Viens no izaicinošākajiem uzdevumiem vecāku dzīvēs ir audzināt pusaudzi. Neatņemama jaunā pieaugušā nobriešanas daļa ir dzimumdzīves un savas seksualitātes izprašana. Viss nezināmais ir vilinošs, bet var izrādīties arī bīstams. Kā vecākiem pasargāt savu bērnu, saglabājot jaunieša uzticību un nepārkāpjot privātuma robežas, portāla "Apollo.lv" projekta "Upura cīņa" ietvaros stāsta biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.

Biedrības "Papardes zieds" misija ir panākt, lai Latvijā tiktu īstenotas katra cilvēka seksuālās un reproduktīvās tiesības, lai katram būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi un izvēle tiktu izdarīta, balstoties uz kvalitatīvu informāciju.

Iveta Ķelle ir "Papardes zieda" valdes priekšsēdētāja kopš 2003. gada. Jautāta, kā pa šo laiku ir mainījusies jauniešu izpratne par seksualitāti, viņa norāda, ka mainījušās informācijas ieguves iespējas, kas ir gan labi, gan slikti, jo tas nozīmē, ka ir pieejams ļoti dažāds saturs no ļoti dažādiem avotiem.

"Tajā laikā, visticamāk, bija ļoti maz vai neviens cilvēks, kam bija viedtālrunis, šobrīd mēs nevaram iedomāties pat bērnu, nereti pat zīdaini, kurš nav rokās turējis viedtālruni. Tā ir kļuvusi par dzīves neatņemamu sastāvdaļu," svarīgu pārmaiņu mūsu dzīvēs kopš 2003. gada min Ķelle.

"Tā ir tāda vislielākā pārmaiņa, kas ir notikusi. Ko tas nozīmē? Tas ir gan labi, gan slikti.

Bieži saka: "Kāpēc jaunieši vispār būtu jāmāca par seksu? Viņi taču visu informāciju var atrast." (..) Taisnība, var atrast. Jautājums tikai - kādu informāciju? Cik tā ir korekta, nekorekta, ne tajā laikā, jo ikviens jau var atzīmēt, ka viņam ir 18 gadi, kaut patiesībā ir 5, 7 vai 10.

2

Ar tehnoloģijām mūsu dzīvēs ir ienācis kaut kas tāds, ko mēs iepriekš nemaz nevarējām paredzēt. Un, ja mēs runājam par to, kā tas ir ietekmējis Latvijas jauniešu seksualitāti, tāda korekta un patiesa atbilde nebūtu iespējama, jo

kopš 2011. gada nav noticis neviens pētījums, kur mēs analizētu, kā ir mainījusies iedzīvotāju seksualitāte vai seksuālā dzīve.

2

(..) Protams, pornogrāfiju skatoties, radīsies kādas izmaiņas. Mēs arī nezinām, kur jaunieši atrod informāciju un kādai informācijai viņi uzticas - vai tai, kuru viņi dzird pie ārsta, vai viņu informācijas avots ir vecāki, vai arī viņi šīs zināšanas smeļas viedtālruņos un, ja jā, tad kādās vietnēs.

Mēs esam nedaudz informācijas vakuumā - mēs varam tikai nojaust pēc esošajiem reproduktīvās veselības rādītājiem, jo tos Veselības ministrija uzskaita, (..) bet tie mums neļaus paskatīties sabiedrības spogulī, kā mainās mūsu vērtības," stāsta "Papardes zieds" vadītāja.

2

Lai bērni varētu izvairīties no veselībai un dzīvībai bīstamām situācijām, iepazīstot savu seksualitāti, Iveta Ķelle aicina vecākus jau no agrīna vecuma runāt ar saviem bērniem par tēmām, kas skar seksualitāti: "Vecākiem jau no bērnības ar bērniem ir jāveido emocionāli tuvas attiecības. Runāt, būt siltiem un atklātiem, jo pēc tam tas palīdzēs bērniem savas seksualitātes veidošanā un pašapziņas celšanā.

Ja bērnam būs lielāka pašapziņa un pašvērtība, tad viņam visi šie riski būs mazāki, tas ir tas, ko mēs varam darīt.

2

Un neklusēt, ja kaut kas notiek ar pazīstamu cilvēku bērniem. Tas ir tas, kas ir jāsaka arī mūsu bērniem - neklusē, palīdzi draugam un līdzcilvēkam."

Portāls "Apollo.lv" sāk projektu "Upura cīņa", kas dod balsi tiem, kuri ir pieredzējuši seksuālu vardarbību savas dzīves laikā. Sarunās ar cietušajiem un speciālistiem, tiek izgaismotas problēmas un lauztas stigmas, kas valda par un ap šo vēl aizvien neērto tēmu - seksuālā vardarbība.

KO DARĪT, JA ESI CIETIS NO SEKSUĀLAS VARDARBĪBAS?

Kauns, atmiņas uzplaiksnījumi, trauksme, "netīrības" un vainas sajūta ir normālas izjūtas šajā situācijā. Šādu stāvokli ir iespējams mazināt ar speciālistu (psihologa, psihoterapeita, psihiatra) palīdzību.

VĒRSIES POLICIJĀ UN PIE ĀRSTA

Pēc iespējas ātrāk nepieciešams vērsties policijā un/vai pie ārsta. Lūdz, lai ārstniecības persona pēc iespējas sīkāk dokumentē vardarbības radītās sekas. Apskates rezultātiem ir juridiskais spēks, un tiesu medicīnas eksperts var izmantot tos ekspertīzes veikšanai.

VĒRSTIES POLICIJĀ VAR ARĪ VĒLĀK

Ja pagaidām neesi gatavs vērsties policijā, to var darīt arī vēlāk. Atkarībā no lietas nodarījuma smaguma, ir noteikts noilgums - termiņš, cik ilgā laikā pēc nodarījuma izdarīšanas varmāku var saukt pie kriminālatbildības.

Seksuāla rakstura nodarījuma noilgums var būt no 5 līdz 20 gadiem, vai pat ilgāk. Ja par noziegumu tiek ierosināta lieta policijā, tad tev ir tiesības uz kompensāciju kā nozieguma upurim. Valsts kompensācija tiek izmaksāta neatkarīgi no tiesas procesa iznākuma.

NEBAIDIES MEKLĒT PALĪDZĪBU

Apsver domu meklēt psiholoģisko palīdzību. Seksuālā vardarbība rada nopietnas sekas psihei, ar ko ir ļoti grūti tikt galā pašam.

Ja neesi gatavs tikties ar speciālistiem klātienē, vari izmantot cietušo atbalsta tālruni vai čatu: tālr. 116006, www.cietusajiem.lv.

FOTO: MAF logo

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projektu

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Upura cīņa" saturu atbild TVNET grupa.