Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans svētdien paziņojis, ka Ankara esot gatava sarunām ar Armēniju, taču Erevānai jāpiekrīt tranzīta koridoram, kas savienotu Azerbaidžānu ar Nahičevānas anklāvu.
Starp Armēniju un Turciju nekad tā arī nav izveidotas diplomātiskās attiecības, un abu valstu robeža kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem ir slēgta.
Armēņu un turku attiecībās nerimst spriedze, ko radījis Pirmā pasaules kara laikā toreizējās Osmaņu impērijas varasiestāžu sarīkotais armēņu slaktiņš, kuru Erevāna atzinusi par genocīdu.
Abu valstu attiecības vēl vairāk sarežģījis Turcijas atbalsts Azerbaidžānai tās teritoriālajā konfliktā ar Armēniju. Ankara sniedza Baku militāro palīdzību arī pagājušā gada karā par kontroli pār Kalnu Karabahu.
Tomēr septembra sākumā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka Erevāna esot gatava apspriest attiecību uzlabošanu ar Ankaru.
"Ja viņš (Pašinjans) vēlas tikties ar Tajipu Erdoganu, tad jāsper zināmi soļi," žurnālistiem Stambulas lidostā pirms došanās uz Ņujorku, lai piedalītos ANO ģenerālajā asamblejā, norādīja Erdogans.
Viņš nepārprotami ar to domāja tranzīta koridora izveidi caur Armēnijas teritoriju, lai savienotu Azerbaidžānu ar tai piederošo Nahičevānas anklāvu, kas robežojas ar Turciju un Irānu.
"Mēs neesam slēguši sarunas [ar Armēniju], mēs rīkosim sarunas," piebilda Erdogans. "Ceru, ka šajā jautājumā prevalēs pozitīva, nevis negatīva pieeja. Lai Dievs palīdz atrisināt problēmu starp Azerbaidžānu un Armēniju, atverot koridorus."