Šogad samazinājies iedzīvotāju skaits, kas pēdējā gada laikā pirkuši tādas kontrabandas preces kā cigaretes, tabakas un nikotīna izstrādājumi, alkohols vai degviela, secināts pētījumu centra "SKDS" veiktajā aptaujā, ko trešdien prezentēja trešajā Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā.
Aizvadītajā vasarā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 10% respondentu pēdējā gada laikā paši ir pirkuši kontrabandas cigaretes, vēl 9% atzīmē, ka to ir darījuši viņu paziņas vai draugi. Kontrabandas degvielu ir pirkuši 3% aptaujāto, bet alkoholu - 2% aptaujāto, un katrā šo preču grupā attiecīgi pa 4% un 3% respondentu ir norādījuši, ka viņu draugi vai paziņas ir iegādājušies šīs preces.
2013.gada aptaujā kontrabandas cigarešu pirkšanā bija atzinušies 27% respondentu, kontrabandas degvielas - 16%, bet nelegālā alkohola pirkšanā - 16% aptaujāto.
Vienlaikus 77% aptaujāto šogad nav pirkuši kontrabandas preces. Šis rādītājs ir augstākais no pēdējos gados veiktajām aptaujām. 2013.gadā veiktajā aptaujā kontrabandas preces pēdējā gada laikā nebija pirkuši 41% respondentu, 2015. - 44%, 2019.gadā - 70%, bet 2020.gadā - 72%.
Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs - 36% aptaujāto šogad tāpat kā pērn norādījuši, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.
Tāpat aptaujas dati rāda, ka pēdējā gada laikā palielinājies pret kontrabandas preču iegādi iecietīgo iedzīvotāju skaits. Šā gada aptaujā kopumā 32% respondentu neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Tajā skaitā 10% domā, ka tā nemaz nav nosodāma, bet 22% - drīzāk nav nosodāma. 35% uzskata, ka tā drīzāk ir nosodāma, bet 22% domā, ka kontrabandas preču iegāde ir ļoti nosodāma. Vēl 11% aptaujāto bija grūti pateikt viedokli par šo jautājumu.
Salīdzinot ar 2020.gadā veiktās aptaujas rezultātiem, redzams, ka pirms gada kontrabandas preču iegādi par nosodāmu neuzskatīja 28% iedzīvotāju. Tajā skaitā 10% domāja, ka tā nemaz nav nosodāma, bet 18%, ka drīzāk nav nosodāma. Tikmēr 38% pirms gada pauduši, ka šāda rīcība ir drīzāk nosodām, bet 22% - ļoti nosodāma. Vēl 13% nebija viedokļa par to.
2019.gadā veiktajā aptaujā kontrabandas preču iegādi par nosodāmu neuzskatīja kopumā 26% aptaujāto, bet par nosodāmu - kopumā 61%.
Aptaujā arī secināts, ka joprojām galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, 96% atzinuši, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces, bet 20% norādījuši, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās.
Savukārt 9% respondentu pauduši, ka kontrabandas preces iegādājas par spīti valstij, lai valsts nesaņemtu naudu nodokļos. Pērn šāda motivācija bija tikai 1% respondentu.
No tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, 16% norādījuši, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 29% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro, bet 14% - pat vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.
Kā norādīja foruma eksperti, akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar konkrētā valstī īstenoto nodokļu politiku. Eiropas Savienības valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem. Tādējādi akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana var izraisīt mazāku patēriņa samazināšanos, nekā sākotnēji plānots, vai pat palielināt un veicināt pārmērīgu patēriņu, un tādēļ tam var nebūt pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselības stāvokli.
Lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, ekspertu ieskatā būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes un īstenot akcīzes nodokļa reformas līdz ar tiesībaizsardzības institūciju kapacitātes stiprināšanu un pastiprinātu robežkontroli. Jebkura nodokļa paaugstināšana jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem, uzskata eksperti.
"Kontrabandas rādītājus joprojām ietekmē trīs savstarpējā mijiedarbībā esoši faktori - sabiedrības attieksme un vēlme iegādāties šos produktus, nodokļu politika un ierobežojumi, kā arī tiesībsargājošo iestāžu kapacitāte un darba kvalitāte. Kā parāda sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, aktuālie kontrabandas rādītāji un nodokļu ekspertu pētījumi, Latvijā kontrabanda kā ēnu ekonomikas izpausme ir un turpmākos gados būs aktuāla problēma," komentēja biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") valdes loceklis Juris Stinka.
Viņš norādīja, ka starp dažādiem produktiem nesabalansēta nodokļu politika nedod vēlamo efektu ne attiecībā uz sabiedrības veselības, ne nodokļu ieņēmumu mērķiem. "Līdz ar to pārdomāti un izsvērti īstenota nodokļu politika un sadarbība starp dažādām tiesībsargājošām institūcijām, kas cīnās ar organizēto noziedzību, ēnu ekonomiku un nelegālo akcīzes preču apriti, ir kritiski svarīga, ja gribam panākt situācijas uzlabošanos," sacīja Stinka.
Šā gada aptauja "Priekšstati un attieksme pret kontrabandu Latvijā" veikta no šā gada 9. līdz 25.jūlijam, aptaujājot 1008 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem visos Latvijas reģionos.
Jau vēstīts, ka trešdien Rīgā notiek trešais Nacionālais kontrabandas problemātikas forums.
