Asociācija: Ostu tranzīts bažīgs par Baltkrievijas sankcijām

Rīgas osta. Ilustratīvs foto. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Ostu tranzīta nozare ar bažām skatās uz Baltkrievijas sankcijām, kas vēl vairāk samazina caur Latviju plūstošo kravu apjomu, izriet no "Baltijas asociācija - transports un loģistika" izpilddirektora Ivara Landmaņa sacītā.

Viņš pauda, ka pašreizējā kārtība attiecībā pret uzņēmumiem no Baltkrievijas paredz, ka Latvijas kompānijām ir atļauts strādāt tikai esošo līgumu rāmjos, bet jaunus līgumus slēgt nevar.

"Piemēram, naftas produkti - vairākiem Latvijas termināliem citu alternatīvu nav. Zinām, ka Krievija jau vairākus gadus iepriekš ir Latvijas plūsmu samazinājusi, bet tagad Baltkrievijas naftas produkti ir sankcionēti, un viss - arī to mēs varēsim aizmirst," teica Landmanis.

"Baltijas asociācija - transports un loģistika" izpilddirektors norādīja, ka ostu tranzīta nozares pārstāvji iepriekš uz Baltkrievijas kravām likuši lielas cerības.

"Iepriekš braucām, mēģinājām attiecības stiprināt, bet tas viss tagad ir uzlikts uz lielas pauzes. Atbalsta arī īsti nav, kā mēs varētu mainīt šo virzienu," sacīja Landmanis, uzsverot, ka atbalsta programmas būtu nepieciešamas, lai komersanti mainītu savus darbības veidus, apzinoties, ka terminālu jaudas ir lielas, tomēr tāda energokravu apjoma, kāds bijis agrāk, - vairs nebūs.

Viņš skaidroja, ka saistībā ar to, ka pašlaik uzņēmējiem darbības veida maiņai finansējums pieejams nav, nozare cenšas apvienoties un domāt par kopīgām attīstības stratēģijām. Tāpat panākta vienošanās ar Satiksmes ministriju (SM), ka komersanti paši iesniegs savus redzējumus par turpmāku attīstību, un šos plānus vēlāk paredzēts kopīgi apspriest.

Reizē Landmanis atklāja, ka tirgū uzkāpušu akmeņogļu cenu dēļ Latvijā vēl varētu manīt arī šāda tipa kravas, un, lai gan Krievijas ostas pēdējo gadu laikā strauji attīstījušās, to jaudas vēl nav tik ievērojamas, kā valsij būtu nepieciešams.

"Tāpēc daudzi grib eksportēt, bet Krievijā cik jaudas ir, tik ir, tāpēc mēs varētu šīs kravas sagaidīt vēl arī uz Latvijas pusi. Bet cik tas būs un kādos apjomos - nezinām," pauda asociācijas izpilddirektors.

Landmanis skaidroja, ka lielu uzsvaru komersanti liek arī uz iekšējām kravām, tomēr tās nenoslogo tādu jaudu, kāda ir Latvijas ostās. "Sanāk, ka ostas diezgan intensīvi konkurē viena ar otru, un tas arī nav pareizais virziens. Konkurence ir laba, bet mums ir jāskatās, kur var piesaistīt arī ārējos resursus," norādīja "Baltijas asociācija - transports un loģistika" izpilddirektors.

Kā ziņots, Latvijas ostās šogad pirmajos septiņos mēnešos pārkrāva 23,327 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,6% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 10,354 miljoni tonnu, kas ir par 12,8% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Labība un labības produkti pārkrauti 2,925 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,218 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 2,4%, ķīmiskās beramkravas - 1,102 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 7,1% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 218 100 tonnas, kas ir kritums par 91%.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajos septiņos mēnešos pārkrautas 7,430 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā 2020.gada pirmajos septiņos mēnešos. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 2,499 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% mazāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 2,645 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 19,7% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 1,983 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 13,6% vairāk.

Savukārt lejamkravas Latvijas ostās 2021.gada pirmajos septiņos mēnešos pārkrautas 5,544 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 23,9% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 5,144 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 25,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

"Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" dibināta 2006.gadā ar mērķi veidot ciešāku sadarbību starp asociācijas biedriem un nozares institūcijām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Uz augšu
Back