Lietuvas vēstniece Ķīnā atgriezīsies Lietuvā uz konsultācijām (1)

"No 4.septembra Lietuvas vēstniece Ķīnā tiek izsaukta uz konsultācijām, ņemot vērā Ķīnas 10.augusta paziņojumu," norāda ministrija, vienlaikus uzsverot, ka Lietuvas vēstniecība Ķīnā strādā parastajā režīmā.

Ķīna augustā informēja Lietuvu, ka atsauc uz konsultācijām savu vēstnieku Viļņā, pamatojot šo lēmumu ar Lietuvas nostāju attiecībā pret Taivānu, un vienlaikus pieprasīja atsaukt arī Lietuvas vēstnieku Pekinā.

Kā bija skaidrots Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā, uz šādu soli to pamudinājuši plāni Lietuvā atvērt Taivānas pārstāvniecību, kuras nosaukumā tiks lietots tieši nosaukums "Taivāna" nevis "Taibeja", kā tas tiek darīts daudzās citās valstīs, lai neaizkaitinātu Pekinu.

Lietuvas Ārlietu ministrija tobrīd izteica nožēlu par šo Ķīnas soli un uzsvēra, ka Lietuva, "respektējot vienas Ķīnas principu, ir noskaņota attīstīt abpusēji izdevīgas saites ar Taivānu tāpat kā daudzas citas Eiropas Savienības un pasaules valstis".

Taivāna jūlijā pavēstīja, ka veidos pārstāvniecību Lietuvā, savukārt Lietuvas valdība martā atklāja, ka plāno atklāt biznesa pārstāvniecību Taivānā.

Lietuvas politikas, zinātnes un kultūras aprindu pārstāvji pirms vairākiem mēnešiem nodibināja sabiedrisko organizāciju "Lietuvas - Taivānas forums", kuras mērķis ir padziļināt Lietuvas un Taivānas sadarbību dažādās jomās, tostarp ekonomiskās, zinātnes, kultūras un politiskās saiknes.

Maijā Lietuva pavēstīja, ka izstājas no Ķīnai nozīmīgā ekonomiskās un politiskās sadarbības formāta 17+1, kurā piedalās galvenokārt Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, jo uzskata to par šķeltniecisku.

Šie soļi izraisījuši Pekinas neapmierinātību.

Atbalstu Lietuvai tās konfliktā ar Ķīnu iepriekš jau izteicis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Senāta Ārlietu komitejas vadītājs Roberts Menendess un citi Rietumu politiķi.

Šonedēļ 15 ASV Kongresa locekļi parakstījuši atbalsta vēstuli Lietuvai, kurā atzinīgi vērtē Viļņas drosmi un apņēmību "pretoties Ķīnas Komunistu partijas augošajai kaitīgajai ietekmei Eiropā", nepiekāpjoties "demokrātijas un brīvības pretiniekiem".

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika.

Pekinas valdība uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu, cenšas izolēt to pasaules arēnā un nepieļaut vārda "Taivāna" lietošanu. Ķīnas Republiku, kurā ir 23 miljoni iedzīvotāju, oficiāli atzinušas tikai 15 pasaules valstis, kuru skaitā Lietuvas nav, taču Taivāna uztur attiecības ar desmitiem valstu, veidojot tajās savas pārstāvniecības.