 2019.gada ceturtajā ceturksnī.

"Neskatoties uz joprojām spēkā esošajiem ierobežojumiem, Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī ir augusi par 10,3% salīdzinājumā ar 2020.gada otro ceturksni. Tas ir nedaudz straujāk, kā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, pārsniegs 4%. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar Covid-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts," sacīja Āboliņš.

Viņš minēja, ka straujā ekonomikas izaugsme Latvijā otrajā ceturksnī ir saistīta ar pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu ekonomikā, vienreizējiem pabalstiem un būtisku valsts atbalstu ekonomikai, augstāku patērētāju pārliecību Latvijā, kā arī ļoti labvēlīgu ārējo ekonomisko vidi. Pasaules rūpniecībā pieprasījums šobrīd pārsniedz piedāvājumu, savukārt ASV, eirozonas, kā arī citu lielo ekonomiku monetārā un fiskālā politika ir ļoti stimulējoša. Tādējādi ražojošo nozaru izlaide otrajā ceturksnī ir augusi par 6,7%, savukārt pakalpojumu nozaru izlaide - par 11%.

"Šā gada otrā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītāji ir negaidīti pozitīvi, taču

kopumā tie maz pasaka par Latvijas ekonomikas spēku un noturību, kā arī izaugsmes potenciālu pēc valsts atbalsta pasākumu izbeigšanas.

2

Tas ir būtiski jo, neskatoties uz Covid-19 otro vilni un būtiskiem ierobežojumiem ekonomikā, kopš pērnā gada rudens Latvijas lielo ekonomikas rādītāju prognozes, piemēram, IKP, inflācija vai bezdarbs nav būtiski mainījušās. Taču plānotais budžeta deficīts 2021.gadā ir pieaudzis no 3,7% līdz aptuveni 9%, un valsts parāda pieaugums šogad būs tuvu diviem miljardiem eiro," klāstīja bankas "Citadele" ekonomists.

Āboliņš arī atzīmēja, ka līdz šim Latvijas ekonomika Covid-19 pandēmijas laikā ir atpalikusi no kaimiņiem un pauda cerību, ka otrā ceturkšņa labais pieaugums ļaus vismaz daļēji atgūt zaudēto.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Covid-19 pandēmija joprojām ir risks ekonomikai, lai arī citu valstu pieredze rāda, ka vakcīnas būtiski samazina smagas saslimšanas un mirstību. "Diemžēl Covid-19 vakcinācijas aptvere Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā un būtiski atpaliek arī kaimiņiem, tādēļ

rudenī ir ļoti iespējami jauni vīrusa uzliesmojumi un ierobežojumi ekonomikā. Tas bremzētu kopējo ekonomikas izaugsmi,

2

tomēr lielākais risks tas noteikti ir pakalpojumu nozarēm, kuras joprojām nav atkopušās no Covid-19 iepriekšējiem viļņiem," sacīja Āboliņš.

Viņš arī minēja, ka, neskatoties uz šiem riskiem, Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes šā gada otrajai pusei un 2022.gadam joprojām ir gana pozitīvas.

"Pēc manām prognozēm, Latvijas IKP pieaugums šogad varētu pārsniegt 4%, savukārt 2022.gadā izaugsme, visticamāk, būs ap 5%.

Latvijas mājsaimniecības Covid-19 pandēmijas laikā ir uzkrājušas būtiskus līdzekļus, kas, mazinoties ierobežojumiem, varētu ieplūst ekonomikā.

2

Tāpat nākamgad Latvijā sāks ieplūst Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanas fonda investīcijas un, mazinoties ierobežojumiem, pakalpojumu nozares varētu dot vienreizēju 3-3,5% IKP pieaugumu. Ārī ārējais pieprasījums joprojām ir spēcīgs. Taču pasaules ekonomikas izaugsmes maksimums, visticamāk, jau ir sasniegts, savukārt negaidīti straujš inflācijas pieaugums varētu likt mazināt ekonomikas atbalsta pasākumus. Un Latvijai nākamgad ir nepieciešams būtiski mazināt fiskālo deficītu, tādēļ ekonomikas attīstības perspektīvas joprojām ir ļoti neskaidras," sacīja Āboliņš.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka ziņas par nozarēm un uzņēmumiem liecina, ka IKP pieaugums šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, varētu būt mērenāks, visdrīzāk, ap 2%.

"Ir pašsaprotami, ka daudz pieticīgāks būs pieaugums gada laikā, jo ir krasi atšķirīgs bāzes efekts. Visu šā gada otro pusi varētu aptumšot vēl viens pandēmijas vilnis. Taču nemainīga paliek prognoze par lielisku izaugsmi nākamgad, bet skatījums uz tālāku nākotni kļūst drīzāk optimistiskāks, arvien precīzāk iezīmējoties sabiedriskā sektora investīciju plāniem," sacīja Strautiņš.

Viņš arī piebilda, ka

2021.gada sākums kopumā bija labāks par gaidīto, turpretim gada otrajā pusē aktivitātes kāpums uz brīdi var piebremzēties.

2

Strautiņš minēja, ka vairāku nozaru uzņēmēju noskaņojuma indeksi ir "skalas saulainajā pusē", taču jūlijā ir krasi pasliktinājies patērētāju noskaņojums, tostarp ekonomiskās situācijas prognozes ir sliktākas nekā februārī. Ja ES kopumā optimisms jūlijā ir sasniedzis rekordaugstu līmeni, tad Latvijā tas ir knapi virs vēsturiski vidējā, turklāt kopš jūnija ir būtiski samazinājies.

"Mājsaimniecību bažām var saskatīt divus izskaidrojumus. Medijos runā par vēl vienu pandēmijas vilni, iespējamiem jauniem ierobežojumiem. Nevar izslēgt, ka tādi būs, lai arī politiskā diskusija virzās drīzāk uz izvairīšanos no pasākumiem, kas var nozīmīgi un nelabvēlīgi ietekmēt ekonomiku. To var panākt, veidojot smalki strukturētu pozitīvo diskrimināciju par labu tiem, kas ir vakcinējušies. Taču neviens nevar garantēt, ka koronavīrusa "Delta" variants atstās ekonomiku neskartu. Cits bažu iemesls - paziņojumi par siltuma, gāzes un elektrības cenu kāpumu. Šajā gadījumā reakcija gan ir pārspīlēta. Cenu kāpums seko būtiskam samazinājumam pērn," teica Strautiņš.

Viņš piebilda, ka mājokļos patērētās enerģijas cenas aizvadītajā desmitgadē kopumā ir bijušas stabilas, un notiekošās izmaiņas iekļaujas šajā svārstību diapazonā, kamēr iedzīvotāju ienākumi ir kāpuši. Savukārt kultivētajām bažām par pārtikas cenu krasu kāpumu trūkst faktos balstīta pamata.

Tāpat, pēc Strautiņa paustā, ļoti pārspīlētas ir jūlijā krasi pieaugušās bažas par bezdarba pieaugumu, jo vienlaikus uzņēmumu pārstāvji aptaujās pauž nodomu palielināt darbinieku skaitu.

"Svarīgs signāls par ekonomisko aktivitāti tuvākajā laikā ir sarūkošie nodomi veikt lielus pirkumus, tostarp iegādāties auto. Tāpēc sagaidāms, ka patēriņa kāpums turpinās atpalikt no kaimiņvalstīm.

Cilvēku vēlme tērēt izveidotos papildu uzkrājumus, acīmredzot, nav liela, papildu rezerves galvenokārt ir cilvēkiem, kuru ienākumi ir labi un vajadzības ir visumā apmierinātas.

2

Ekonomikas izaugsmē patēriņš un mājokļu tirgus vēl kādu laiku spēlēs mazāku lomu nekā kaimiņvalstīs," minēja Strautiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ir svarīgi ir neatpalikt eksporta pieaugumā un citos ilglaicīgu izaugsmi virzošajos faktoros.

"Piesardzība patēriņā drīzāk ir labvēlīga eksporta nozarēm, jo netiek tik ļoti karsēts darba tirgus. Tāpat patērētāju piesardzība var palīdzēt mazināt bažas, ka nelīdzsvarotu attīstību veicinās gaidāmais sabiedriskā sektora investīciju vilnis, kas būs patiešām varens. ES naudas plūsmas augs no vidēji 700 miljoniem eiro iepriekšējos trijos gados līdz apmēram pusotram miljardam 2024.gadā, turklāt šajā summā vēl nav ieskaitīta lielākā daļa "Rail Baltica" investīciju, kuras vēl nevar precīzi ieplānot. Turklāt nav šaubu, ka valsts ieguldījumi veicinās arī privāto aktivitāti. Uzlabojot infrastruktūru, tiks radīti priekšnosacījumi ieguldījumiem gan eksporta nozaru ražošanas jaudās, gan mājokļos," klāstīja Strautiņš.

Viņš arī norādīja -

tā kā gan eksporta, gan investīciju kāpums notiks neatkarīgi no Latvijas iedzīvotāju nebeidzamajām bažām par nākotni, par izaugsmi turpmākajos gados varam būt optimistiski

2

Taču šobrīd ir jāpārdzīvo periods, kad Latvijas IKP pieauguma skaitļi atpaliek no kaimiņvalstīm, vēl vairāk palielinot starpību starp IKP uz iedzīvotāju.

Arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA atzīmēja, ka pērnā gada dziļā bedre, vīrusa atkāpšanās šajā pavasarī un ekonomikas dalībnieku strauja atgriešanās teju "normālā" dzīvē nesusi izcilus pieauguma tempus otrā ceturkšņa IKP datos. "Latvijas ekonomikai pēc vīrusa šoka jau izdevies pārsniegt pirmskrīzes līmeni - mazliet vēlāk nekā kaimiņiem, taču agrāk, nekā gaidījām," viņa sacīja.

Zorgenfreija norādīja, ka ražojošajās nozarēs veicies ļoti labi, izlaidei palielinoties par 6,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni, ko, visdrīzāk, sekmējusi gan apstrādes rūpniecība, gan arī būvniecība, kurā pavasara mēnešos - pēc bargās ziemas - aktivitāte strauji atsākusies.

"Tomēr šoreiz līderos ir pakalpojumu nozares, kur pērn redzējām milzīgu kritumu Covid-19 pirmā viļņa dēļ. Salīdzinājumā ar 2020.gada otro ceturksni, pakalpojumu nozarēs pievienotā vērtība augusi par 11,3%. Te roku pielikušas teju visas cietušās nozares. Mazumtirdzniecībā kāpums otrajā ceturksnī bijis 8,8% apmērā, kamēr izmitināšanā un ēdināšanā un pat gaisa transportā pieauguma tempi salīdzinājumā ar pērnā gada teju apstāšanos, visdrīzāk, bijuši mērāmi vismaz iespaidīgos divciparu ja ne - trīsciparu - skaitļos. Tas gan nenozīmē, ka visās šajās nozarēs izdevies atgūties līdz pirmskrīzes līmenim. Lai gan mazumtirdzniecībā tas jau pārsniegts,

smagāk cietušajos sektoros pilnīgu atkopšanos neredzēsim vēl vairāk kā gadu,"

2

sacīja "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā.

Zorgenfreija minēja, ka gan uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, gan arī "Swedbank" karšu dati liecina par to, ka atkopšanās turpinās arī vasaras vidū. "Swedbank" klientu tēriņi turpina augt, un kopējais Latvijas ekonomikas noskaņojuma rādītājs jūlijā joprojām bija virs ilgtermiņa vidējā. Taču sarucis patērētāju noskaņojums, kas varētu būt saistāms ar nodokļu izmaiņu stāšanos spēkā no 1.jūlija, un ar šīm izmaiņām saistīto paaugstināto neskaidrību.

"Lai gan gada otrais ceturksnis arī visā Eiropā būs bijis veiksmīgs, diemžēl nevaram paļauties uz turpmāku netraucētu izaugsmi.

2

No vienas puses, straujākus tempus sasniegt liedz piegāžu ķēžu pudeles kakli. Piemēram, lai gan pasūtījumi aug, Vācijā jau šobrīd apstrādes rūpniecībā izlaides kāpums bremzējas izejmateriālu trūkuma dēļ. No otras puses, pandēmija vēl nav galā. Melnāki mākoņi pēdējā mēneša laikā parādījās atsevišķās Eiropas valstīs, kā, piemēram, Lielbritānijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Francijā. Saslimstības līmeņi ļoti spēji kāpuši "Delta" varianta lipīguma un iedzīvotāju plašākas pulcēšanās dēļ. Valdības vairākās valstīs pastiprinājušas ierobežojošos mērus, un dažādos veidos rada spiedienu uz sabiedrību ar mērķi audzēt vakcinācijas aptveri," minēja Zorgenfreija.

Viņš norādīja, ka, tuvojoties rudenim un pasliktinoties laika apstākļiem, riski piedzīvot kārtējo Covid-19 uzliesmojumu pastiprināsies, it īpaši tādās valstīs kā Latvija, kur vēlme vakcinēties ir salīdzinoši ļoti zema. Tādēļ

šobrīd jādara viss, lai cilvēki Latvijā tomēr vakcinētos.

2

"Pieņemot, ka vakcinācijas aptvere būs pietiekama, lai ekonomika gada nogalē var turpināt darboties bez būtiskiem ierobežojumiem, IKP izaugsme šogad varētu būt ap vai pat virs 4%," sacīja Zorgenfreija.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 10,3%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu. Savukārt 2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 3,7%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Uz augšu
Back