/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Norvēģijā pirmdien notikušajās parlamenta vēlēšanās, kurās dominēja jautājums par naftas rūpniecības nākotni, ir uzvarējusi kreisā opozīcija kreisi centriskās Darba partijas (DNA) līdera Jūnasa Gara Stēres vadībā.
Piecas opozīcijas partijas ir ieguvušas 98 no 169 parlamenta deputātu mandātiem, un tas ir pietiekami, lai nomainītu konservatīvās premjerministres Ernas Sūlbergas vadīto centriski labējo koalīciju, liecina aplēses uz priekšlaicīgā balsošanā nodoto balsu pamata.
Lai gan oficiālā balsošanas diena bija pirmdiena, gandrīz pusē pilsētu vēlēšanu iecirkņi bija atvērti jau svētdien. Iespēja nobalsot priekšlaicīgi bija pieejama jau agrāk, un to izmantoja aptuveni 1,65 miljoni norvēģu jeb 42% no 3,9 miljonus lielā balsstiesīgo kopskaita.
DNA, kuras līderim Stērem ir labas izredzes kļūt par premjerministru, kopā ar tās vēlamākajiem sabiedrotajiem Centra partiju un Sociālistisko kreiso partiju var pat iegūt absolūtu vairākumu parlamentā.
Šāds absolūtais vairākums likvidētu vajadzību paļauties uz divu citu opozīcijas partiju - Zaļo un kreisi radikālās partijas "Sarkanie" - atbalstu, kā arī atvieglotu koalīcijas veidošanas sarunas.
"Šie rezultāti izskatās ļoti daudzsološi; protams, vēl tiek skaitīti galīgie rezultāti, bet, pieņemot, ka prognoze ir pareiza, izskatās, ka ir ļoti spēcīgs mandāts pārmaiņām," sacīja DNA enerģētikas jautājumu pārzinis Espens Barts.
Trīs partiju koalīcijas iespējamība "ir tieši tāds iznākums, uz kādu mēs cerējām, un tas nozīmē, ka mēs varam sākt sarunas tuvākajās dienās", teica Barts.
Zaļie ir paziņojuši, ka atbalstītu kreisu valdību tikai tad, ja tā solītu nekavējoties izbeigt naftas iegulu izpēti Norvēģijā, kas ir Rietumeiropas lielākā naftas ieguvējvalsts. Stēre ir noraidījis šo ultimātu.
61 gadu vecais Stēre, kurš vēlēšanu kampaņā solīja cīnīties pret sociālo nevienlīdzību, līdzīgi Konservatīvajai partijai ir aicinājis uz pakāpenisku aiziešanu no naftas ekonomikas.
Priekšvēlēšanu kampaņā galvenā uzmanība tika pievērsta klimata pārmaiņu ierobežošanai un vides aizsardzībai, kā arī ar to saistītajai naftas ieguves politikai.
Naftas industrija palīdzējusi Norvēģijai kļūt par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē, taču pieaugot satraukumam par klimata pārmaiņām, daļa norvēģu pieprasa pāreju uz ekonomiku, kas būtu mazāk atkarīga no naftas ieguves.
Drūmās prognozes, ko saturēja pirms mēneša publicētais ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ziņojums, vairojis DNA un vairāku mazāku partiju popularitāti, jo to programmas satur ambiciozus klimata pārmaiņu apkarošanas plānus.
Stēre ir ieņēmis ārlietu ministra amatu iepriekšējā valdībā, kuru vadīja toreizējais DNA līderis un pašreizējais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ir gaidāms, ka Stēre sāks sarunas par valdības veidošanu ar Centra partiju un Sociālistisko kreiso partiju. Centra partija gan ir paziņojusi, ka neveidos koalīciju ar Sociālistisko kreiso partiju.