Pabriks skeptisks par priekšlikumu izveidot Eiropas ātrās reaģēšanas spēkus (5)

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka neredz iemeslu runāt par Eiropas ātrās reaģēšanas spēkiem, ja vairāk nekā desmit garumā "neesam bijuši spējīgi izmantot jau esošās ES kaujas grupas".

"Jādomā katrai valstij par savām spējām un kur praktiski šīs spējas izmantot un kā palīdzēt viens otram. Nav nozīmes visu laiku dibināt kaut ko jaunu, ja tas paliek vairāk vai mazāk nepielietots. Mēs kaut vienu reizi esam esošās kaujas grupas nosūtījuši uz kādām no zonām? Esmu skeptisks par nepieciešamību veidot alternatīvas struktūras, kamēr iepriekšējās nav izmantotas," uzsvēra ministrs.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) aizsardzības ministri ceturtdien apsprieduši ierosinājumus izveidot Eiropas ātrās reaģēšanas spēkus.

Šī ideja aktualizējusies pēc nesenajiem notikumiem Afganistānā, kur pēc talibu nākšanas pie varas ārvalstu pilsoņu un citu cilvēku evakuācijā, ko vadīja ASV, Eiropas Savienība palika nomaļus.

Ierosināts izveidot ātrās reaģēšanas spēkus 5000 vīru sastāvā. Taču pastāv šaubas, vai būs pietiekama politiskā griba, lai šo ideju realizētu.

ES līdz šim ne reizi nav izmantojusi tā dēvēto kaujas grupu sistēmu, kas tika izveidota pirms vairākiem gadiem.

Slovēnijas aizsardzības ministrs Matejs Tonins aplēsis, ka ātrās reaģēšanas spēkos varētu būtu no 5000 līdz 20 000 cilvēku.

Viņš aicināja izveidot jaunu sistēmu, kurā ātrās reaģēšanas spēkos tiktu izmantoti karavīri no valstīm, kas vēlas piedalīties, ja šādu spēku izveidošanai piekristu vairākums, nevis pilnīgi visas ES valstis.

Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere atzina, ka Afganistānas mācība ir tāda, ka Eiropai jāpaliek autonomākai un jārīkojas neatkarīgāk. Taču viņa uzsvēra, ka ļoti svarīgi, lai ES nesāk darboties kā alternatīva NATO un amerikāņiem.

ES kaujas grupas tika izveidotas 2004.gadā, kad ES Militārā komiteja apstiprināja Eiropas Savienības Kaujas grupu koncepciju. Tā paredz izveidot daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas desmit dienu laikā uzsākt militāro operāciju, kā arī uzturēt sevi vismaz 30 dienas bez papildu apgādes, bet līdz 120 dienām - ar papildu apgādi.

Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem - bataljona lieluma vienības ar kaujas atbalsta vienībām, vadības un atbalsta dienestiem. Tā ir minimāli nepieciešamā kaujas vienība, kas spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā. ES Kaujas grupas pilnu kaujas gatavību sasniedza 2007.gada sākumā.

To galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas lūdz palīdzību, un kurās izraisās krīze, kuru nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, vai arī, ja izceļas ārēji vai iekšēji militāri draudi, nemieri un konflikti.

Eiropas Savienības Padomes lēmumu par kaujas grupas iesaisti militārās palīdzības sniegšanā pieņem saskaņā ar ES Padomes izstrādāto krīzes vadības koncepciju piecu dienu laikā. Pēc lēmuma pieņemšanas kaujas grupai jāizbrauc uz operācijas rajonu piecu līdz desmit dienu laikā.

Latvija dalību ES Kaujas grupā sāka 2010.gada pirmajā pusgadā, kad tika iekļauta daudznacionālajā Militārās policijas rotā, kuru vadīja Polijas bruņoto spēku Militārā policija. Bez Militārās policijas vada 2010.gada pirmajā pusgadā ES Kaujas grupā piedalījās arī Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība un Nacionālā atbalsta grupa, kā arī štāba personāls.

2013.gada otrajā pusgadā ES Kaujas grupā, kuru vadīja Lielbritānija, dežurēja Zemessardzes kājnieku rota un štāba personāls. Tā bija pirmā reize, kad zemessargi piedalījās ES Kaujas grupas dežūrā, un tas kalpoja par nozīmīgu zemessargu spēju apliecinājumu un attīstības iezīmi, tādējādi ceļot Zemessardzes profesionalitāti.

2015.gada pirmajā pusgadā Latvijas karavīri veica kaujas dežūru Zviedrijas vadītajā ES Kaujas grupā, dienesta pienākumus pildot ātrās reaģēšanas vienībā. Latviju šajā kaujas grupā pārstāvēja aptuveni 160 karavīru - kājnieku rota ar kaujas atbalsta elementiem un štāba personāls.

Savukārt 2016.gada otrajā pusgadā Latvija ar aptuveni 100 karavīru un zemessargu lielu kontingentu dežūrēja Lielbritānijas vadītājā ES kaujas grupā.