Pētījums: Mūziku ikdienā bauda 93% aptaujāto, bet naudu tās iegādei tērē vien 23%

young teenage girl listens loudly to music with headphones FOTO: Nils Weymann / PantherMedia / Nils Weymann

Mūziku ikdienā klausās 93% iedzīvotāju, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, liecina Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un socioloģisko pētījumu aģentūras "Kantar" veiktā ikgadējā socioloģiskā aptauja par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem.

Kā informē LaIPA pārstāve Laila Bēķe, 44% respondentu norādījuši, ka tie klausās mūziku, pārvietojoties ar transportlīdzekli, bet 32% mūziku klausās mājās. Tikai 14% iedzīvotāju iecienītākās mūzikas iegūšanas avots ir straumēšanas servisi. No tiem, kuri tērējuši naudu mūzikas iegādei, puse šim nolūkam atvēlējuši līdz desmit eiro gada laikā.

Pēc LaIPA izpilddirektores Lienas Grīnas paustā, svarīgi, ka 46% iedzīvotāju piekrīt, ka par intelektuālā īpašuma izmantošanu ir jāsaņem taisnīga atlīdzība, bet 44% no aptaujātajiem principā atbalsta autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību pamatu iekļaušanu vispārējās izglītības programmā. Viņas ieskatā, tas norāda, ka sabiedrība vēlas zināt un izprast "šīs ierasti sensitīvās tēmas būtību".

Viņa akcentēja vēl kādu aptaujā noskaidrotu niansi - 43% no aptaujātajiem piekrīt tam, ka intelektuālā īpašuma radīšana var dot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstībai un labklājībai. Grīna uzsvēra, ka tas ir nozīmīgs secinājums un liecina par sabiedrības pieaugušo izpratni intelektuālā īpašuma jautājumos.

Pētījumā žanru izvēlē liels pārsvars ir popmūzikas žanram, kuru izvēlas 38% aptaujāto. Popmūzikai ar 16% seko rokmūzika, bet žanru topa pirmajā pieciniekā ir arī šlāgermūzika ar 8%, elektroniskā mūzika ar 7% un klasiskā mūzika ar 6%.

Bēķe atzīmēja, ka aptaujā apkopoti iedzīvotāju viedokļi, ieradumi un populārākie mūzikas žanri, kā arī klausīšanās un mūzikas "iegūšanas" veidi. Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

Grīna atzīmēja, ka ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā. Viņa pauda prieku, ka pamazām redzami uzlabojumi sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas.

"Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību. Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku,"

1

uzskata LaIPA izpilddirektore.

LaIPA izpilddirektore Liena Grīna FOTO: parmuziku.lv

Šī gada aptaujā bija arī jautājums par Covid-19 pandēmijas un tai sekojošo ierobežojumu ietekmi uz mūzikas klausīšanās paradumiem. Kā liecina aptauja, absolūto vairākumu iedzīvotāju - 82% - pandēmija attiecībā uz mūzikas klausīšanās paradumiem nav ietekmējusi. 11% aptaujāto mūziku klausījušies vairāk, bet 7% - mazāk. Lielākoties vairāk mūziku pandēmijas laikā klausījušies jaunieši no 19 līdz 24 gadiem, turklāt īpaši šis rādītājs audzis skolēnu un studentu vidū.

Uz augšu
Back