Arī igauņiem stāvvietas par šauru; piedāvā boikotēt lielveikalus, kas tās nepaplatinās (3)

“Igaunijā jau divtūkstošo gadu sākumā veica izmaiņas vēl padomju laikos apstiprinātajā valsts standartā, palielinot ieteicamo stāvvietas platumu uz 2,7 metriem. Tikmēr kaimiņvalsts autovadītāji un apdrošinātāji joprojām aktīvi strādā publiskajā telpā, lai optimālo stāvvietas platumu ieviestu ne vien jaunajos objektos, bet arī agrāk būvētajos,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Jānis Abāšins.

Lai pievērstu atbildīgo valsts institūciju uzmanību drošības jautājumiem publiskajās stāvvietās, t.sk. - to izmēru palielināšanu, LTAB turpina parakstu vākšanu sabiedrības iniciatīvu platformā “ManaBalss.lv”. Rosinātā iniciatīva paredz nepieciešamību veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai pārskatītu Ministru kabineta noteikumus Nr. 240 un Latvijas standartu NR. LVS 190-7, kuri reglamentē stāvvietu izmērus, bet ir novecojuši un neatbilstoši mūsdienu situācijai.

“LTAB novērojumi liecina, ka arī Latvijā lielākā daļa nelielo CSNg notiek stāvvietās, turklāt vairums no tiem netiek fiksēti, jo negadījumu izraisījušais transportlīdzeklis pamet notikuma vietu,”

stāsta J.Abāšins, piebilstot, ka LTAB iniciatīvas mērķis ir padarīt ērtāku autovadītāju ikdienu, lai neliels negadījums stāvvietā neradītu liekas galvassāpes, kā arī atvieglot darbu tiem dienestiem un institūcijām, kuras ikdienā spiestas tērēt līdzekļus, administrējot nelielos stāvvietās notikušos negadījumus, piemēram, Valsts policija, apdrošinātāji, lielveikalu drošības dienesti u.c.

Lai arī Igaunijā optimālais stāvvietas platums mainīts jau 2003.gadā, Igaunijas Apdrošināšanas asociācija turpina izdarīt spiedienu uz publisko stāvvietu apsaimniekotājiem, lai veicinātu jaunā standarta piemērošanu arī agrāk būvētajās stāvvietās:

“Autovadītāji tiek aicināti neapmeklēt iepirkumu centrus, kur ir šauras stāvvietas, regulāri publicē stāvvietu “melno sarakstu” un avāriju skaitu tajās.

Pēc igauņu kolēģu aplēsēm, šīs izmaiņas pēdējos pāris gados samazinājušas nelielo CSNg skaitu stāvvietās par aptuveni piektdaļu,” informē J.Abāšins.

Pagājušajā nedēļā Igaunijas apdrošināšanas sabiedrība “If Kindlustus” publicēja pētījumu par nelielajiem CSNg autostāvvietās, kurā secināts, ka autovadītāji Latvijā biežāk nekā citās kaimiņvalstīs nespēj vienoties par to, kurš bijis CSNg izraisītājs (Latvijā 11%, Igaunijā 8%, Lietuvā 6%), Lietuvas autovadītāji biežāk aizbēg no CSNg vietas (Lietuvā 16%, Igaunijā 13%, Latvijā 11%), savukārt igauņu autovadītāji visbiežāk piesaka negadījumu apdrošinātājiem (Igaunijā 78%, Latvijā 74%, Lietuvā 71%).