Nākamā gada budžets vērsts uz attīstību, pārliecināts Kariņš
Papildināts

Premjers Krišjānis Kariņš. FOTO: REUTERS/Piroschka van de Wouw

Nākamā gada budžets ir līdzsvarots un vērsts uz attīstību, šādu viedokli piektdien valdības ārkārtas sēdē pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, šogad, tāpat kā ikvienā gadā, budžets ir valdības kalendārā gada nozīmīgākais lēmums, jo tas norāda un garantē līdzekļus, kuri ir nepieciešami, lai sasniegtu izvirzītās politikas prioritātes.

"Man liekas, ka tas, pie kā mēs esam nonākuši, ir tiešām līdzsvarots un absolūti vērsts uz attīstību, un par to man ir tiešām liels prieks," sacīja premjers.

Kariņš preses konferencē pēc piektdienas valdības sēdes atklāja, ka valdības mērķis, veidojot šo budžetu, ir nodrošināt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību.

"Tai skaitā esmu runājis par viedo reindustrializāciju, kas nozīmē likt ļoti lielu un nopietnu uzsvaru uz eksporta palielināšanu, uz mūsu ieguldījumiem tautsaimniecībā, kas uzlabos visu mūsu iedzīvotāju labklājību," sacīja premjers.

Politiķis atzīmēja, ka, viņaprāt, šis budžets ir plašs solis valdības mērķim - tautsaimniecības attīstības un iedzīvotāju labklājības celšanai, jo tajā īpaši atvēlēti trīs jomu stiprināšanai - konkurētspējas palielināšanai, valsts pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī nacionālās identitātes stiprināšanai.

Kā ziņots, Kariņš ceturtdien paziņoja, ka četras koalīcijas partijas kopā ar Saeimas deputāta Ata Zakatistova vadīto "Stabilitātes" grupu ir politiski vienojušās par 2022.gada valsts budžetu. Viņš norādīja, ka nākamā gada budžetā ļoti svarīgi būs veicināt gan ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotāju labklājību, gan arī atsevišķu nozaru attīstību.

Nākamgad būšot gaidāms algu pieaugums veselības, izglītības, iekšlietu un kultūras nozarēs. Tāpat paredzēts zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, savukārt veselības aprūpē varēs nozīmīgi paplašināt pakalpojumu pieejamību, tai skaitā onkoloģijā.

Vienlaikus koalīcija vienojusies par darbaspēka nodokļa sloga samazinājumu. Šis solis ir mērķēts uz iedzīvotājiem ar zemākām algām, proti, no 1.janvāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 350 eiro, savukārt no 1.jūlija - līdz 500 eiro.

Paredzētas arī nozīmīgas investīcijas lielo uzņēmumu jeb lielo investīciju atbalstam. Ļoti nozīmīgas investīcijas gaidāmas reģionālajā attīstībā, tostarp ceļos un pašvaldību infrastruktūrā, atklāja premjers.

Jau ziņots, ka augusta nogalē Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi, paredzot 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tika aprēķināti 8,741 miljarda eiro apmērā un 2023.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi - 8,568 miljarda eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti par 668,1 miljonu eiro 2022.gadam un par 732,3 miljoniem eiro - 2023.gadam.

Augustā tika ziņots, ka 2024.gadam izdevumi noteikti 8,543 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023.gadam palielināti par 706,5 miljoniem eiro.

Uz augšu
Back