Saeima šodien ar lielu balsu vairākumu pārapstiprināja jau spēkā esošo, valdības no 11.augusta izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.
Par ārkārtējās situācijas pārapstiprnāšanu nobalsoja 85 deputāti, nevienam nebalsojot "pret" vai "atturas".
Šādi valdības iepriekš pieņemtie lēmumi par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir spēkā jau atbilstoši valdībā lemtajam, savukārt parlaments vēlāk lemj, vai tos pārapstiprināt, vai noraidīt. Šāda sistēma nodrošina Saeimas vairākuma uzraudzību pār valdības lēmumiem attiecībā uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Ārkārtējās situācijas laikā robežsardzei piešķirtas tiesības pielietot fizisku spēku, lai nekavējoties atgrieztu personas valstī, no kuras tās nelikumīgi šķērsojušas robežu.
Ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, kā arī ievērojot lielo Lietuvas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, ārkārtējā situācija izsludināta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.
Valdības lēmums arī nosaka Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Tāpat valdības lēmums paredz Valsts robežsardzei, Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai izmantot paredzētās procedūras un to rīcībā esošos līdzekļus, lai atturētu personas no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas.
Valdības lēmums nosaka Valsts robežsardzei, Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai, konstatējot personas nelikumīgu minētās robežas šķērsošanu, dot rīkojumu atgriezties valstī, no kuras persona šķērsoja robežu, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka persona izpilda šo rīkojumu.
Tāpat valdības lēmums paredz, ka Valsts robežsardzei, konstatējot personas nelikumīgu minētās robežas šķērsošanu, ir tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu.
Valdība arī noteica, ka teritorijā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, izvietotajās Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Valdības lēmums paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem sadarbībā ar Valsts robežsardzi, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi nodrošināt vietu un infrastruktūru, kur būtu izmitināmi nelikumīgie robežšķērsotāji, kā arī personas, kas iesniegušas iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Ministri arī atļāva Valsts robežsardzei, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei piemērot Publisko iepirkumu likuma izņēmumu, lai nodrošinātu patvēruma meklētāju, kas ieradušies no Baltkrievijas, izmitināšanu, apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.
Pasākumus rīkojuma izpildes nodrošināšanai, tajā skaitā iesaistīto institūciju personāla virsstundu darbu un komandējuma izdevumus, paredzēts finansēt no attiecīgajam mērķim institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Nepieciešamības gadījumā Ministru kabinets varēs lemt par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu, izmantojot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma, NATO, kā arī citu starptautisko sadarbības organizāciju un ārvalstu platformas.
Kā ziņots, pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts robežsardze trešdien un ceturtdienas rītā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas novērsusi 91 personas mēģinājumu nokļūt Latvijā, aģentūra LETA noskaidroja Valsts robežsardzē.
Aizvadītajā diennaktī par nelikumīgu Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanu neviena persona nav aizturēta.
Kopumā laikā no 6.augusta līdz 10.augustam par Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētas 295 personas. Kopumā šogad par šīs robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētas 355 personas.
Deputāti uzver, ka Baltkrievijas režīma organizētā robežpārkāpšana vērtējama kā hibrīdkarš
Baltkrievijas režīma organizētā Latvijas robežas pārkāpšana vērtējama kā hibrīdkara apstākļi, šāds uzskats šodien cita starpā iezīmējās Saeimas deputātu debatēs par valdības izsludināto ārkārtējo situāciju.
Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) uzsvēra, ka Latvija atrodas Kremļa satelītu īstenota hibrīdkara apstākļos.
Politiķis pozitīvi novērtēja, ka salīdzinājumā ar tā sākotnējo variantu 10.augustā pieņemtais valdības rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir būtiski uzlabots. Tagad tas ir pietiekoši stingrs un paredz nepieciešamās tiesības robežsardzei, lai varētu efektīvi pildīt savus pienākumus robežas apsardzībai, uzsvēra Feldmans.
Politiķis vērsa uzmanību, ka Baltkrievijā pie varas esošais autoritatīvā Aleksandra Lukašenko režīms saziņā ar Kremli mēģinās identificēt vairākas valstis, kuras gribēs sūtīt savus iedzīvotājus, lai šos cilvēkus izmantotu kā hibdrīkara ieroci. Līdz ar to uz Latvijas robežas joprojām ir gaidāmi cilvēku plūdi, uz ko starptautiskā līmenī būtu jāatbild ar sankcijām pret Baltkrievijas režīmu, norādīja Feldmans.
Deputāts Jānis Dombrava (NA) uzsvēra, ka pašlaik jautājums ir kā Latvijai izdosies apturēt pret valsti vērsto hribrīdkaru. Viņš pozitīvi novērtēja valdības pieņemto lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Politiķis akcentēja, ka drīzumā pret Latviju būs vērsta apmelošanas kampaņa dažādās starptautiskās institūcijās.
"Ceru, ka neviens kolēģis no Saeimas, it īpaši no tām partijām, kuru biedri ir apsūdzēti par spiegošanu Krievijas labā, nemetīsies šajā informatīvajā cīņā pret Latvijas valsti," pauda Dombrava, brīdinot, ka Latvijā ir daudz austrumu ietekmes aģentu un noderīgie izpalīgi.
Deputāts Māris Možvillo (PCL/KPV LV) kritiski novērtēja, ka robeža stāv vaļā un ka situācija uz tās ir "zem jebkuras kritikas". Viņš aicināja deputātus un atbildīgos ierēdņos līdzīgi kā to jau darījuši Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti, apmeklēt Latvijas-Baltkrievijas robežu.
Možvillo akcentēja, ka tas nav normāli, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 30 gadu laikā "pret ne tik draudzīgiem kaimiņiem" nav uzbūvēta robeža ar atbilstošiem tehniskajiem līdzekļiem.
Deputāts akcentēja, ka, ja šī situācija atbilstoši kolēģu teiktajam ir karš, tad ir jārīkojas kā kara laikā. Nepieciešams rast risinājumu tiem traucēkļiem, kurus Aizsardzības komisijas sēdē pauda robežsardzes vadības pārstāvji. Jārīkojas tūlīt un šodien, jo Iekšlietu ministrijas piedāvātais ilgtermiņa darbu termiņš ir pārāk ilgs, akcentēja Možvillo.