Skolu regulārai testēšanai līdz gada beigām rezervēti 12,5 miljoni eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Viena testa izmaksas ir ap desmit eiro, taču tās var ievērojami samazināt, testējot vienlaikus vairākus paraugus, un tikai pozitīvas atbildes gadījumā pārbaudot katru nodoto stobriņu.
Pagaidām nav zināms, cik tieši valstij izmaksājis pirmais skolu testēšanas aplis. Bet laikā līdz 1.septembrim rutīnas skrīninga ietvaros skolu darbiniekiem un audzēkņiem četras laboratorijas veica kopā 194 850 siekalu testus. No tiem pozitīvi bijuši 289 testi.
Testu veikšana skolās ir sadalīta līdzīgi starp četrām laboratorijām: MFD laboratorija, E.Gulbja laboratorija, Centrālā laboratorija un BIOR, katrai iedalot aptuveni 78 tūkstošus testējamo dažādos Latvijas reģionos. Faktiski gan tika nodots par aptuveni trešdaļu paraugu mazāk kā sākotnēji rēķināts, kas saistīts arī ar pedagogu un skolēnu vakcinācijas faktu. Līdz šim pirmajam testēšanas aplim nebija zināms, cik katrā konkrētajā izglītības iestādē ir vakcinētu vai izslimojušu personu, kurām tests nav nepieciešams.
Pēc pirmā testēšanas apļa bija skaidrs, ka atsevišķu laboratoriju kapacitāte ir nepietiekama, taču pagaidām nav paredzēts pārskatīt līgumu apjomus.
Skolēnu iknedēļas testēšana būs viens no instrumentiem, ar kuru palīdzību varēs sekot līdzi epidemioloģiskajai situācijai skolās. To organizē Veselības inspekcija. “Tas ir vērsts uz sabiedrību, nevis uz katru indivīdu, bet uz sabiedrību kopumā, lai mēs varētu izķert inficētas personas, kurām nav simptomu, vai ka viņi paši uztver, ka viņam nav simptomu, un līdz ar to, kā pasargāt citus un ilgāku laiku nodrošināt apmācības procesu klātienē. Bet nu kopumā tas process nav tik vienkāršs, kā šķiet no
malas,” atzīst Veselības inspekcijas Plānošanas un analīzes nodaļas vadītāja Alla Nogotkova.
Vieni no lielākajiem izaicinājumiem solās būt to skolu vadībai, kur ir pietiekami daudz nevakcinētu pedagogu, bet skolēnu ģimenēs – netrūkst esošās epidemioloģiskās situācijas noliedzēju.
“Mums nav pienākums strīdēties par šo lietu un vienam otram kaut ko pierādīt, jo tik un tā nepierādīsi. Līdz ar to mūsu nostājai jābūt - atbalstīt vienam otru tajos jautājumos, kuros mēs varētu atbalstīt un palīdzēt tur, kur mēs varam palīdzēt, jo tā spriedze jau tā pietiekami liela. Un pakāpeniski, salīdzinot ar iepriekšējām divām nedēļām, es redzu, ka šis šī nostāja aiziet jau gan pie vecākiem, gan pie skolotājiem,” tā situāciju raksturo Rīgas 34.vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns atzīst, ka “daļa direktoru jau ir lupatās”, jo direktoru primāro darbu traucē ne tikai laboratorija, kurai ir loģistikas problēmas, bet arī tas, kas notiek ar daļu sabiedrības, ar pāriešanu uz mācīšanos ģimenē, kā arī dīvaini vecāku iesniegumi.
Rīgas 34.vidusskolā, dienu pirms 1.septembra, darbiem vēl neredz gala. Te mācās 1265 skolēni. Testi nodoti jau pirms nedēļas, skolai paziņots, ka Covid-19 pozitīvu paraugu nav bijis, bet vecāki rezultātus aizvien nebija saņēmuši. Puse dienas paiet, atbildot uz vecāku jautājumiem par testēšanu.
“Tas raisa lielu nervozitāti gan vecākiem, gan skolai, jo, piemēram, šodien es neko gandrīz nevarēju darīt, es tikai atbildēju uz vecāku vēstulēm un zvaniem, un uz jautājumu, vai skola jūs, lūdzu, lūdzu, nevarētu mums nosūtīt mūsu testu. Es gribu atgādināt, ka skolai šādu testu nav, mums nav tiesības neko testēt, mēs vienkārši organizējam telpas, lai tā testēšana notiktu,” raidījumam “de facto” stāsta Rīgas 34.vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva.
Šajā skolā vairāk nekā 20 bērnus vecāki vispār neļauj testēt. Daļa no viņiem apņēmušies atvases mācīt mājās. Un skola domā par atbalstu, lai, kādudien atgriežoties, bērni varētu iekļauties klases darbā. Tie ir vecāki, kuri zināmā mērā pieņēmuši noteikumus.
Taču vienlaikus direktorei uz galda guļ arī sešu vecāku vēstules, kurās viņi iebilst ne vien prasībai pēc maskām un testēšanas, bet skolai prasa iesniegt pierādījumus Covid-19 vīrusa eksistencei, paziņo, ka skola piedaloties bioloģisko ieroču izmēģināšanā un genocīdā pret bērniem. “Un tā viņi arī mums raksta, un raksta mums vēstules ar to, ka mums nav tiesības neko tādu vākt, pieprasīt no viņiem, kas ir prettiesiski, un tas pretrunā ar Satversmi, tas ir pretrunā ar cilvēktiesībām,” saka skolas direktore, norādot, ka viņai uz visām šīm vēstulēm ir jāsniedz atbildes. Šādas vēstules saņemtas arī citās skolās visā Latvijā. Lai sniegtu korektas atbildes, atbalstu
sniegusi pašvaldība un Latvijas izglītības iestāžu vadītāju asociācija, palīdzot sagatavot tēzes.
Papildus tam, vairāki mazāko klašu skolēnu vecāki paziņojuši, ka bērni testus nenodos, bet uz skolu ieradīsies tik un tā. Un arī te jāatrod risinājums, lai šo vecāku bērniem nebūtu jāpiedzīvo pazemojoša situācija, un arī lai netiktu apdraudēti pārējie skolēni. Šādā reizē netestētos plāno diskrēti aizvest uz labi vēdinātu telpu, kur viņi drošībā sagaidītu vecākus. “Jebkurā gadījumā mēs esam gatavi pieskatīt šos bērnus kādu noteiktu laiku; nedod Dievs, ka viņi sajustu, ka ir kaut kādā veidā ļoti, ļoti diskriminēti. Mēs gribam visu, lai būtu tā maigi un konstruktīvi,” saka N.Rogaļeva.
Paralēli tam jāplāno mācību iestādes darbs klātienē, rēķinoties, ka pēc katras iknedēļas testēšanas var parādīties pozitīvi gadījumi.
Neraugoties uz plānotajiem iknedēļas rutīnas testiem skolās, izolēšanas algoritmus nav paredzēts mainīt - ja klasē bijis pozitīvs Covid-19 gadījums, tad karantīnā uz divām nedēļām dodas visa klase un nevakcinētie skolotāji, kuriem bijusi saskare ar inficēto. (Jau pēc desmit dienām var pārtraukt karantīnu, ja nav simptomu un ir negatīvs tests.)
Tiesa gan, šādā veidā daudziem klātienes mācības var izrādīties ilūzija, jo katra klātesoša klasesbiedra saslimšana nes līdzi divu nedēļu attālinātas mācības.
Vairākas klases dažādās skolās jau devušās izolācijā pēc 1.septembra pasākumiem. Izņēmums ir vakcinētie skolēni un skolotāji, kuri, ja nav saslimšanas simptomu, var turpināt apmeklēt skolu, bet nedēļas laikā jāveic Covid-19 tests.
“Principi paliek nemainīgi no epidemioloģiskās puses. Jā, attiecīgi strādājam mēs ar katru pozitīvo gadījumu, katram nosakām kontaktpersonas, un tad tālāk kā darbojās skola un skolas praktiskā dzīve turpinās - tas ir skolas iekšienes lēmums, kā viņi var nodrošināt mācību priekšmetu,” saka SPKC pārstāve Ilze Arāja.
Jo skolā vairāk nevakcinētu pedagogu, jo lielāka iespēja, ka viņu karantīnas dēļ uz attālinātām mācībām būs jāpāriet arī klasēm, kurās nemaz nav Covid-19 gadījumu.
Rīgas 34.vidusskolā atzīst, ka tā varētu būt problēma. Šeit pilnībā vakcinēti 76 procenti jeb nepilns simts no 114 skolotājiem. Kolektīvā par vakcinēšanos vairs nediskutē, lai neizraisītu liekus strīdus. Ietekmi uz šaubīgajiem gan atstāja politiķu raustīšanās, lemjot par vakcināciju kā pienākumu noteiktām profesijām. “Tad šie cilvēki it kā saņēmās un bija gatavi iet un vakcinēties, bet pēc tam, kad sākās plašas diskusijas un izskanēja, ka pat Saeimā nav vienota uzskata par par šo procesu, tad šie cilvēki atkal nolēma, ka nē, tomēr mēs pagaidīsim, kamēr likumdevēji to visu izlems, un, ja būs nepieciešams, tad mēs to darīsim, ja nebūs, tad arī nedarīs,” novērojumos dalās N.Rogaļeva.
Šajā skolā vecākajās klasēs pret Covid-19 vakcinējusies ceturtdaļa līdz pat trešdaļa skolēnu. Ja kāds saslimst, daļa klases mācības klātienē varētu turpināt. Taču vienai klasei vienlaikus gan attālināti, gan klātienē noorganizēt mācības būtu sarežģīti. Apvienot divas klases arī nevar, lai neizjauktu “burbuļus”. Tādēļ izšķirošs klātienes mācībām varētu būt aspekts, kas klasē būs vairākumā – vakcinētie vai nē.
Skolām par pāriešanu uz attālinātām mācībām jāpaziņo Izglītības kvalitātes valsts dienestam. Izglītības ministrija aicina šādus lēmumus nesasteigt un nepārspīlēt, lai nekaitētu bērnu interesēm mācīties klātienē.
“Par šiem gadījumiem lemj katras iestādes direktors individuāli, ņemot vērā, ka arī drošības protokoli ir pielāgoti iestāžu veidiem, piemēram, cik korpusos atrodas mācību telpas, kā tiek nodrošināta klašu nekrustošanās jeb tā sauktie burbuļu principi, un līdz ar to, arī izvērtējot gan vakcinācijas aptveri konkrētajā burbulī, krustošanās plūsmas un citus aspektus, tad arī skolas vadība pieņem lēmumu par pāreju uz daļēju vai pilnībā attālinātu režīmu,” saka izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Valdības pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka mācības klātienē noturēs līdz pēdējam, taču, kas būs tā pēdējā robeža, pie kuras lēmums par skolu aizvēršanu varētu tikt pieņemts valdības līmenī, neviens nav definējis. Bet ir skaidrs – ja skolas būs vaļā, citur drošības pasākumiem būs jābūt lielākiem.
“Tas darbs ir ir vērsts uz to, lai skolas būtu kopumā pēc iespējas vaļā, cik ilgi vien var un, ja iespējams, visu laiku. Ļoti daudz ko mēs nezinām, ļoti daudz kas ir atkarīgs no mums neatkarīgiem apstākļiem, sākot no vīrusa uzvedības un beidzot ar Latvijas sabiedrības locekļu uzvedību. (..) Ja kaut kā mēs nonāksim līdz tam, ko mēs šobrīd nezinām, proti, tik sliktas situācijas Latvijā, ka jautājums būs atvērts par kaut kādām radikālām vīrusa ierobežošanas, kontaktu ierobežošanas metodēm, tad tā būs pilnīgi cita saruna, bet šobrīd es negribu to apspriest,” raidījumam saka veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P).
Valdība šobrīd nav vienojusies par skaitli vai rādītāju, pie kura būtu jāpieņem radikāli lēmumi. Vien secināts, ka vēl šajā pavasarī izveidotais luksofora princips ierobežojumu ieviešanai ir daļēji novecojis, jo jāņem vērā, ka daļa sabiedrības ir vakcinējusies un viņiem saslimšana ar Covid-19 retāk beidzas ar stacionēšanu, kas savukārt ir nozīmīgs rādītājs ierobežojumu uzlikšanai. Pēc šī brīža aprēķiniem slimnīcu kapacitātes robeža – 1500 Covid-19 pacientu vienlaikus, tiks sasniegta oktobra beigās.