Senatnē pastāvēja septiņi pasaules brīnumi, bet šodien UNESCO apkopojis jau 1121 dārgumu, tostarp arī divas vietas Latvijā: Rīgas vēsturisko centru un Strūves ģeodēzisko loku. Diemžēl aptuveni pusi no šiem mantojuma objektiem pasaulē apdraud dabas katastrofas, karš, urbanizācija vai pagrimums.
Dārgumu planēta
Vēsturnieks sers Kristofers Klarks jaunajā dokumentālajā raidījumā atklās mūsu pasaules mantojuma objektus: “labāko no” cilvēka radītajiem brīnumiem, dabas pieminekļiem, kultūras sasniegumiem un universāliem izgudrojumiem. Šis izzinošais raidījums sešās daļās iepazīstinās auditoriju ar pasaules kultūras mantojumu un aizvedīs skatītājus uz elpu aizraujošākajām vietām pasaulē.
Pirmajā sērijā Kristofers Klarks dosies ceļojumā uz Āfriku – viņa ekspedīcija sāksies Ēģiptē, iepazīstoties ar faraonu mantojumu. Gīzas nekropoles jeb piramīdu komplekss ir vienīgais no oriģinālajiem senās pasaules septiņiem brīnumiem, kas joprojām nav zudis. Otrajā sērijā Klarks dosies uz Indiju, noskaidrojot vairāk par šīs valsts daudzpusīgajiem un vēsturiskajiem UNESCO pasaules mantojuma objektiem. Savā ceļā viņš savām acīm apskatīs hinduistu reliģijas un filozofijas centru Vārānasī Gangas upes krastos. No Indijas uz Tuvajiem austrumiem un slavenajiem UNESCO objektiem, kas meklējami Irānā un Jordānā. Ekspedīcijās Klarks sastapsies ar berberu klejotājiem, apmeklēs vienu no senākajām cilvēces apmetnēm Vadi Rumu jeb Mēness ieleju un iepazīsies ar seno biznesa pilsētu Petru un citām vienlīdz iespaidīgām vietām.
Tuvāk mājām Eiropā Klarks iepazīsies ar dažnedažādākajām kultūras mantojuma vietām. Savu vecā kontinenta tūri viņš sāks Venēcijā – pilsētā, kas jau tūkstošiem gadu zināma ar savām tirgošanās spējām, bet mūsdienās tiek apdraudēta no ievērojamu tūristu pūļu puses. Savukārt pirms ierašanās gaismu un mīlestības pilsētā Parīzē viņš iepazīsies ar pilīm Reinas apkārtnē. Seinas krastos viņš iepazīsies ar šejienes pasaules mantojuma objektiem – Parīzes Dievmātes katedrāli, Luvru un Eifeļa torni.
Noslēgumā šis globālais piedzīvojums ļaus iepazīt valsti, kas zināma ar Halonas līci un lielākajām alām pasaulē – Vjetnamu.
“Dārgumu planētas” pirmizrāde kanālā Viasat History gaidāma 8. augustā pulksten 20.55, un šis raidījums ļaus globālā apmērā iepazīties ar pasaules kultūras mantojuma objektiem, skatītājus aizvedot uz pasaules aizraujošākajām vietām.
Karaļi karā
1940. gada 13. novembrī, piedzīvojot Londonas bombardēšanu, karaļa Džordža VI Vindzora sieva karaliene Elizabete nepiekrita savu meitu nosūtīšanai drošībā uz Kanādu: “Bērni nekur bez manis nedosies. Es nepametīšu karali. Un karalis nekad nepamet savu troni.”
Ar šo vienkāršo teikumu jaunā valdošā ģimene Anglijā skaļi pauda savu apņēmību stāties pretī nacistu uzbrukumiem. Spītējot Hitlera radītajiem draudiem, karaļnams nolēma palikt kopā ar britu tautu un stāties pretī nacistu Vācijai. Būdams parlamentārās monarhijas vadītājs, karaliskais pāris nolēma pilnībā atbalstīt premjerministra Vinstona Čērčila politiku pretoties. Šai Vindzoru izrādītajai drosmei Eiropas karaļnamos ne vienmēr atradās sekotāji. Daži nolēma sadarboties ar Hitleru un nacistu režīmu vai pat bija spiesti kļūt par viņu sabiedrotajiem, lai stātos pretī Staļina vadītajai virzībai uz komunismu.
Pirmo reizi dokumentālā filmā tiek pētīti stratēģiskie lēmumi, kurus pieņēmuši dažādi Eiropas karaļnamu līderi, kam nācās sastapties ar kontinentā izplatīto nacionālisma vilni. Šīs ģimenes, kas vienmēr bija balstījušās diplomātijā, vēlējās demonstrēt, ka viņas nav zaudējušas savu politisko ietekmi, neraudoties uz Pirmajā pasaules karā notikušo monarhiju lomu samazināšanos. Arī Hitlers saprata, ka viņiem joprojām ir būtiska loma politiskajā spektrā.
Kādas bija viņu lomas fašistisko partiju uzplaukumā starpkaru periodā un arī paša Otrā pasaules kara norisē? Cik ļoti nacionālistiskās un patriotiskās idejas aizrāva sabiedrību, kas sapņoja par kādreizējās, pirms Lielā kara eksistējušās ietekmes un varenības atjaunošanu? Atbildes uz šiem jautājumiem tiks atrastas jaunajā dokumentālajā filmā divās daļās “Karaļi karā”, kuras pirmizrāde notiks 14. augustā, pulksten 22.00!
Irānas-Irākas karš – traģēdija, kas mainīja pasauli
2020. gada septembrī atzīmēsim 40. gadadienu kopš aizsākās viens no brutālākajiem kariem mūsdienu vēsturē. To izraisīja sīva sāncensība starp despotu Sadamu Huseinu un musulmaņu fanātiķi, ajatollu Rūhollāhu Mūsavī Homeinī. Irānas-Irākas karš ātri no spēja uzbrukuma pārauga totālā karā, kas draudēja pāraugt globālā konfliktā.
Šis iespaidīgais un aizraujošais dokumentālais stāsts apskata Irānas-Irākas kara norisi astoņu garu gadu garumā un izvērtē bezprecedenta slepkavības abās konfliktējošās pusēs un konflikta postošo ietekmi visā reģionā. Satriecoši, jaunatklāti frontes arhīva materiāli sniedz mums visprecīzāko vizuālo ieskatu un abu pušu dalībnieku liecības par notiekošo. Šādu piekļuvi vēsturiskajiem materiāliem nodrošinājušas privātas fotoattēlu kolekcijas, Irānas un Irākas karavīru liecības, vēsturnieku un valdības, tostarp ASV, pārstāvju personīgās atmiņas. Armijnieki no abām iesaistītajām pusēm, kas karoja šajā, 20. gadsimta ilgākajā konvencionālajā konfliktā, savus elpu aizraujošos stāstus pirmo reizi atklās televīzijā – tikai kanālā Viasat History, jaunajā dokumentālajā raidījumā „Sadams pret ajatollu: Irānas-Irākas karš“, no 16. augusta, darba dienās pulksten 23.45!
Seko mums arī Facebook