Uz robežas ⟩ Kamēr papīrs būs svarīgāks par cilvēku, mēs turpināsim braukt auzās

"Uz robežas". Ekrānšāviņš no video FOTO: Ekrānšāviņš no video

17. augustā portāla TVNET rīkotā tiešraides sarunā ciklā "Uz robežas - psihiskā veselība šodienas acīm" norisinājās jauniešu garīgajai aprūpei veltīta diskusija, kurā dalībnieki dalījās savā pieredzē, kā arī uzdeva jautājumus, ko adresēt tālāk valsts pārvaldei un politikas veidotājiem. 

Diskusijā piedalījās:

  • OPEN Radošā centra vadītājs Edijs Klaišis
  • Ofēlija Spektore, influencere psihiskās veselības jomā, kas vērš sabiedrības uzmanību uz sistēmiskiem trūkumiem, balstoties personīgajā pieredzē.
  • Aivis Pīlēģis, jaunietis, kurš atklāti stāsta par izaicinājumiem sabiedrībā un tās attieksmē pret psihiskās veselības jautājumiem.
  • psihiatrs Elmārs Tērauds.

Diskusiju moderēja TVNET žurnālists Mārtiņš Daugulis.

Palīdzības meklējumi: kā pārvarēt bailes un nedrošību?

Atklājot diskusiju, moderators Daugulis uzdeva dalībniekiem jautājumu, kā pārvarēt bailes un nedrošību, kas, iespējams, kavē vēršanos pēc palīdzības. Kā norādīja Klaišis, bailes ir sabiedrības attieksmes sekas, un ir saprotami, ka cilvēki baidās no nosodījuma, jo garīgās veselības jautājums sabiedrībā ir ļoti stigmatizēts. 

"Mums ir jāizglīto sabiedrība! Ja cilvēks, kurš cieš no depresijas, saņem neizprotošu un neiecietīgu attieksmi, tad skaidrs, ka viņš par saviem sarežģījumiem baidīsies turpmāk runāt," pauž OPEN Radošā centra vadītājs, īpaši uzsverot, ka nepieciešams tuvāko cilvēku atbalsts un sapratne.

Tam piekrita Ofēlija Spektore, gan norādot, ka sabiedrības izglītošana būs ilgs un pamatīgs darbs, pieļaujot, ka laika posms, kad bērni brīvāk ģimenē varēs runāt par savām mentālās veselības problēmām, varētu būt tad, kad tagadējie pusaudži paši būs kļuvuši par vecākiem. 

"Ir jārada vieta un vide, kur jaunieši, kas ģimenē sapratni negūst, var šo tik nepieciešamo atbalstu sev gūt," tā Ofēlija Spektore.

Psihiatrs Tērauds pauda, ka izglītošanas procesā būtiski izglītot arī pašus mediķus, piemēram, ģimenes ārstus, jo arī pašu ārstniecības personu vidū reizēm valda iesīkstējuši stereotipi. Tērauds arī bilda, ka viens no būtiskiem etapiem, kas iztrūkst, lai sniegtu atbalstu ar mentālās veselības problēmām sirgstošajiem, ir stabilas pacientu organizācijas. 

Caurumi garīgās aprūpes sistēmā: kā tos aizlāpīt

Pēdējā laikā plašu rezonansi guvis OPEN Radošā centra vadītāja Edija Klaiša sociālajos tīklos publicētais stāsts par kādu jaunieti vārdā Valters, kurš izkritis cauri garīgās aprūpes sietam un atstāts savā vaļā.

"Stāsts ir par doto brīvību, ar kuru cilvēks netiek galā," tā par Valteru saka OPEN Radošā centra vadītājs. Jaunietis kādu laiku atradies Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā un pēc izrakstīšanas nonācis uz ielas, jo viņam nebija, kurp iet. 

Kā skaidro Klaišis, Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas darbiniekiem nav tiesību paturēt iestādē pacientus pret viņu gribu, jo tas pārkāptu cilvēktiesības. Tā kā jaunietis skaidri paudis, ka vēlas iestādi pamest, viņš tika izrakstīts, bet tālāk par sevi parūpēties nevarēja. Par laimi jaunieti pamanījušas sociālā dienesta darbinieces, kuras, lai gan Valteram sociālie pakalpojumi pēc likuma nepienākas, par viņu parūpējušās, un jaunietis uz laiku nonācis OPEN Radošā centra paspārnē. Taču centri nav pielāgoti palīdzības sniegšanai šādos gadījumos, un palīdzībai būtu jānāk no valsts vai pašvaldības puses. Šobrīd jaunietis atkal ir stacionēts.

"Ir skaidrs, ka cilvēki ar šādām garīga rakstura problēmām paši ar sevi netiek galā, un viņiem ir jābūt nodrošinātiem ar aprūpi un uzraudzību (..) Jautājums ir par to - cik vēl daudz tādu "valteru" mūsu sistēmā ir?" retoriski vaicā Klaišis, "kamēr mūsu sistēmā papīrs būs svarīgāks par cilvēku, mēs iesim auzās. "Uz papīra" Valters skaitās rīcībspējīgs cilvēks, bet praktiski viņš tāds absolūti nav. Viņa gadījumā katra iestāde izdarīja to, kas ir tās tiešajos pienākumos, sekojot likuma burtam. Bet finālā, ja kaut kas ar Valteru būtu noticis, par to atbildīgs nebūtu neviens."

Psihiatrs Tērauds pauda, ka laika gaitā ir nomainījusies virkne likumu, un pašreizējais regulējums paredz, ka pacientu pret paša gribu slēgta tipa iestādē var ārstēt tikai ar tiesas lēmumu pie nosacījuma, ja pacients ir bezpalīdzīgā stāvoklī. Tāpat nav instrumentu, kā piespiest cilvēku atrasties sociālās aprūpes institūcijā. Psihiatrs arīdzan norādīja, ka šādās situācijās kā Valtera gadījumā īpaši būtiska ir sadarbība starp mediķiem, sociālajiem dienestiem un pašiem pacientiem.

Kā veiksmīgs piemērs cilvēku ar garīgajiem traucējumiem integrācijai Latvijā ir tā sauktās pusceļa mājas, kuru skaits gan Latvijā ir salīdzinoši neliels, un tādu iestāžu skaitu noteikti vajadzētu palielināt un pielāgot problemātiskākiem gadījumiem, pauž Tērauds.

Pusceļa mājas pakalpojuma mērķis - veicināt personu ar garīga rakstura traucējumiem rehabilitāciju, integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā personām ar garīgās attīstības traucējumiem, nodrošināt klientam sociālo pakalpojumu atbilstoši klienta individuālajām vajadzībām.

Komentējot deinstitucionalizācijas projektu, Ofēlija Spektore sacīja, ka tas bez šaubām bija nepieciešams, taču tas tika izdarīts bez infrastruktūras, un tādēļ daļa cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem pēc uzturēšanās ārstniecības iestādē nonāk nevis drošā pārejas vidē, bet gan tiek atstāti savā vaļā.

Kā noturēt garīgās veselības stabilitāti?

Atbildot uz jautājumu par veidiem, kā noturēt stabilu garīgo veselību saspringtākos periodos, piemēram, Covid-19 ierobežojumu laikā, Ofēlija Spektore pauda, ka ir svarīgi atrast savu "komūnu" jeb cilvēkus, kas ir stiprais balsts.

"Ir jāatrod savi cilvēki, savi atbalsta punkti. Vienalga, vai tie būtu draugi Internetā, otrā pasaules galā, kaimiņi vai sen izbijuši klasesbiedri. Galvenais, lai jūs varat risināt problēmas kopā!" tā Ofēlija.

Tam piekrīt arī psihiatrs Tērauds, piemetinot, ka no svara ir arī saprotošas, atbalstošas ģimenes. Tāpat būtiska ir komunikācija un saskarsme klātienē, bet, ja, piemēram, Covid-19 pandēmijas apstākļos tas nav iespējams, tad svarīgi ir izmantot audiovizuālus saziņas līdzekļus. Nobeigumā Tērauds secināja, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai arī infekcijas uzliesmojuma apstākļos bērniem un jauniešiem tiktu nodrošinātas klātienes mācības, jo tās spēlē būtisku lomu jauniešu garīgajā attīstībā.

Raidījuma gaitā skatītājiem bija iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus. Viens no skatītājiem vēlējās noskaidrot par iespējām gūt psiholoģisko atbalstu cilvēkiem, kuru ģimenēs ir kāds, kas sirgst ar mentālu saslimšanu, un Ofēlija Spektore ieteica palīdzību meklēt mentālās veselības atbalsta biedrībā "Ogle". Tāpat ārkārtīgi būtiski ir parūpēties pašam par sevi, lai, palīdzot otram, cilvēks neizdegtu.

Atgādinām, ka projekta "Uz robežas" pirmajā sezonā bija īpaša pārraide, kas veltīta tuvinieku atbalstam. Visus projekta rakstus meklē šeit!

MAF logo FOTO: MAF

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Uz robežas" saturu atbild TVNET GRUPA.

Uz augšu
Back