Eiropas Parlaments aicina izstrādāt jaunu ES stratēģiju demokrātijas veicināšanai Krievijā (14)

EP rezolūcijā uzsvēra, ka Eiropai ir jādod pretspars Kremļa agresīvajai politikai, vienlaikus liekot pamatus sadarbībai ar nākotnes demokrātisku Krieviju.

Novērtējot ES un Krievijas attiecību stāvokli,

EP norādīja, ka ir skaidri jānošķir Krievijas tauta no Putina režīma, kurš ir "stagnējoša autoritārā kleptokrātija, kuru vada oligarhu loka ieskauts prezidents, kas valdīs līdz mūža beigām".

EP deputāti tomēr uzsvēra, ka Krievijai var būt demokrātiska nākotne, tādēļ ES Padomei ir jāpieņem ES stratēģija šim scenārijam, ietverot stimulus un nosacījumus, lai stiprinātu Krievijas iekšējās tendences virzībā uz demokrātiju.

Rezolūcija tika pieņemta ceturtdien ar 494 balsīm par, 103 pret un 72 atturoties.

EP akcentēja, ka ES ir jāveido alianse ar ASV un citiem līdzīgi domājošiem partneriem, lai līdzsvarotu Krievijas un Ķīnas centienus vājināt demokrātiju visā pasaulē un destabilizēt Eiropas kārtību. Būtu jāparedz kopīgas sankcijas, pasākumi nelikumīgu finanšu plūsmu apkarošanai un atbalsts cilvēktiesību aktīvistiem.

Tāpat ES ir jāturpina atbalstīt Austrumu partnerības valstis, piemēram, Ukraina vai Gruzija, un jāveicina uz tuvināšanos ES vērstas reformas un pamatbrīvību stiprināšana šajā reģionā. Tāpat ir jāatbalsta demokrātiskas reformas Krievijā.

Rezolūcijā uzsvērts, ka ES ir jāsamazina sava atkarība no Krievijas gāzes, naftas un citām izejvielām, vismaz tik ilgi, kamēr pie varas ir prezidents Putins. Eiropas zaļais kurss ir būtisks Eiropas ģeopolitiskās drošības instruments, piebilda deputāti.

EP deputāti vēlas, lai ES stiprinātu savas spējas atklāt un apturēt netīrās naudas plūsmas no Krievijas, kā arī atklāt Krievijas režīma autokrātu un korumpēto oligarhu slēptās bagātības un finanšu aktīvus dalībvalstīs.

EP deputāti noslēgumā pieprasīja, lai ES būtu gatava neatzīt Krievijas parlamentu, ja 2021.gada septembra parlamenta vēlēšanās tiks pārkāpti demokrātijas principi un starptautiskās tiesības.