Kiberuzbrukumā Lietuvas Ārlietu ministrijai varētu būt noplūdusi slepena informācija

FOTO: EPA/Scanpix

Zināmas pazīmes liecina, ka pret Lietuvas Ārlietu ministriju vērstā kiberuzbrukumā varētu būt noplūdusi slepena informācija, ceturtdien atzinis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

To, ka Ārlietu ministrijai nozagti svarīgi dokumenti, Lietuvas sabiedriskajam radio iepriekš pieminēja Nausēdas galvenā ārlietu padomniece Asta Skaisgirīte, pieļaujot iespēju, ka varētu pastāvēt saistība starp šo faktu un otrdienas vakarā notikušajām nekārtībām gan pie Seima, gan nelegālo imigrantu nometnē Šalčininku rajona Rūdninku poligonā.

"Norisinās izmeklēšana un mēs, protams, izvērtēsim kaitējumu, ko nodarījis šis kiberuzbrukums, bet ir zināmas pazīmes, kas liecina, ka noteikta informācija ir noplūdusi un tā ir informācija ar atzīmi "Slepeni"," intervijā sacījis prezidents.

Viņa vārdiem runājot, šī noplūde "var nodarīt lielu kaitējumu, pirmām kārtām attiecībā uz sabiedrotajiem".

"Taču runa ir par potenciālu kaitējumu, kuru es pašlaik vēl nevaru izpaust atklātībā," norādījis Nausēda, piebilzdams, ka nevēlas nedz dramatizēt situāciju, nedz to attēlot mīkstinātās krāsās.

Kā tikmēr vēsta Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portāls "Lrt.lt", hakeru forumos izplatās informācija, ka no Lietuvas Ārlietu ministrijas pasta serveriem esot izzagts aptuveni pusotra miljona sarakstes vienību ar vēstniekiem ārvalstīs un NATO valstīm, tai skaitā atsevišķi dokumenti ar atzīmi "Slepeni". Izteikts arī piedāvājums nopirkt šādus zagtus datus.

Kā forumos apgalvo hakeri, Lietuvas diplomāti sarakstē esot atklājuši ASV noslēpumus Eiropas priekšā, galvenokārt attiecībā uz topošo Krievijas-Vācijas gāzesvadu "Nord Stream 2", bet vēstulēs esot apspriestas arī attiecības ar Baltkrieviju un Ķīnu.

Šobrīd nav skaidrs, kādi dokumenti varētu būt nopludināti un vai tie ir īsti. Iepriekšējā reizē, kad tika fiksēta plaša datu noplūde, kas, domājams, bija saistīta ar Krievijas kibernoziedzniekiem, runa bija gan par īstiem, gan viltotiem dokumentiem, norāda "Lrt.lt".

Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien vakarā paziņoja, ka pieredzējusi informācijas kiberuzbrukuma mēģinājumu un ziņojusi par to atbildīgajām institūcijām, kuras sākušas izmeklēšanu. Sīkāku informāciju ministrija nesniedza, bet Lietuvas Nacionālā kiberdrošības centra direktors Rītis Rainis vēlāk apliecināja, ka "ir saņemta zināma informācija, kas pašlaik tiek pētīta", taču arī viņš atzina, ka pagaidām vairāk komentāru nevar sniegt.

Prezidenta padomniece tikmēr pievērsa uzmanību apstāklim, ka aptuveni vienā laikā Lietuvā "sakrituši daudzi elementi - nemieri pie Seima, nemieri Rūdninkos, vēl tai pašā dienā parādās informācija, ka nozagti svarīgi dokumenti no Ārlietu ministrijas".

"Pārāk daudz sakritību, lai tas būtu nejauši," viņa sprieda, norādot, ka prezidents galīgo vērtējumu varētu sniegt pēc tikšanās ar Valsts drošības departamenta vadītāju Darju Jaunišķi.

"Jau tagad var teikt, ka nemieru celšana nodarījusi mūsu valstij lielu kaitējumu, jo naidīgi autokrātiski spēki to lieliski izmanto savai propagandai informācijas karā, kurā mēs diemžēl karojam," piebilda Skaisgirīte.

Ārlietu ministrijas preses sekretāre Vītaute Šmaižīte-Kuliešiene priekšpusdienā atteicās komentēt viņas teikto.

"Komentēt prezidenta padomnieces vārdus mēs nevaram. Ārlietu ministrija vakar izplatīja paziņojumu presei, un pie tā mēs paliekam," viņa sacīja ziņu aģentūrai BNS.

Uz augšu
Back