Eiropas Komisija (EK) šodien veic juridiskus pasākumus pret 19 dalībvalstīm, kas nav pienācīgi rīkojušās, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) digitālās jomas tiesību aktu sniegtās priekšrocības audiovizuālo mediju un telesakaru jomā, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.
Šīm dalībvalstīm bez turpmākas kavēšanās ir jātransponē savos tiesību aktos divi jauni noteikumu kopumi - Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva un Eiropas Elektronisko sakaru kodekss - un par to transponēšanu jāinformē EK. Abas direktīvas ir ļoti būtiskas ES digitālās pārkārtošanās īstenošanai, dalībvalstis par tām kopīgi vienojās un tās bija jātransponē līdz 2020.gada beigām.
EK norādīja, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) mērķis ir nodrošināt taisnīgumu apraides pakalpojumu vienotajā tirgū, kas attīstās līdz ar tehnoloģiju attīstību. Šajā nolūkā 2018.gadā direktīva tika pārskatīta, lai izveidotu digitālajam laikmetam piemērotu tiesisko regulējumu, tādējādi radot drošāku, taisnīgāku un daudzveidīgāku audiovizuālo vidi. Tā koordinē ES mēroga tiesību aktus par visiem audiovizuālajiem medijiem, tostarp gan tradicionālajām televīzijas raidorganizācijām, gan pieprasījumvideo pakalpojumiem, un nosaka būtiskus aizsardzības pasākumus attiecībā uz video koplietošanas platformās kopīgotu saturu.
Novēlotas transponēšanas dēļ Čehijas, Igaunijas, Īrijas, Spānijas, Horvātijas, Itālijas, Kipras, Slovēnijas un Slovākijas iedzīvotāji un uzņēmumi, iespējams, nevarēs paļauties uz visiem AVMPD noteikumiem, kas rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažāda veida audiovizuālo mediju pakalpojumiem, garantē mediju nacionālo regulatoru neatkarību, ļauj saglabāt kultūras daudzveidību, piemēram, pieprasot, lai pieprasījumvideo pakalpojumu piedāvājumā būtu vismaz 30% Eiropas darbu.
Tāpat šo valstu iedzīvotāji un uzņēmumi nevarēs paļauties arī uz tādiem AVMPD noteikumiem, kas aizsargā bērnus un patērētājus, paredzot noteikumus nepilngadīgo aizsardzībai pret kaitīgu saturu tiešsaistes vidē, tostarp aizsardzību pieprasījumvideo pakalpojumos, kā arī apkaro rasu, reliģisko un cita veida naidu ar stingrākiem noteikumiem, kas ļauj apkarot kūdīšanu uz vardarbību vai naidu un publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus.
ES rīcība elektronisko sakaru jomā ir palielinājusi patērētāju izvēles iespējas, samazinājusi telefona rēķinus un paaugstinājusi telesakaru pakalpojumu standartus. Eiropas Elektronisko sakaru kodekss modernizē ES telesakaru noteikumus, padarot tos piemērotus digitālajam laikmetam. Novēlotas transponēšanas dēļ Igaunijas, Spānijas, Horvātijas, Īrijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas un Zviedrijas patērētāji un uzņēmumi var negūt labumu no noteikumiem, kuros paredzēti skaidri un iekļaujoši noteikumi par tiešo lietotāju tiesībām, piemēram, vienādi noteikumi visā Eiropā virzībai uz iekļaujošu vienoto tirgu.
Tāpat šie noteikumi paredz augstāku pakalpojumu kvalitāti, proti, patērētājiem ir pieejami lielāki pieslēguma ātrumi un labāks pārklājums, jo kodekss veicina konkurenci attiecībā uz investīcijām, jo īpaši ļoti augstas veiktspējas tīklos, tostarp 5G tīklos.
EK atzīmēja, ka kodekss uzlabo regulatīvo parredzamību, tostarp radiofrekvenču spektra piešķiršanā, patērētāju aizsardzību, jo kodekss sniedz labumu patērētājiem un aizsargā tos neatkarīgi no tā, vai tiešie lietotāji sazinās, izmantojot tradicionālos vai uz lietotnēm balstītus pakalpojumus. Tāpat kodekss nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem telesakaru pakalpojumu nozares dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai tie ir tradicionālo vai uz lietotnēm balstītu pakalpojumu sniedzēji.
Pēc KM paustā, patērētājiem būtu jāgūst labums no uzlabotas aizsardzības, pateicoties noteikumiem, kas nodrošina gan līguma informācijas skaidrību un pakalpojuma kvalitāti, gan arī iespēju vieglāk mainīt pakalpojumu sniedzējus dažādos tīklos, tādējādi stimulējot arī taisnīgākas mazumtirdzniecības cenas. Operatori un pakalpojumu sniedzēji var izmantot priekšrocības, ko sniedz investīciju veicināšanas noteikumi, piemēram, tādi, kas stimulē līdzieguldījumus ļoti augstas veiktspējas tīklos un vienīgi uz vairumtirdzniecību balstītos tīklos, vai regulatīvā un investīciju paredzamība, tostarp radiofrekvenču spektra piešķiršanas procedūrās.
Saskaņā ar ES līgumiem pārkāpuma procedūra paredz, ka EK drīkst veikt juridiskus pasākumus pret dalībvalstīm, kuras nav savlaicīgi un precīzi transponējušas direktīvas savos tiesību aktos.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas transponēšanas termiņš bija 2020.gada 19.septembris.EK 2020.gada novembrī sāka pārkāpuma procedūru pret 23 dalībvalstīm par to, ka tās nav paziņojušas par pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pilnīgu transponēšanu.
Līdz šim 15 dalībvalstis ir paziņojušas par transponēšanas pasākumiem, apstiprinot to pilnīgu pabeigšanu, un vēl trīs dalībvalstis ir paziņojušas par daļēju transponēšanu. EK tagad sper nākamo soli, nosūtot argumentētu atzinumu Čehijai, Igaunijai, Īrijai, Spānijai, Horvātijai, Itālijai, Kiprai, Slovēnijai un Slovākijai.
Termiņš Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa transponēšanai valstu tiesību aktos bija 2020.gada 21 decembris. EK 2021.gada 4.februārī 24 dalībvalstīm nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tikai Bulgārija un Dānija līdz augusta beigām paziņoja par pilnīgu transponēšanu, tādējādi pievienojoties Grieķijai, Ungārijai un Somijai, kas transponēšanu bija pabeigušas jau iepriekš.
Nesen arī Beļģija un Vācija paziņoja par pilnīgu transponēšanu, un to paziņojumi pašlaik tiek izvērtēti. Vasarā Čehija un pēc tam arī Francija paziņoja par lielu skaitu pasākumu direktīvas daļējai transponēšanai, un arī šie paziņojumi tiek izvērtēti.
EK tagad sper nākamo soli, nosūtot argumentētu atzinumu Igaunijai, Spānijai, Horvātijai, Īrijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Austrijai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai, Slovākijai un Zviedrijai, pieprasot tām pieņemt attiecīgos pasākumus un paziņot par tiem.
Attiecīgajām dalībvalstīm ir divi mēneši, lai labotu situāciju un pieņemtu valstu transponēšanas pasākumus attiecībā uz šiem ES tiesību aktiem. Pretējā gadījumā EK var lemt par šo lietu nodošanu izskatīšanai ES Tiesā.
