Lietuva aicina Rietumus neatzīt Krievijas un Baltkrievijas Savienoto valsti

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. FOTO: JANIS LAIZANS/REUTERS

Rietumiem jābūt gataviem neatzīt Krievijas un Baltkrievijas Savienoto valsti, uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Lietuvas bažas par Maskavas un Minskas tuvināšanos viņš pārrunājis ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.

Pēc viņa teiktā, Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko nav atzīts par likumīgi ievēlētu valsts prezidentu un tāpēc nav tiesīgs parakstīt starptautiskus līgumus.

"Teicu, ka nopietnu satraukumu rada gan politiskā, gan militārā tuvināšanās starp Baltkrieviju un Krieviju," ziņu aģentūrai BNS pa tālruni no Vašingtonas sacījis ministrs.

19

"Ir jābūt gataviem uz neatzīšanas politiku gadījumā, ja šīs valstis tiktu apvienotas, ņemot vērā, ka neleģitīmam prezidentam nav tiesību parakstīt šādu līgumu. Rietumiem tas jāpasaka ļoti nepārprotami."

Lietuvas bažas šai jautājumā pieaugušas pēc pagājušajā nedēļā Kremlī notikušās Krievijas autoritārā prezidenta Vladimira Putina un Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko sarunām, kurās viņi vienojās par vairākiem pasākumiem abu valstu ekonomiskās integrācijas padziļināšanas virzienā, kas ietver arī kopīgu enerģētikas un finanšu tirgu izveidi.

Jaunā abu valstu tuvināšanās ir daļa no 1999.gadā noslēgtās vienošanās par "Krievijas un Baltkrievijas Savienoto valsti", kas paredz izveidot vienotu parlamentu, vienotu valūtu un kopīgus valsts simbolus, tomēr šīs tikšanās laikā netika apspriesta politiskā integrācija, kuru ilgi mēģina panākt Maskava, bet kurai pretojas Lukašenko.

Lietuvas ārlietu ministrs Blinkenam norādījis arī uz bažām par Krievijas un Baltkrievijas militāro sadarbību. Lietuvas institūciju rīcībā ir informācija, ka Krievijas spēki pēc abu valstu kopīgajām militārajām mācībām "Zapad 2021" varētu tikt atstāti pie Baltkrievijas un Lietuvas robežas.

Kā pastāstījis Landsberģis, viņš ar ASV valsts sekretāru pārrunājis iespējamo Vašingtonas reakciju uz tādu notikumu attīstību.

"Manā vērtējumā tas pasliktina drošības situāciju. Pārrunājām, kā mēs varētu uz to reaģēt, nolīdzsvarojot drošības svaru kausus, kuri pašlaik nepārprotami nosveras nelabvēlīgā virzienā," viņš piebildis.

ASV kopš 2019.gada uz Lietuvu rotācijas kārtībā sūta bataljonus, kuros ir aptuveni pustūkstotis karavīru.

Pēc ministra teiktā, tikšanās laikā apspriesti arī ekonomiskie un politiskie soļi, ko rietumvalstis varētu spert, lai atbildētu Ķīnas spiedienam uz Lietuvu, kura pēdējā laikā padziļina kontaktus ar Taivānu.

"Pārrunājām dažādus iespējamos soļus, kas palīdzētu ne tikai Lietuvai, bet nākotnē arī citām valstīm, kuras saskartos ar līdzīgu spiedienu no autoritāru režīmu puses," norādījis Landsberģis, piebilstot, ka Amerikas Savienotajām Valstīm šai ziņā ir "nesalīdzināmi lielāka pieredze".

Viņš atturējies runāt par konkrētiem soļiem, bet uzsvēris, ka ASV valsts sekretārs apliecinājis pilnīgu atbalstu Lietuvas nostājai.

Uz augšu
Back