Eiropas valstis, kuras visātrāk varētu kļūt par "bezskaidras naudas norēķinu zonu"

FOTO: Reuters / Scanpix

Ja pirms desmit gadiem, izgājis no mājām, atcerējies, ka maks palicis uz galda, tas varēja būt ļoti nepatīkams pārsteigums. Tomēr šodien, kad pasaule ir iepazinusi finanšu tehnoloģiju uzņēmumu radītās inovācijas – sākot ar mobilajiem, beidzot ar QR maksājumiem, viss, kas ir nepieciešams, – neaizmirst mājās mobilo telefonu.

Portāls “Sifted.eu” raksta, ka pasaule ir ļoti strauji pietuvojusies sen prognozētajam “bezskaidras naudas sabiedrības konceptam”. Atsaucoties uz “GlobalData” ziņojumu, atsevišķos tirgos, tostarp Zviedrijā, Lielbritānijā un citur Āzijā, ir izdevies veiksmīgi panākt, lai bezskaidras naudas sabiedrība faktiski būtu realitāte jau šodien.

“Telefons – tā ir tā lieta, kas mums ir līdzi teju visu laiku. Tas ir mūsu “logs” uz digitālajām platformām, sociālajiem medijiem. Tas ir mūsu galvenais rīks, kas ļauj mums dzīvot digitālajā pasaulē, un tagad telefoni faktiski kļūst arī par maksāšanas rīkiem,” saka maksājumu platformas “Zimpler” vadītājs Johans Strands.

Tiesa gan, pagaidām pasaulē nav nevienas valsts, kas būtu pilnībā atteikusies no skaidras naudas izmantošanas. “Sifted” skaidro, kura Eiropas valsts varētu kļūt par pirmo, kas ir pilnībā atteikusies no skaidras naudas izmantošanas norēķinos.

Zviedrija

“Ja mēs skatāmies globāli, tad notiek tāds kā skrējiens, kura valsts pirmā pilnībā atteiksies no skaidras naudas. Pašlaik līderos ir Zviedrija un Dienvidkoreja.

Eiropā Zviedrija noteikti var būt pirmā – tā ir relatīvi neliela valsts ar ļoti milzīgu inovāciju potenciālu,” saka Strands.

27

Zviedrijas centrālās bankas “Riksbank” dati liecina, ka 2010. gadā par pirkumiem skaidrā naudā norēķinājās 39% valsts iedzīvotāju. Desmit gadus vēlāk šis rādītājs ir nokrities līdz 9%. Savukārt “Eurostat” dati liecina, ka 82% no Zviedrijas iedzīvotājiem regulāri veic iepirkumus internetā (kur, loģiski, norēķini notiek tikai digitālā vidē).

Strands skaidro, ka liela daļa panākumu ir saistāmi ar valstī ieviestās digitālās identifikācijas sistēmu “BankID”, kas ļauj zviedriem identificēt sevi un droši veikt maksājumus internetā, elektroniski parakstīt dokumentus, kā arī kārtot ar nodokļiem saistītos jautājumus. “BankID” ir vairāku Zviedrijas un Skandināvijas banku kopīpašums, un pēc “GlobalData” aprēķiniem aptuveni 80% Zviedrijas iedzīvotāju ir reģistrējušies šajā sistēmā.

Arī Zviedrijas mobilo maksājumu sistēma “Swish” izmanto “BankID” identifikācijas sistēmu. “Swish” pārstāve Šarolta Lindblada skaidro, ka

“Zviedrijas mīlestība pret bezskaidras naudas norēķiniem ir skaidrojama ar vairāku faktoru kombināciju, to vidū ar politiskajām reformām, labu interneta infrastruktūru, kā arī augstu patērētāju uzticību.”

27

Sabiedrībai, kas vēlas pilnībā atteikties no skaidras naudas, ir jārēķinās, ka būs nepieciešami digitālās identifikācijas rīki. Strands gan atzīst, ka tam var būt dažādi šķēršļi, piemēram, gados vecāku cilvēku bažas, kā arī neprasme izmantot digitālos rīkus. Lai to mazinātu, svarīgi, lai tie, kam nepieciešama palīdzība, to arī saņemtu. Strands paredz, ka Zviedrija pilnībā no skaidras naudas varētu atteikties ap 2026. gadu.

“Lai pārvarētu vēl pēdējo kilometru līdz kļūšanai par bezskaidras naudas sabiedrību, ir atsevišķas sabiedrības grupas, kurām šī pāreja var sagādāt grūtības. Šo pēdējo sabiedrības procentu apmācīšana izmantot digitālos rīkus prasīs laiku, taču – domājams, ka ne ilgāk kā piecus gadus,” norāda Strands.

Lielbritānija

Arī Lielbritānijas sabiedrībā ir atlikuši daži procenti iedzīvotāju, kuri pašlaik vēl neizmanto digitālos finanšu rīkus. Tieši tādēļ finanšu tehnoloģiju uzņēmumi aktīvi sadarbojas ar Lielbritānijas varasiestādēm un rada arvien jaunus un inovatīvus risinājumus. Strands saka, ka regulatoru politika Lielbritānijā ļauj pārbaudīt dažādas idejas, kas potenciāli var kļūt par daļu no ikdienas.

“Iniciatīvas valsts līmenī ir ārkārtīgi svarīgas. Ja regulatori ļauj savā uzraudzībā pārbaudīt kādu inovāciju darbību, tas noteikti rada labvēlīgu vidi dažādu jaunu ideju ieviešanai,” saka Strands.

Papildus inovācijām Lielbritānijā ir strauji audzis bezkontakta maksājumu karšu skaits un iepirkšanās internetā. “UK Finance” ziņo, ka 83% Lielbritānijas iedzīvotāju izmanto bezkontakta maksājumu kartes.

“Mēs uzskatām, ka Covid-19 pandēmijas ietekme ir paātrinājusi pāreju no tradicionālās tirdzniecības uz e-komerciju par vismaz diviem trim gadiem.

Pasaule bez skaidras naudas ir daudz drošāka, efektīvāka, caurspīdīgāka un iekļaujošāka,” komentēja “PayPal” pārstāvis.

27

Digitālo norēķinu pakalpojumu sniedzējs “PayPal” lēš, ka vēl pirms pandēmijas Lielbritānijā bija lielākais lietotāju skaits – šo pakalpojumu 2019. gadā ik dienas izmantoja 330 000 cilvēku.

Čehija

Runājot par maksājumu kartēm, Čehijas iedzīvotāji ir vieni no līderiem Eiropā. Čehijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Trisbee” vadītājs Mihels Kašpars norāda, ka bezskaidras naudas norēķini ļauj uzņēmumiem vieglāk un ātrāk augt.

“Tirgotājiem ir pilnībā skaidri pieejami dati par naudu. Bezskaidras naudas lietotnes ļauj vien ar dažiem klikšķiem izstrādāt lojalitātes programmas, kas var piesaistīt jaunus klientus,” saka Kašpars. Viņš norāda, ka “Trisbee” darbojas ne tikai Čehijā, bet arī Slovākijā, Spānijā un Itālijā.

Viņš bilst, ka “Ziemeļeiropas valstis ir ļoti daudzsološas vietas, kas nākotnē būs tikai “bezskaidras naudas zona”, tomēr arī Centrāleiropai ir milzīgs potenciāls”.

27

Polija

Kamēr vieni uzskata, ka vistuvāk bezskaidras naudas sabiedrībai ir Zviedrija, Polijas maksājumu sistēmas BLIK biznesa attīstības direktore Magdalēna Kubiša pauž, ka Polija var nopietni konkurēt ar Zviedriju.

“Lai arī mēs esam tālu no valstīm, kur skaidrās naudas norēķini veido pārliecinoši mazāko daļu no visām transakcijām, Polijas iedzīvotāji arvien aktīvāk vēlas izmantot inovatīvas maksājumu tehnoloģijas, lai maksātu par produktiem un pakalpojumiem. Mēs maksājam ne tikai ar maksājumu kartēm, bet arī ar viedtālruņiem,” saka Kubiša.

Viņa norāda, ka Polijas iedzīvotāji vienmēr ir izbaudījuši iepirkšanos internetā, tomēr sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka krīzes laikos uzticamāks aktīvs ir skaidrā nauda, jo to neskar arī kiberuzbrukumi. Tomēr kopumā Polijas sabiedrībā esošās tendences ļauj domāt, ka arī šī valsts tuvojas bezskaidras naudas sabiedrībai.

“Pēdējie mēneši ir skaidri parādījuši, ka poļu gaume un ieradumi mainās. Polija kļūst arvien modernāka, ar sarūkošu skaidrās naudas norēķinu skaitu,” norāda Kubiša.

27

Norvēģija un Somija

Strands savu galveno likmi liek uz Zviedriju, tomēr – viņš atzīst, ka Zviedrijas kaimiņvalstis Somija un Norvēģija nav nekur tālu.

“Domāju, ka visas Skandināvijas valstis virzās līdzīgā virzienā, taču ar atšķirīgu ātrumu. Domāju, ka Somija un Norvēģija atrodas ļoti tuvu Zviedrijai,” saka Strands.

Viņš gan brīdina, ka valstīm, kas arvien vairāk izmanto bezskaidras naudas norēķinus, ir aktīvāk jāpievērš uzmanība digitālo maksājumu drošībai.

“Pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem ir ļoti skaidra ideja, taču, jo aktīvāk tos izmantojam, jo aktīvāk mums ir nepieciešams domāt par drošību un kā par to parūpēties,” norāda Strands.

27

Viņš arī atgādina, ka situācija Eiropā ne vienmēr ir tāda pati, kā citur pasaulē. “Nauda tiek izmantota visā pasaulē, un mums joprojām pasaulē ir vairākas lielvalstis, kur par precēm vai pakalpojumiem norēķini ir tikai skaidrā naudā. Par to nevajag aizmirst,” saka Strands.

Uz augšu
Back