Anča: Latvija personu ar invaliditāti nodarbinātības politiku drīzāk balsta labdarībā (3)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Gunta Anča
Gunta Anča Foto: Ieva Leiniša/LETA

Atšķirībā no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvija personu ar invaliditāti nodarbinātības politiku drīzāk balsta labdarībā, proti, paļaujoties uz darba devēja "labo sirdi", nevis reālos atbalsta mehānismos, Eiropas nākotnes konferences trešajā diskusijā sacīja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.

Organizācijas vadītājas redzējumā, Latvijai būtu jādomā, kā veidot atbalsta mehānismus darba devējiem, lai stimulētu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, savukārt ES drīzāk būtu jāvirzās saistošu dokumentu virzienā, nosakot, kāda veida atbalsts ir nepieciešams cilvēkiem ar invaliditāti.

Anča skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka ES pastāv instrumenti taisnīgas un godīgas nodarbinātības politikas veidošanai, Latvijas rādītāji cilvēku ar smagu invaliditāti nodarbinātības aspektos ir ļoti zemi. Piemēram, pēc Ančas paustā, Latvijā kopumā ir nodarbināti tikai 90 cilvēki ratiņkrēslos. "Man tā šķiet kā diezgan absurda situācija tajā nozīmē, ka valsts ir darījusi ārkārtīgi maz, lai situāciju radikāli mainītu," izteicās organizācijas vadītāja.

"Cilvēkam vajag strādāt nevis tāpēc, ka ir jauks, atsaucīgs un brīnišķīgs darba devējs, bet gan tāpēc, ka valsts ir izveidojusi politiku, kuras rezultātā darba ņēmējam ar invaliditāti patiešām ir kaut kāda reāla iespēja strādāt un justies līdzvērtīgam. Latvijā pamatā mēs organizējam kampaņas, kur galvenais mērķis ir pateikt: "Re, cik cilvēki ar invaliditāti ir labi darbinieki, ņemiet jūs viņu, bet valsts jūs neatbalstīs!"," sacīja Anča.

Ar saviem redzējumiem un priekšlikumiem diskusijā dalījās arī citu jomu eksperti un organizāciju pārstāvji, tai skaitā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa uzsvēra sociālās ekonomikas nozīmi, paužot nostāju, ka uz dažādiem izaicinājumiem risinājumus var rast, "dodot kopienai rīcībspēju pašai risināt savus jautājumus".

Savukārt Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte dekāns Gundars Bērziņš skaidroja, ka iedzīvotāju labklājība izriet tieši no ekonomiskās attīstības, proti, Latvijas nākotne ir pakārtota Eiropas nākotnei, un šobrīd, pēc eksperta sacītā, Eiropas summārā ietekme globālajā ekonomikā relatīvi sarūk nevis tāpēc, ka tā samazinātos, bet gan tieši tāpēc, ka ātrāk pieaug citu reģionu ekonomiskā izaugsme.

Bērziņa ieskatā, Eiropas izaicinājumu saraksts šobrīd ir milzīgs, un vairums no tiem ir saistīti ar klimata politiku, proti, to, kā Eiropa spēs pielāgoties klimata nosacījumiem. Vienlaikus savā runā eksperts uzsvēra atbalsta mehānismu nozīmi, norādot, ka tādas valstis kā ASV un Ķīnā, piemēram, jaunu tehnoloģiju uzņēmumu atbalsta ziņā ir bijušas priekšā ES.

"Mēs šobrīd strādājam vienotā globālā tirgū daudz vairāk nekā jebkurā iepriekšējā laika periodā, kā rezultātā mums kā sistēmai ir jāpielāgojas ne tikai krīzes apstākļiem, bet arī ikdienas darbībai tādā veidā, lai šis atbalsts būtu vienmērīgs," rezumēja Bērziņš.

Saeimas deputāte Anda Čakša (JV), uzklausot dažādus diskusijas dalībnieku priekšlikumus, sacīja, ka "mēs, protams, domājam par kopīgo ES, bet, man liekas, ka daudzi no šiem priekšlikumiem vēsta mums par to, ka mums, iespējams, sākumā ir jāsakārto dažas lietas mājās - Latvijā". Kā piemērus Čakša minēja izglītību, dzimumu līdztiesību un mūžizglītību.

Jau vēstīts, ka Eiropas nākotnes konference ir ES institūciju iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un viņu ieteikumus pārvērstu reālos ES darba uzlabojumos. Konferences par Eiropas nākotni sarunu cikla trešā diskusija bija veltīta ekonomikai, nodarbinātībai un sociālajiem jautājumiem Latvijā un Eiropā.

Eiropas nākotnes konference tika atklāta 9.maijā - Eiropas dienā. Līdz šim jau vairāk nekā 110 000 eiropiešu iesaistījušies Eiropas nākotnes apspriešanā, dažādu ideju izvirzīšanā un ar konferenci saistītu pasākumu īstenošanā.

Eiropas nākotnes konferences tēmas ir klimata pārmaiņas un vide, veselība, spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība, ES pasaulē, vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība, digitālā pārveide, Eiropas demokrātija, migrācija, izglītība, kultūra, jaunatne un sports.

Ikviens ir aicināts piedalīties Eiropas nākotnes konferencē, iesniedzot savas idejas, rīkojot pasākumus vai piedaloties tajos, izmantojot Konferences daudzvalodu digitālo platformu "futureu.europa.eu".

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu