Tieši pandēmijas ietekmē, kad ir bijušas nepieciešamas rīcības, kas atbrīvotas no smagnējiem iepirkumu procesa valgiem, šaubas par godīgu iepirkumu norisi nav mazinājušās. Situācijas nopietnību rada pastiprinātas bažas, ne tikai publisko iepirkumu rīkotāju vidū, bet arī potenciālajos iepirkumu dalībniekos, līdz ar to nozares eksperti vērš uzmanību uz iespējamiem risinājumiem, kā radīt vēlamo vidi un sadarbības iespējām starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi.
Šī ir viena no tēmām par kuru tikai retais ir spējis runāt atklāti un publiski, jo pastāv risks kļūt par nelabvēli publisko iepirkumu procesā, ko apliecina raidījuma “IZ SKATS – IE SKATS” viešņa, Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa: “Kolēģi ar bažām izturas pret atklātību. Ir pamats domāt, ka tu neesi pēc tam vēlams pretendents, ja izsaki kritiku. Un tāpēc asociācija ir mūsu nozares balss, kas izsaka pretenzijas vai arī mēģina veidot sadarbības, lai šie iepirkumi būtu adekvātas un samērīgas attiecībā gan pret likumu, gan iepirkumu dalībniekiem.”
Arī Veselības ministrija pēdējā pusgada laikā ir vairākkārt saskārusies ar iepirkumiem. Kā atklāj Veselības ministrijas projektu vadības departamenta direktore Liega Zalcmane, iepirkuma procesi nekad nav ātri realizējami un pandēmija radījusi vēl papildus apstākļus, tomēr konsultācijas un veiksmīgas sadarbības ar nozares ekspertiem veicinājušas labvēlīgu iepirkumu norisi.
“Ja runā par komunikācijas iepirkumiem, tad Veselības ministrija ar tiem strādā pēdējos trīs gadus un esam sadarbojušies ar klātesošajiem. Ērkšķains sadarbības sākums ir veidojies tikai tā aspekta dēļ, ka nav bijusi pieredze komunikācijas jomā, jo veselības nozares iestādēs cilvēki lielākoties ir speciālisti ar pieredzi un izglītību veselības aprūpē, ne tik daudz komunikācijā,” tā par pieredzēto stāsta Zalcmane.
Vai uz publisko iepirkumu fona valsts zaudē ticamību?
Atskatoties uz pēdējo desmitgadi Latvijā ir novērotas vairākas būtiskas problēmas publisko iepirkumu procedūrās, kam piekrīt arī radošās aģentūras “ADELL” partneris Varis Lāzo, sakot: “Ir vairāki simptomi, kas acīmredzami saglabājušies vairākus gadus un nekas nav mainījies, un par to ir žēl. Ir iepircēji, kas ir mēģinājuši šo iepirkuma procesu padarīt saprotamāku un piedalīties tajā, bet ir arī tādi, kas nekad nav iedziļinājušies.”
Arī IT joma ir viena no tām, kurā publiskie iepirkumu kļuvuši aizvien populārāki. Situāciju un savu pieredzi publiskajos iepirkumos komentē uzņēmuma “Mobilly” vadītājs Ģirts Slaviņš: “Latvijā iepirkuma problēma ir milzīga. Esam piedalījušies 4 – 5 iepirkumos un ne vienmēr esam uzvarējuši. Viens no iemesliem kamdēļ zaudējām iepirkumu, bija viens neiesiets dokuments. Paskatoties, kas notiek apkārt, Latvijas juridiskā uzbūve ir tik īpatnēja, ka pat Eiropas valstu pārstāvji nav redzējuši tādu demokrātiju. Nonācu pie sajūtas, ka Latvijas publisko iepirkumu juridiskā struktūra ir uzbūvēta tā, lai uzvarētu tikai tie, kas izprot, kuriem ir tāda juridiskā bāze, un kam ir skaidra katra dokumenta nianse. Tikai tie, kas uz to specializējas, tie arī sapratīs.”
Ģirts Slaviņš balstoties uz saviem novērojumiem, secina, ka IT iepirkumos ir novērota tendence – uzvar konkrētas IT organizācijas, kas liek domāt, ka ir apzināti veidota tāda publisko iepirkumu juridiskā struktūra, lai uzvarētu tikai tie, kas to patiesi izprot līdz sīkākajai detaļai. Līdz ar to netiek radīta tāda vide, kas būtu labvēlīga arī citiem, piemēram, topošajiem publisko iepirkumu dalībniekiem, kā arī rada nevēlēšanos pat mēģināt iesaistīties.
Vai šajā jomā ir iespējamas iepirkumu dalībniekiem labvēlīgas pārmaiņas?
Arī citi diskusijas dalībnieki nenoliedz, ka būtiskākā problēma publiskajos iepirkumos ir esošā demokrātija un neskaidrs normatīvais regulējums. “Būtu vēlams, ka no valsts puses būtu standartizēta pieeja, kur būtu uzskaitītas precīzas prasības, lai pretendenti nenodarbotos lieki ar birokrātiju. Būtu jādomā kā tiek izvērtēti komunikācijas iepirkumi, jo ir dažādi metodoloģijas veidi, kā to darīt,” skaidro Baiba Liepiņa.
Būtiska nianse, kas izkristalizējusies apskatot jebkādas nozares publiskos iepirkumus – nav iespējams redzēt tās vērtēšanas komisiju. Tamdēļ no šīs problemātikas izriet jautājums – vai tiešām šī komisija spēj novērtēt konkrēto piedāvājumu? Situāciju komentē Varis Lāzo: “Es vienmēr lasot kārtējo iepirkumu, mēģinu paskatīties no citas puses. Pat mēs visvienkāršākā situācijā vēloties iegādāties kādu jaunu iekārtu mājām, mēs arī veicam sava veida iepirkumu. Mēs ejam uz veikalu, skatāmies cenas, noskaidrojam kvalitāti. Un tad arī mēs darām visu no savas puses, lai atrastu, mūsuprāt, labāko risinājumu konkrētai situācijai. Katru reizi skatoties uz iepirkumu mēģinu domāt, ka iepircējs faktiski vēlas realizēt kādu savu lietu vai tas būtu mārketings vai IT, bet ar labāko iespējamo rezultātu un piesaistīt sev labākos spēkus. Tomēr vēl viens no simptomiem šajos iepirkumos ir termiņš un izsludināšanas diena – lai maksimāli daudz potenciālie dalībnieki par to uzzina.”
Atsaucoties uz diskusijas dalībnieku pieredzēm, kā vēl viena no problemātikām tiek minēta līgumu sadaļa, kas vairākumam iepirkumu dalībniekiem izraisa papildus grūtības un nepieciešamību veikt labojumus. Līgumā ieviesušās kļūdas pārsvarā atkārtojas gadu no gada, tamdēļ diskusiju dalībnieku ierosinājums, kas būtu izdevīgs visām iesaistītajām pusēm ir izstrādāt līguma labāko formātu jeb sagatavi.
Ņemot vērā publisko iepirkumu apjoma ekonomisko īpatsvaru, valsts ekonomikas turpmākai pozitīvai izaugsmei ir svarīga publiskā iepirkuma veikšana atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajiem publiskā iepirkuma pamatprincipiem, nodrošinot pēc iespējas plašāku iepirkuma procedūru atklātību un caurskatāmību, kā arī piegādātāju brīvu konkurenci un vienlīdzīgu attieksmi pret tiem.
Pilnu raidījuma ierakstu iespējams noskatīties šeit!
