Salīdzinot ar 2020.gadā veiktās aptaujas rezultātiem, redzams, ka pirms gada kontrabandas preču iegādi par nosodāmu neuzskatīja 28% iedzīvotāju. Tajā skaitā 10% domāja, ka tā nemaz nav nosodāma, bet 18%, ka drīzāk nav nosodāma. Tikmēr 38% pirms gada pauduši, ka šāda rīcība ir drīzāk nosodām, bet 22% - ļoti nosodāma. Vēl 13% nebija viedokļa par to.
2019.gadā veiktajā aptaujā kontrabandas preču iegādi par nosodāmu neuzskatīja kopumā 26% aptaujāto, bet par nosodāmu - kopumā 61%.
Aptaujā arī secināts, ka joprojām galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, 96% atzinuši, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces, bet 20% norādījuši, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās.
Savukārt 9% respondentu pauduši, ka kontrabandas preces iegādājas par spīti valstij, lai valsts nesaņemtu naudu nodokļos. Pērn šāda motivācija bija tikai 1% respondentu.
No tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, 16% norādījuši, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 29% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro, bet 14% - pat vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.
Kā norādīja foruma eksperti, akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar konkrētā valstī īstenoto nodokļu politiku. Eiropas Savienības valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem. Tādējādi akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana var izraisīt mazāku patēriņa samazināšanos, nekā sākotnēji plānots, vai pat palielināt un veicināt pārmērīgu patēriņu, un tādēļ tam var nebūt pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselības stāvokli.