Plašāka ceļošana, mācības klātienē un Covid-19 jaunā deltas varianta lipīgums kombinācijā ar rudens sezonu rada nepieciešamību pēc Eiropā vienotas stratēģijas pandēmijas pārvaldībā - šādu nostāju dažādu nozaru eksperti no Eiropas pauduši medicīnas žurnālā "The Lancet" publicētā vēstulē.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis, kurš ir šīs vēstules līdzautors, mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzsver, ka "labākais risinājums Eiropas gadījumā būtu turēt saslimstību ar Covid-19 vienoti zemu bez papildus risku radīšanas ar strauju ierobežojumu atcelšanu atsevišķās valstīs". Līdzīgu viedokli aizstāv arī pārējie vēstules autori.
Esmu kā līdzautors pievienojies šajā vēstulē paustajam uzskatam, ka Eiropai labākais risinājums būtu turēt saslimstību ar Covid19 vienoti zemu bez papildus risku radīšanas ar strauju ierobežojumu atcelšanu atsevišķās valstīs. https://t.co/189KdLLNYU
— Uga Dumpis (@udumpis) August 10, 2021
Vēstulē skaidrots, ka eksperti ir izskatījuši divas stratēģijas - strauji mazināt ierobežojumus, pieņemot, ka vakcinācija līdz ar dabisko imunitāti novedīs pie augstākiem saslimstības rādītājiem, taču nepārslogos veselības aprūpes sistēmas, vai arī atcelt ierobežojumus pakārtoti vakcinācijas tempam, kā galveno mērķi izvirzot zemu saslimstības rādītāju saglabāšanu, tādējādi ļaujot efektīvi kontrolēt vīrusa izplatību, testējot, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu un nodrošinot sasirgušo izolēšanu.
Eksperti paredz, ka pie pašreizējiem imunizācijas apmēriem pirmā stratēģija novestu pie saslimstības uz miljons iedzīvotāju radītāja pieauguma līdz vairākiem simtiem gadījumu dienā, savukārt otrās pieejas īstenošanai būtu nepieciešams šo rādītāju saglabāt zem simts gadījumiem dienā.
Savstarpējas koordinācijas trūkuma gadījumā eksperti brīdina, ka tādējādi var rasties šķēršļi savstarpējās sadarbības, ekonomikas un sociālos aspektos, jo augsti saslimstības rādītāji vienā valstī var radīt riskus blakus esošajām valstīm, ja tās izvēlētos piekopt zemās saslimstības pieeju. Ņemot vērā šo aspektu, eksperti uzsver, ka abu stratēģiju gadījumā to efektīvai pielietošanai nepieciešama koordinēta Eiropas valstu rīcība.
Zemas saslimstības stratēģijas piekopšanas gadījumā, ekspertu ieskatā, pastāv vairākas priekšrocības,
tostarp zemāki mirstības radītāji un mazāk cilvēku ar Covid-19 pārslimošanas radītajām sekām, lielāka solidaritāte ar nevakcinētajiem, zemāks jaunu variantu, kas rada bažas, parādīšanās risks un efektīvāka inficēšanās gadījumu atklāšana un epidemioloģiskā izmeklēšana. Tāpat, pēc ekspertu domām, šādas stratēģijas gadījumā mazāk nodarbināto nonāktu karantīnā vai pašizolācijā, kā arī tiktu nodrošinātas mācības klātienē rudens un ziemas sezonā.
Savukārt augstas saslimstības pieejas gadījumā eksperti neizslēdz, ka atsevišķās valstīs slimnīcas un intensīvās terapijas nodaļas tik un tā varētu tikt pārslogotas. Autoriem bažas rada arī nepietiekamā vakcinācijas aptvere atsevišķās Eiropas valstīs un neskaidrības saistībā ar bērnu vakcināciju.
Tieši vadoties pēc šādiem apsvērumiem, eksperti rekomendē visām Eiropas valstīm koordinēt savas rīcības, lai kopā sasniegtu zemu saslimstību vismaz līdz brīdim, kamēr pieaug vakcinācijas aptvere. "Augsta saslimstība vienā valstī var sagādāt izaicinājumus pārējām valstīm gan Eiropā, gan arī ārpus tās. Saglabājot zemu saslimstību tiek nodrošināta solidaritāte un līdz ar pieaugošo vakcinācijas aptveri tās piekopšana paliek aizvien vieglāka," pauž vēstules autori.
