Navaļnijs, "Nord Stream 2", Krimas platforma: Merkeles pēdējās vizītes Krievijā un Ukrainā

Uz Krieviju dodas Navaļnija indēšanas gadadienā

Merkeles vizīte pie Krievijas prezidenta Vladimira Maskavā notika zīmīgā datumā - 20.augustā, kad aprit gads kopš opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšanas.

Merkele gatavojas noslēgt 16 gadu periodu, ko pavadījusi Vācijas kancleres amatā. Neskatoties uz centieniem uzturēt dialogu ar Krieviju, attiecības abu valstu starpā (un starp Krieviju un rietumvalstīm kopumā) ir vēsas. 

"Es vēlreiz aicināju Krievijas prezidentu atbrīvot Alekseju Navaļniju, un es esmu likusi skaidri saprast, ka mēs turpināsim sekot šai lietai," kopīgajā preses konferencē paziņoja Merkele.

Putins atbildēja, ka Navaļnijs neesot aizturēts "par viņa politiskajām aktivitātēm", bet gan "kriminālpārkāpumu pret ārvalstu partneriem". Navaļnijs ir slavens ar saviem atmaskojošajiem video par Putina režīma korupciju.

2020.gada 20.augustā Navaļnijam lidmašīnā no Sibīrijas uz Maskavu palika slikti. Kad viņš pēc vairākām dienām tika nogādāts Vācijas klīnikā, analīzes norādīja, ka viņš saindēts ar nervus paralizējošo vielu "Novičok". Pēc vairākus mēnešus ilgas ārstēšanās Navaļnijs atgriezās Krievijā un nekavējoties tika aizturēts par krāpniecību. Viņam tika piespriests divarpus gadu cietumsods. Navaļnijs un viņa atbalstītāju lietu uzskata par politiski motivētu.

Merkelei tikšanās vidū iezvanās telefons

Merkel gets a call in front of Putin pic.twitter.com/NUNx5NoYPO

— Maria Tadeo (@mariatad) August 20, 2021

Merkeles un Putina oficiālo tikšanos iztraucēja telefona zvans. Kad skaļi iezvanījās Merkeles kabatā esošais telefons, viņa ātri noraidīja zvanu.

Putins nebija sarūpējis atvadu dāvanu

Vācijas mediji pamanījuši, ka Putins, kurš Merkeli sagaidīja ar ziediem, nebija viņai sarūpējis atvadu dāvanu - ne taustāmu, nedz arī politisku. Tikšanās laikā Merkelei neizdevās vienoties, piemēram, par ilgtermiņa garantijām, ka pēc cauruļvada "Nord Stream 2" pabeigšanas turpināsies gāzes tranzīts caur Ukrainu.

Raidorganizācija "Deutsche Welle" norāda, ka, atrodoties kancleres amatā, Merkele Krieviju apmeklējusi apmēram 20 reizes. Pēdējā vizīte notika īpaši greznā Kremļa zālē, kur tiek rīkotas vissvarīgākās pieņemšanas.

Nākamā pietura - Ukraina

Divas dienas pēc vizītes Krievijā Merkele devās pēdējā vizītē uz Ukrainu. Tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Merkele uzsvēra, ka dabasgāzi nedrīkst izmantot kā "ģeopolitisko ieroci", un atbalstīja enerģētikas partnerības līguma pagarināšanu ar Ukrainu pēc tam, kad esošā vienošanās 2024.gadā beigsies, vēsta raidorganizācija RFE/RL.

Merkele tikusi kritizēta par "Nord Stream 2" būvniecības pieļaušanu, jo cauruļvads ne tikai nostiprinās Maskavas lomu Eiropas enerģētikas tirgū, bet arī laupīs Ukrainai ieņēmumus no gāzes tranzīta. Zelenskis preses konferencē norādīja, ka sarunas par gāzes tranzīta vienošanās turpināšanu ar Krieviju pēc 2024.gada esot ļoti nekonkrētas un ka vajagot ieviest lielāku skaidrību. Vācija rosinājusi ieviest kompensējošu mehānismu.

Zelenskis Merkeles diplomātiju "Nord Stream 2" jautājumā raksturoja kā "ļoti uzmanīgu balansēšanu", taču piebilda - "manuprāt, tā ir pārāk liela pielaidība".

Preses konferencē ar Zelenski Merkele arī paziņoja, ka līdz  vēlēšanām Vācijā turpināšot "strādāt Ukrainas teritoriālās viengabalainības vārdā".

Merkele neapmeklēs Kijevas rīkoto Krimas samitu

Pirmdien, 23.augustā, Ukrainas valdība rīko samitu par Krimu, kurā tiks apspriesti iespējamie veidi, kā panākt pussalas atgriešanu Ukrainas sastāvā. Merkele ir aicināto Eiropas līderu vidū, taču viņa konferencē nepiedalīsies; arī ārlietu ministrs Heiko Māss atteica dalību, lai varētu pievērsties notikumiem Afganistānā. Pasākumā Vāciju pārstāvēs ekonomikas un enerģētikas ministrs.

Merkele preses konferencē ar Zelenski sacīja, ka viņas nepiedalīšanās "Krimas platformā" neesot mēģinājums pielabināties Kremlim. "Nē, tas par to neliecina. Esmu skaidri pateikusi, ka mēs Krimas aneksiju uzskatām par starptautisko likumu pārkāpumu. Šajā ziņā nekas nav mainījies," norādīja Merkele. "Fakts, ka mūsu ministrs nevarēs ierasties, ir saistīts nevis ar mūsu attiecībām ar Krieviju, bet gan tikai un vienīgi ar situāciju Afganistānā. Tāpēc mēs sūtīsim savu enerģētikas un ekonomijas ministru, kurš ir tāda paša līmeņa amatpersona kā ārlietu ministrs."

67 gadus vecā Merkele, kas bijusi kanclere kopš 2005.gada, plāno doties pensijā, kad pēc 26.septembrī paredzētajām Bundestāga vēlēšanām tiks izveidota jaunā valdība.