Zviedrijas centrālās bankas “Riksbank” dati liecina, ka 2010. gadā par pirkumiem skaidrā naudā norēķinājās 39% valsts iedzīvotāju. Desmit gadus vēlāk šis rādītājs ir nokrities līdz 9%. Savukārt “Eurostat” dati liecina, ka 82% no Zviedrijas iedzīvotājiem regulāri veic iepirkumus internetā (kur, loģiski, norēķini notiek tikai digitālā vidē).
Strands skaidro, ka liela daļa panākumu ir saistāmi ar valstī ieviestās digitālās identifikācijas sistēmu “BankID”, kas ļauj zviedriem identificēt sevi un droši veikt maksājumus internetā, elektroniski parakstīt dokumentus, kā arī kārtot ar nodokļiem saistītos jautājumus. “BankID” ir vairāku Zviedrijas un Skandināvijas banku kopīpašums, un pēc “GlobalData” aprēķiniem aptuveni 80% Zviedrijas iedzīvotāju ir reģistrējušies šajā sistēmā.
Arī Zviedrijas mobilo maksājumu sistēma “Swish” izmanto “BankID” identifikācijas sistēmu. “Swish” pārstāve Šarolta Lindblada skaidro, ka
“Zviedrijas mīlestība pret bezskaidras naudas norēķiniem ir skaidrojama ar vairāku faktoru kombināciju, to vidū ar politiskajām reformām, labu interneta infrastruktūru, kā arī augstu patērētāju uzticību.”
Sabiedrībai, kas vēlas pilnībā atteikties no skaidras naudas, ir jārēķinās, ka būs nepieciešami digitālās identifikācijas rīki. Strands gan atzīst, ka tam var būt dažādi šķēršļi, piemēram, gados vecāku cilvēku bažas, kā arī neprasme izmantot digitālos rīkus. Lai to mazinātu, svarīgi, lai tie, kam nepieciešama palīdzība, to arī saņemtu. Strands paredz, ka Zviedrija pilnībā no skaidras naudas varētu atteikties ap 2026. gadu.
“Lai pārvarētu vēl pēdējo kilometru līdz kļūšanai par bezskaidras naudas sabiedrību, ir atsevišķas sabiedrības grupas, kurām šī pāreja var sagādāt grūtības. Šo pēdējo sabiedrības procentu apmācīšana izmantot digitālos rīkus prasīs laiku, taču – domājams, ka ne ilgāk kā piecus gadus,” norāda Strands.
Arī Lielbritānijas sabiedrībā ir atlikuši daži procenti iedzīvotāju, kuri pašlaik vēl neizmanto digitālos finanšu rīkus. Tieši tādēļ finanšu tehnoloģiju uzņēmumi aktīvi sadarbojas ar Lielbritānijas varasiestādēm un rada arvien jaunus un inovatīvus risinājumus. Strands saka, ka regulatoru politika Lielbritānijā ļauj pārbaudīt dažādas idejas, kas potenciāli var kļūt par daļu no ikdienas.
“Iniciatīvas valsts līmenī ir ārkārtīgi svarīgas. Ja regulatori ļauj savā uzraudzībā pārbaudīt kādu inovāciju darbību, tas noteikti rada labvēlīgu vidi dažādu jaunu ideju ieviešanai,” saka Strands.
Papildus inovācijām Lielbritānijā ir strauji audzis bezkontakta maksājumu karšu skaits un iepirkšanās internetā. “UK Finance” ziņo, ka 83% Lielbritānijas iedzīvotāju izmanto bezkontakta maksājumu kartes.
“Mēs uzskatām, ka Covid-19 pandēmijas ietekme ir paātrinājusi pāreju no tradicionālās tirdzniecības uz e-komerciju par vismaz diviem trim gadiem.
Pasaule bez skaidras naudas ir daudz drošāka, efektīvāka, caurspīdīgāka un iekļaujošāka,” komentēja “PayPal” pārstāvis.
Digitālo norēķinu pakalpojumu sniedzējs “PayPal” lēš, ka vēl pirms pandēmijas Lielbritānijā bija lielākais lietotāju skaits – šo pakalpojumu 2019. gadā ik dienas izmantoja 330 000 cilvēku.
Runājot par maksājumu kartēm, Čehijas iedzīvotāji ir vieni no līderiem Eiropā. Čehijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Trisbee” vadītājs Mihels Kašpars norāda, ka bezskaidras naudas norēķini ļauj uzņēmumiem vieglāk un ātrāk augt.