Lai nodrošinātu klātienes mācības iespēju arī bērniem ar speciālām vajadzībām, skolām piesaistītajām laboratorijām provizoriski būs nepieciešams nodrošināt individuālus testēšanās risinājumus 2906 bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem un 1592 skolēniem ar vairākiem attīstības traucējumiem, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atklāja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Viņa skaidroja, ka ir bijis daudz jautājumu par testa veikšanu no vecākiem par bērniem, kuri mācās speciālās izglītības iestādēs vai kuriem ir speciālas vajadzības, bet mācās vispārējās izglītības iestādēs.
Ministre skaidroja, ka izglītības iestādei būs jāsazinās ar laboratoriju par izbraukuma testēšanu un laboratorijas speciālisti nodrošinās individuālu risinājumu, kas var būt gan augstas jutības antigēna tests, testēšana ģimenēs, uztriepes tests vai siekalu tests. Testu piemēros atbilstoši pēc laboratorijas ekspertu konsultācijām.
Muižniece atklāja, ka šiem bērniem Covid-19 testēšanās ir pagarināta līdz 4.septembrim.
Ministre atklāja, ka iknedēļas testēšana izglītības iestādēs "izķers" asimptomātiskos Covid-19 gadījumus. Tajā pašā laikā ministre atzina, ka testēšanās nenodrošina 100% drošību, tāpēc aicina vakcinēties pret bīstamo vīrusu tos, kuri var, tomēr ir pārliecināta, ka testēšanās būs efektīvs instruments "drošas skolas" vides radīšanai.
Skaidrojot Saeimas deputātiem par mācību procesu jaunajā mācību gadā, politiķe norādīja, ka "drošas skolas" vides radīšanai galvenokārt domāts par noteikumiem kārtībai un principu ievērošanai. Izstrādāti vienoti rīki - vizuālās komunikācijas instrumenti, kā arī labjūtības radīšanai strādāts pie daudzveidīgiem, personalizējamiem emocionālā un sociālā atbalsta mehānismiem skolotājiem un bērniem. Kopumā šie principi palīdzēs virzīties uz labākiem mācību rezultātiem, pārliecināta ministre.
Vizuālie materiāli būs iegūstami Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Valsts kancelejas un "covid19.gov.lv" mājaslapās, kur ir skaidra informācija par drošas vides veidošanu. Vietnēs ir pieejami gan informatīvie materiāli, gan plakāti, gan infografikas.
Kā uzsvēra Muižniece, klasē darbs noritēs tā, kā tas bija pirms Covid-19 pandēmijas. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Izglītības un zinātnes ministrija ir atteikusies no "drošo reģionu" principa un tā vietā izvēlas "drošās skolas" principu.
LETA jau ziņoja, ka tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Veselības ministrijai un IZM ar aicinājumu steidzami rast atšķirīgu risinājumu izglītības procesa nodrošināšanai klātienē attiecībā uz bērniem, kas atrodas atšķirīgā situācijā un sava veselības vai attīstības stāvokļa dēļ nespēj nodot siekalu testu.
Tiesībsargs ir saņēmis bērnu ar speciālajām vajadzībām vecāku iesniegumus par Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto prasību izglītības ieguvei klātienē diskriminējošo raksturu attiecībā pret bērniem, kuri sava veselības vai attīstības stāvokļa dēļ nespēj nodot siekalu testu.
Iesniegumos norādīts, ka bērni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī autiskā spektra traucējumiem sava veselības vai attīstības stāvokļa dēļ nespēj nodot siekalu testu (viņiem nav spēju un iemaņu iespļaut siekalas) un nespēj nodot deguna-rīkles iztriepes testu, jo nesaprot šīs manipulācijas nozīmi un pretotos tai.
Tādā gadījumā bērns, pielietojot fizisku spēku, būtu jātur diviem pieaugušiem cilvēkiem un medicīniskā manipulācija pārvērstos par vardarbību pret bērnu, kas nav pieļaujama. Rezultātā bērns varētu gūt gļotādas savainojumus un baidītos iet uz skolu, rakstījuši iesniegumu autori.
Nespējot izpildīt Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības par negatīvu testa rezultātu, vecākiem būtu jāizvēlas bērna izglītošana ģimenē, kas, vecāku ieskatā, šādiem bērniem nav piemērota un ko vecāki nespējot nodrošināt.
Kā norāda tiesībsargs, ārkārtējās situācijas laikā, kad pamatizglītības programmu apguve notika attālināti, attiecībā uz bērniem ar speciālajām vajadzībām bija noteikts izņēmums. Tātad bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem tiesības uz izglītību tika īstenotas bez nosacījumiem.
LETA jau ziņoja, ka jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu.
Gadījumos, ja skolēnam netiks veikta Covid-19 testēšana, attiecīgais izglītojamais nevarēs nedz sākt, nedz arī turpināt izglītības ieguvi klātienē izglītības iestādē. Tādā gadījumā pamatizglītības ieguve būs vecāku atbildība un tā iegūstama ģimenē. Izglītība ģimenē varēs tikt īstenota 1.-8.klasē.
Savukārt attiecībā uz 9.klases izglītojamiem izglītības ieguve ģimenē nav pieļaujama, jo 9.klases noslēgumā tiek kārtoti pamatizglītības pakāpes noslēguma valsts pārbaudes darbi un ir nepieciešama pastiprināta pedagoga iesaiste mācību procesā.
Pirmā testēšana pret Covid-19 nevakcinētiem skolēniem mācību gada sākšanai paredzēta no 23.augusta līdz 30.augustam, ierodoties izglītības iestādē. Pirmā testēšana ir attiecināma tikai uz 1.septembri. Arī turpmāk, lai piedalītos izglītības procesā klātienē, izglītojamiem tiks veikta iknedēļas rutīnas testēšana, atbilstoši Slimības un profilakses kontroles centra (SPKC) algoritmam.
Testēšanu neveic personām, kurām ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Pamata un vidējās izglītības pakāpes izglītojamiem un pedagogiem testēšana tiek veikta par valsts budžeta līdzekļiem.
