Latvijā pieaudzis nodarbināto skaits

Ilustratīvs foto FOTO: Shutterstock

Salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, nodarbināto skaits audzis par 8,4 tūkstošiem, ziņo Ekonomikas ministrija. 

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, 2021. gada 2. ceturksnī bija nodarbināti 861,6 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas bija par 3,4% jeb 30,5 tūkstošiem mazāks nekā attiecīgi 2020. gada 2. ceturksnī. Vienlaikus, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, nodarbināto skaits ir audzis par 8,4 tūkstošiem (par 1%), kas ir nozīmīgākais nodarbinātības pieaugums ceturkšņu griezumā kopš Covid-19 pandēmijas krīzes sākuma.

Nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem gada 2. ceturksnī pieauga līdz 62,3% - par 0,7 procentpunktiem pārsniedzot iepriekšēja ceturkšņa rādītāju. Vienlaikus gada griezumā joprojām vērojams nozīmīgs nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara samazinājums – nodarbinātības līmenis 2. ceturksnī bija par 2,6 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgi 2020. gada 2. ceturksnī (64,1%), savukārt no augstākā pirmskrīzes līmeņa ( 2019. gada 2. ceturkšņa) atpaliekot par 3,1 procentpunktu. Kopumā nodarbinātības līmenis Latvijā š.g. 2. ceturksnī saglabājās jūtami zemāks nekā kaimiņos – Igaunijā nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars gada 2. ceturksnī veidoja 65,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15-74 gadiem, bet Lietuvā – 64,8 procentus.

Kopš 2020. gada vidus stabili turpina samazināties bezdarba rādītāji. Bezdarba līmenis 2021. gada 2. ceturksnī samazinājās līdz 7,9%, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāks rādītājs nekā 2020. gada 2. ceturksnī (8,6%), bet par 0,2 procentpunktiem mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī (8,1%).

Kopumā 2021. gada 2. ceturksnī darba meklējumos bija 73,4 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 1,7% (1,3 tūkstošiem) mazāk nekā 2021. gada 1. ceturksnī, bet par vairāk nekā 12% (10,1 tūkstošiem) mazāks radītājs nekā attiecīgi pagājušā gada 2. ceturksnī. Vienlaikus bezdarba līmenis joprojām Latvijā 2. ceturksnī saglabājās augstāks nekā Lietuvā (7,4%) un Igaunijā (6,9%).

Jāatzīmē, ka būtisku ietekmi uz bezdarba rādītājiem Latvijā joprojām atstāj demogrāfijas procesi – darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas negatīvi ietekmē kopējo darbaspēka piedāvājumu (ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu). Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem 2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājās par 40,5 tūkstošiem (par 4,2%) - līdz 935,1 tūkstotim, tādējādi saglabājoties tuvu vēsturiski zemākai atzīmei. Ņemot vērā darbaspēka piedāvājuma pakāpenisku samazināšanos, līdztekus krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības veicināšanai, arvien būtiskāka problēma iezīmējās kvalificēta darbaspēka nepietiekamība, jo īpaši krīzes mazāk cietušajās un augošajās nozarēs.

Sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties arī gada otrajā pusē, kas sekmēs jaunu darbavietu pieaugumu un bezdarba samazināšanos. Tāpat jārēķinās ar to, ka arvien sarežģītāk varētu kļūt atrast kvalificētus speciālistus, jo īpaši tādās nozarēs kā būvniecība un apstrādes rūpniecība, ko vēl vairāk var saasināt reģionālās darba tirgus disproporcijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas atkopšanos joprojām saglabājās augsta. Līdz ar to turpmākā situācijas attīstība gan Latvijā, gan pasaulē lielā mērā būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas.

Saskaņā ar EM prognozēm, 2021. gadā nodarbināto skaits kopumā varētu būt par 2,5% mazāks nekā pirms gada, bet bezdarba līmenis nokristies līdz vidēji 7,5 procentiem.

Uz augšu
Back