Nozīmīgi pieaugumi bija arī citās apstrādes rūpniecības nozarēs: datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 16,7%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 16,2%, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 15%.
Tāpat izaugsme bija arī pārējās rūpniecības nozarēs: ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 9,7%, elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 1,7% un ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā - par 5%.
Būvniecības nozarē pieaugumu par 1,1% pozitīvi ietekmēja inženierbūvniecības veikto darbu apmēra kāpums par 1,3%, tostarp pieaugums bija visās trijās apakšgrupās, kā arī par 6,8% vairāk veiktie specializētie būvdarbi, kur pieaugums bija trijās no četrām apakšgrupām. Savukārt ēku būvniecībā bija samazinājums par 4,7%.
Tirdzniecība atguvusies no pandēmijas laika ierobežojumiem
Atvieglojot ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, 2021.gada otrajā ceturksnī būtiski pieaugušas tirdzniecības apakšnozares - automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē bijis kāpums par 58,5%, bet vairumtirdzniecībā - par 12,9%. Mazumtirdzniecībā vērojamo pieaugumu par 8,9% veicināja pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 1,5% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 13,6%.
Samazinoties pārvietošanās un ekonomiskās darbības ierobežojumiem, transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu par 17% pozitīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta nozare, kurā bija kāpums par 16,5%, gaisa transporta pārvadājumi, kurā bija pieaugums par 215,9%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, kurā bija kāpums par 13%, kā arī pasta un kurjeru darbības, kur bija pieaugums par 24,6%. Savukārt negatīvi transporta un uzglabāšanas nozares attīstību ietekmēja ūdens transporta nozare, kurā bija samazinājums par 12,2%.
Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumu mazināšana sekmēja izmitināšanas un ēdināšanas nozaru pozitīvu attīstību, uzrādot pieaugumu par 42,5%, tostarp izmitināšanā - par 117,9%, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā - par 30,2%.
Informācijas un komunikāciju nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 13,2% ietekmēja apmēru pieaugums informācijas pakalpojumu nozarē par 18,6%, datorprogrammēšanā un konsultēšanā - par 13,2% un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā - par 5%.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugumu 14,3% apmērā nodrošināja finanšu pakalpojumu nozare un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares, kamēr finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās bija kritums 9,7% apmērā. Finanšu pakalpojumu nozares pieaugumu par 17,5% nodrošināja komisijas naudas ieņēmumu pieaugums un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa pretstatā zaudējumiem iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu par 17,7% noteica dzīvības apdrošināšana, kur pieauga bruto parakstītās prēmijas, kā arī privātie pensiju plāni, kur pieauga kopējās iemaksas un samazinājās izmaksātais papildpensijas kapitāls.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pieaugumu par 10,9% sekmēja par 18% vairāk sniegtie pakalpojumi centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, par 24,3% vairāk sniegtie citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozares izaugsme par 54,7%. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozares samazinājums par 7,3%.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu nozares bija pieaugums par 7,4%, tostarp pieaugums bija visās apakšnozarēs. Lielākais pieaugums bija Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumu visvairāk skartajai ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarei - par 90%, kamēr lielākajās nozarēs pieaugumi bija mērenāki: iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā pieaugums bija par 11,8%, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumos - par 2,1%, darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu - par 5,1%.