Pret 40 miljonu eiro kompensāciju Latvijas ebreju kopienai iebilst tikai NA

Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars. FOTO: Evija Trifanova/LETA

No Saeimas frakcijām tikai Nacionālā apvienība (NA) pauž atklātas iebildes pret Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, kas paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai desmit gadu laikā par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu bija plānots skatīt jau iepriekšējā parlamenta sēdē, tomēr pēc dažu NA un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātu iesnieguma likumprojekts no darba kārtības tika izslēgts. Paredzēts, ka tas būs pirmais izskatāmais jautājums gaidāmajā plenārsēdē 30.septembrī.

Viens no iesnieguma parakstītājiem par likumprojekta izslēgšanu no aizvadītās parlamenta sēdes bija deputāts Krišjānis Feldmans (JKP), kurš skaidroja, ka tas darīts, jo zālē no rīta nebija pietiekams skaits deputātu.

Viņš minēja, ka koalīcijas partneri - NA deputāti -, izmantojot sadarbības līgumā noteiktās tiesības, bija lūguši uz nedēļu izņemt jautājumu no darba kārtības. Savukārt NA līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks nekad šādu iniciatīvu par atlīdzinājumu nav atbalstījis un dara "visu no viņiem atkarīgo", lai padarītu šo procesu "kā minimums grūtāku".

Dzintars atzīmēja, ka šodien NA plāno par šo jautājumu uzrunāt koalīcijas partnerus, piebilstot, ka viņa vadītais politiskais spēks uzskata, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem jābūt vienādiem nosacījumiem. "Ja denacionalizācijas process ir noslēdzies, tad izdarīt kādu izņēmumu uz vienu atsevišķu etnisko grupu, vēl balstoties uz kādu vēsturisko taisnību, ir ļoti bīstams precedents," akcentēja politiķis, piebilstot, ka tas var būt aizvainojoši citām Latvijas iedzīvotāju grupām.

NA ir pilnīgi skaidrs, ka viņi šo iniciatīvu neatbalstīs un šodien atkārtoti par to uzrunās koalīciju.

Vaicāts, vai NA vēlētos, lai jautājumu atliek pavisam vai tiek meklēts kāds cits risinājums, Dzintars skaidroja, ka gadījumos, kad īpašumi 40 miljonu eiro apmērā tiek piešķirti pēc etniskā principa, tad tas, viņuprāt, nav ceļš, kas būtu uzskatāms par taisnīgu.

Savukārt Feldmans norādīja, ka JKP par savu pozīciju lems trešdien frakcijas sēdē. Viņš stāstīja, ka iepriekš, kad parlamentā tika iesniegta deputātu versija par atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai - partija to neatbalstīja. Turpretī šoreiz likumprojektu būtiski pārstrādājusi parlamenta Budžeta komisija, tāpēc ir pamats atkal diskutēt un uzklausīt argumentus par un pret, uzskata deputāts.

Viņš minēja, ka tad, kad Budžeta komisijā izskatīja minēto likumprojektu, sēdē piedalījās JKP biedrs Jānis Cielēns, kurš to konceptuāli atbalstījis. Pēc viņa teiktā, toreiz izskanējuši vērā ņemami argumenti no pieaicināto personu puses.

Vienlaikus Feldmans teica, ka šim jautājumam ir ģeopolitisks aspekts un šobrīd esot jāsaprot Latvijas pozīcija starptautiskā līmenī. Tāpat šo jautājumu būtu arī reizi par visām reizēm jāizbeidz, citādi to aktualizē katru gadu, un jautājums aizvien netiek atrisināts, uzskata JKP valdes loceklis.

Tikmēr "Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA stāstīja, ka šis likumprojekts "nāk kā valdības solījuma izpilde". Vismaz tā to vērtējot "Saskaņā". Urbanovičs teica, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks pret likumprojektu izturas ar sapratni un tam neplāno "kaitēt". "Lielākoties domāju - atbalstīsim," par "Saskaņas" pozīciju izteicās parlamentārietis.

Arī "Attīstībai/Par!" (AP) atbalsta Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, aģentūrai LETA apliecināja AP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce. Viņš uzsvēra, ka šis jautājums jau pārāk ilgi ir bijis dienaskārtībā un Latvijai ir atbildība pret mūsu pilsoņiem, kuri cieta no okupāciju režīmiem un zaudēja savus īpašumus.

Arī ASV kā Latvijas stratēģiskais partneris ilgu laiku ir izrādījušas interesi par šīs lietas atrisināšanu, atzīmēja Pūce.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) šajā jautājumā būs brīvais balsojums, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis. Ņemot vērā, ka partiju apvienībā ir atšķirīgi viedokļi, sagaidāms, ka likumprojektu varētu atbalstīt divi līdz trīs politiskā spēka deputāti, reizē būs arī apvienības parlamentārieši, kuri balsos "pret" vai atturēsies.

Kā ziņots, likumprojektu "Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas Ebreju kopienai likums" izstrādāja parlamenta Budžeta komisija, un tā mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu izstrādātāji atzīmējuši, ka piedāvātais likums atspoguļo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.

Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam.

Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Anotācijā uzsvērts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju - Latvijas pilsoņu, vai aptuveni 90% no pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, esot 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940.gada 16.jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023.gada 1.janvāra līdz 2032.gada 31.decembrim.

LETA jau vēstīja, ka jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš - ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem neizdevās panākt politisku vienošanos.

Vienīgi 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica nelielas ar šo jautājumu saistītas daļas - piecu īpašumu - nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.

Kā iepriekš skaidroja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP), viņš šo jautājumu iekļāvis komisijas darba kārtībā, ņemot vērā ebreju kopienas visiem Saeimas deputātiem nosūtīto vēstuli par nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Bondars skaidroja, ka likumprojektu veidojusi arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.

Politiķis norādīja, ka šāda vai līdzīga veida likumprojekta pieņemšanas jautājums ir vilcies jau gadiem un jātiek skaidrībā, vai šo pagājušā gadsimta notikumu jautājumu varam atrisināt vai nē. Bondars un viņa pārstāvētā AP atbalstot dokumentā paredzēto risinājumu, norādīja deputāts.

2019.gadā līdzīgu likumprojektu virzīja, taču vēlāk atsauca vairāki "Attīstībai/Par!" un "Jaunās Vienotības" deputāti, jo tam nepietika atbalsts Saeimā.

Uz augšu
Back