Nauda runā ⟩ Demokrātija nav visatļautība jeb kādēļ jābūt atbildīgiem, lai varētu dzīvot lielākā brīvībā

No juridiskā viedokļa Latvijā noteiktie ierobežojumi ir bijuši pamatoti, un valsts aicinājums cilvēkiem ievērot higiēnu, būt uzmanīgiem un izmantot labāko līdzekli, kāds pieejams, lai cīnītos pret koronavīrusu, nav pārmērība. Par juridiskajām niansēm saistībā ar ierobežojumiem, situāciju tieslietās un citos ar to saistītajos jautājumos TVNET un ReTV raidījumā "Nauda runā" diskutēja tieslietu ministra padomnieks krimināltiesību un tiesu jautājumos Mārtiņš Lode, zvērināts advokāts Lauris Liepa un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska.

Uzlabojumi un trūkumi tieslietu jomā Latvijā

No advokāta perspektīvas jebkurš tieslietu sistēmas dalībnieks var piekrist, ka garie tiesu procesi Latvijā ir nozīmīga problēma, taču statistiski Eiropā Latvija neizskatās slikti. Problēma ir lietu sarežģītība. Spilgts piemērs ir bijušā “Latvijas Dzelzceļa” vadītāja Uģa Magones lieta, kas no Rīgas tika pārcelta izskatīšanai uz tiesu Limbažos.

“Tās lietas, kas ir sarežģītas, ilgst vairākus gadus. Tās ir tās lietas, par ko raksta mediji, tās sevī ietver pazīstamus cilvēkus vai problēmas, kas skar sabiedrības intereses. Sabiedrība, protams, ļoti labi apzinās, ka lietas, ar ko saskaras tiesneši reģionos, ir atšķirīgas no tām, ar ko tiesneši saskaras galvaspilsētā. Līdz ar to jautājums par lietām, kas aizceļo no Rīgas uz reģioniem noslodzes dēļ, liek vaicāt, vai tās varēs kvalitatīvāk izskatīt, ja to izskatīšanas process būs ātrāks?

Diemžēl tas, ka tiesneši ir mazāk noslogoti, nenozīmē, ka lieta tiks izskatīta kvalitatīvāk,”

18

norāda Lauris Liepa.

Nereti šādas lietas tiek skatītas pat ilgāk, jo nereti aizstāvības puse vai apsūdzētie ir labāk sagatavoti nekā tiesnesis. Tādēļ lietā var atkal un atkal pārskatīt atsevišķus faktorus.

Ir arī situācijas, kad tiek pārkāpts nejaušās sadales princips. Tādas notiek, un procesa dalībnieki var rīkoties pret to, piemēram, iebilst.

“Tiesnesis nedrīkst radīt šaubas. Sabiedrībā skaļo lietu izskatīšanas procesā ir radušās šaubas tikai tāpēc, ka tas neizskatās labi un pareizi. Kā šaubas novērst? Ir jāskaidro un jārunā,” saka Liepa.

Mārtiņš Lode norāda, ka vienmēr būs tā, ka ir nepieciešams kaut ko uzlabot, un tas attiecināms arī uz tiesnešu sagatavotību.

“Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), sākot darbu, paziņoja, ka ir nepieciešams izvērtēt tiesnešu sagatavotību ar Valsts kontroles auditu. Secinājumi bija tādi, ka ir problēmas ar tālākizglītību, kā arī trūkst izpratnes par likuma normu piemērošanu. Tas arī ir kavējis daudzas lietas risināt ātrāk un efektīvāk. Izglītības un kvalifikācijas jautājums tiek risināts augstākajā līmenī visos veidos, konkrēti, ir apzināti līdzekļi, lai izveidotu vienotu apmācību centru prokuroriem un tiesnešiem. Atsevišķi tiek domāts par izmeklētāju sagatavošanu. Tie ir risināmi jautājumi, ar ko tiek strādāts jau pašlaik,” saka Lode.

Pašlaik ir izveidota jauna tiesnešu atlases kārtība. Ir nopietna atlase. Tāpat ir izveidota arī ekonomisko lietu tiesa. Attiecībā uz tiesnešu autonomiju ir Tieslietu padome ar plašām pilnvarām, kas izglītības saturā nosaka, kas un ko mācīsies. Tiesneši tiek izglītoti.

Ekonomiskie noziegumi un advokātu dēļ ietekmēti lēmumi

Ekonomisko noziegumu izmeklēšanā ir ļoti svarīga sadarbība starp prokuratūru un izmeklēšanas iestādi. Izmeklētājam jāsaprot, ko viņš izmeklē, jābūt arī izmeklēšanas plānam, ko uzrauga tiešais priekšnieks, kā arī uzraugošais prokurors.

“Ja problēmas ir vienā sistēmā, tad problēmas radīsies arī otrā sistēmā.

Ir žēl, ka tiesā nonāk nekvalitatīvas lietas – tas nozīmē, ka izmeklētāja tiešais priekšnieks nav uzraudzījis izmeklēšanu un prokurors ir pieņēmis procesu kriminālprocesa sākšanai un tādu virzījis uz tiesu.

18

Prokurori iesaistās sevišķi smagās un smagās lietās jau no paša sākuma, lai lietas, kad tiek nodotas tiesai, būtu kvalitatīvas,” norāda Pēteris Bauska.

Līdz ar to prokurors jau visās izmeklēšanas fāzēs redz pierādījumu bāzi, var ieteikt arī kādus neatliekamus izmeklēšanas pasākumus, piemēram, veikt kratīšanu. Tādējādi lietas, kas nonāk iztiesāšanā ir kvalitatīvākas, un spriedumi tajās ir pozitīvāki sabiedrībai.

“Tiesas procesā ir sacensības princips – ja izdodas pierādīt, ka apsūdzības argumenti un pierādījumu kopums nav pietiekams, tad jāskatās, kas iepriekš noticis lietas izmeklēšanā. Šeit arī var redzēt, kādēļ ir jābūt gatavam izmeklēšanas plānam, kādus pierādījumus vākt, kādu taktiku lietot. Prokurors tad jau var redzēt, kādu apsūdzību celt,” saka Bauska.

Ir statistikas dati, ka Latvijā attaisnojošo spriedumu skaits proporcionāli pret notiesājošiem spriedumiem ir krietni mazāks nekā Eiropas Savienībā.

“Ir divas iespējas: vai nu ļoti labi pastrādājusi izmeklēšanas iestāde un prokurors tiesā ir spējis pārliecoši vadīt šo lietu, vai otrais variants – tiesa pēc tradīcijas, kas bija pirms vairāk nekā 30 gadiem, uzskata, ka valstij ir taisnība un ka ir nepieciešams notiesāt tādēļ, ka lieta ir ierosināta, neraugoties uz aizstāvības argumentiem,” spriež Liepa.

Šī ir sāpinoša tendence advokātiem. Ekonomisko lietu tiesas spriedumi pirmajā pusgadā liecina, ka ir cerība, ka tiesneši, kas nav saistīti ar “vecajām tradīcijām”, jo viņi nāk no vairākām citām institūcijām, ka viņu skatījums uz lietām ir svaigāks.

“Svarīgi attiecībā uz Ekonomisko lietu tiesu ir tas, ka lietas ir selektīvas. Tā ir pirmā līmeņa tiesa, bet vēlāk šī lieta nonāk tālāk tiesu sistēmā,” skaidro Liepa.

Tiesnešu ietekmējamība

Tiesu sistēmai jāstrādā tā, lai šaubu ēnas nebūtu, un, ja ir, lai tā būtu neliela. Tā nedrīkst būt redzama sabiedrībai.

“Magones lietas iztiesāšana notiktu pilnīgi citādāk, ja jau tajā laikā (2015. gadā) būtu bijusi Ekonomisko lietu tiesa, kurā ir atlasīti tiesneši pēc visām labākajām vadlīnijām. Ir daudzas lietas, kas ir identificētas, kas sabiedrībā rada šaubas, vai viss ir pareizi. Ir jābūt komunikācijai ar sabiedrību, piemēram, Magoņa un Aivara Lemberga lietu tiesnešiem skaidrojot lēmumus. Ir svarīgi sabiedrībai skaidrot, kā lēmums pieņemts. Iemesli, kāpēc tiek apšaubīta sistēmas neietekmējamība, ir daudzi un dažādi,” skaidro Lode.

Būvnieku kartelis un godīga konkurence

Būvnieku karteļa lietā liela atzinība jāizsaka Konkurences padomei un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

“Runājot par efektivitāti, ko iegūst sabiedrība, valsts, tautsaimniecība kopumā – Konkurences padome var izskatīt lietas par aizdomām saistībā ar negodīgu konkurenci. Kriminālpolicijai ir jāizvērtē konkrētas darbības kriminālprocesā, jāizvērtē sekas, jānosaka ekspertīzes, darījumu analīze un cita veida rīcība. Šajā gadījumā valsts ir ātri reaģējusi,” saka Bauska.

Krimināltiesisko lietu jomā tiek plānots pētījums par obligātuma principu attiecībā pret lietderību.

“Jāskatās, cik lietderīga ir milzīgu resursu ieguldīšana, ja redzams, ka par konkrētām darbībām ir sekojušas finansiāla rakstura sankcijas. Ir jautājums, vai būs daudz darba, vai ir tiesisks pamats atteikties no krimināltiesiska izvērtējuma.

KNAB viennozīmīgi veica šādu izvērtējumu karteļa lietā. Mēs ar lielu iespējamību arī sagaidām tiesvedības no būvniekiem, jo šeit jāskatās arī no civiltiesiskā aspekta,” norāda Lode.

18

“Ja iestādes lems, ka ir pastāvējusi aizliegta vienošanās, un tie skaitļi izturēs tiesas eksāmenu, būs vairākas sekas, piemēram, prasības konkrētajos projektos, Eiropas Savienības naudas jautājumi. Tā ir ļoti interesanta lieta,” saka Liepa.

Satversmē noteiktās tiesības brīvībai un atbildībai

Jautājums par brīvību izvēlēties vakcinēties vai ne ir plašāks nekā tikai Tieslietu ministrijas kompetencē. Tas ir arī valdības un sabiedrības jautājums, kurā svarīgs aspekts ir vakcinācija.

“Jo lielāku gribam brīvību, jo vairāk atbildīgiem mums ir jābūt.

18

Piemēram, ziņās dzirdu, ka Tallinas skolā ir 98% vakcinētu pedagogu un 90% vakcinētu vecāko klašu skolēnu. Viņiem nav jāvalkā maskas un jāveic testi. Tas ir stāsts par kolektīvu līdzatbildību. Mēs viens uz otru skatāmies un redzam, kādas sekas ir kādiem pasākumiem. Ir strauji jānosaka, kas ir tā robeža, kad jāierobežo brīvības, lai tiktu saglabātas sabiedrības tiesības,” uzsver Lode.

Liepa skaidro, ka rīcības brīvības izmantošana politiskiem mērķiem “svaru kausos ir indivīda tiesības darīt to, ko viņš drīkst darīt, un sabiedrības veselība un drošība. Ja mēs runājam par pandēmiju un tās sekām, ir skaidrs, ka indivīdam ir jāpiekāpjas savās vēlmēs. Tā nav pārmērība prasīt, lai mēs esam higiēniski, lai mēs uzmanāmies un lietojam to līdzekli, kas šobrīd ir labākais pieejamais.”

“Gan Satversmes, gan citās tiesās spriedumi liecina, ka valstī noteiktie ierobežojumi ir bijuši pamatoti. Problēma ir tā, ka mūsu sabiedrībā ir daudz šķeļošās, provocējošās informācijas, un ir cilvēki, kas padara to par lielu problēmu. Ziemeļvalstīs sabiedrības ir daudz konsolidētākas.

Katrā ziņā labi, ka šis vakcīnu jautājums ir svarīgākais šobrīd, jo nākamgad, visticamāk, pirms vēlēšanām runāt par vakcinēšanās problēmām būs aukstas zupas sildīšana,” norāda Liepa.

18

Advokāts norāda, ka aicināt cilvēkus uz nesaskaņotiem piketiem ir bezatbildīgi un tam ir juridiski instrumenti, kā rīkoties.

“Demokrātija nav visatļautība, un Valsts policija nodrošina sabiedrisko kārtību, kriminālpolicija novērš noziegumu gatavošanu un izmeklē izdarītus noziegumus. Zinām par administratīvām lietvedībām, kur sodi ir pietiekoši ievērojami. Tiklīdz kādu personu rīcībā būs nozieguma sastāvs, rīkosimies nekavējoties,” uzsver Bauska.

NEPLP FOTO: LETA

Projektu finansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem

Uz augšu
Back