C, 18.08.2022.

Pret azartspēļu operatoriem identiskas prasības kā pret bankām

Kas naudas apkarošanas jomā jāievēro azartspēļu operatoriem?
TVNET | FINANCENET
Pret azartspēļu operatoriem identiskas prasības kā pret bankām
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 3
Foto: Reuters / Scanpix

Naudas atmazgāšana un tās novēršana kļuva par ļoti aktuālu tēmu pēc tam, kad Latvijai draudēja nokļūšana ASV varasiestāžu “pelēkajā sarakstā”. Lai no tā izvairītos, tika veikts finanšu sistēmas “kapitālais remonts” un finanšu iestādēm tika izstrādāti mehānismi, kā novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ne visi zina, ka teju identiski nosacījumi attiecas arī uz licencētajiem azartspēļu operatoriem.

Interaktīvo azartspēļu operatori un AML prasības

Latvijā licencēto interaktīvo azartspēļu operatori ir mūsdienīgi tehnoloģiju uzņēmumi. Mākslīgā intelekta (AI) un citu jaunāko tehnoloģiju izmantošanas dēļ šo nozari dēvē par “GameTech”.

Tehnoloģijas palīdz veidot un lietot atbildīgas spēles rīkus, palīdzot savlaicīgi pamanīt gadījumus, kad rodas aizdomas par problemātisku spēli. Tehnoloģijas palīdz arī izpildīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML jeb Anti money laundering) prasības.

“Ne visiem zināms, ka Latvijā licencēto operatoru uzraudzība noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas jomā ir identiska tam, kā tiek uzraudzītas bankas un citas finanšu institūcijas.

AML prasības ir stingras gan Eiropas, gan Latvijas līmenī. Latvijā licencēto spēļu operatori darbojas strikti uzraudzītā vidē, piedāvājot drošus un atbildīgus pakalpojumus. Operatoru darbu uzrauga valsts, šo funkciju veic Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IUAI) kā arī Finanšu izlūkošanas dienests (FID),” skaidro “Optibet” galvenais operacionālais direktors Dainis Niedra.

Legālo, Latvijā licencēto interaktīvo azartspēļu vietņu darbību AML jomā regulē virkne normatīvo aktu: Eiropas Savienības direktīvas, Eiropas Komisijas Pārnacionālā riska novērtējums, Nacionālā riska novērtējums.

Savukārt Latvijas līmenī uz licencētajiem operatoriem attiecas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFNL), Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums, Azartspēļu un izložu likums, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveides vadlīnijas azartspēļu un izložu organizatoriem, kā arī Starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveides vadlīnijas kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas licenci azartspēļu un izložu organizācijai.

“Kā redzams, uzraudzība ir vispusēja un stingra, Latvijā licencēto interaktīvo azartspēļu operatori veic tādas pašas AML pārbaudes, kuras veic bankas: klientu identificēšana, risku izvērtēšana, klientu izpēte, klientu darījumu uzraudzību, atturēšanā no aizdomīgiem darījumiem, ziņojumu sniegšana FID, dokumentu glabāšana, sankciju riska pārvaldība.

Arī operatoru atbildība ir tāda pati, kā finanšu iestādēm, augstākminēto likumu, normatīvo aktu un prasību pārkāpumi tiek sodīti. Sodi var būt no brīdinājuma līdz pat vietnes darbības apturēšanas vai pārtraukšanas,” norāda Niedra.

Latvijā licencētie spēļu operatori, sniedz atbildīgus un drošus pakalpojumus, ko var apstiprināt abas valsts institūcijas, kuras veic operatoru uzraudzību. Taču Latvijā ir ļoti liels nelicencētais, nelegālais tīmekļa azartspēļu tirgus, tā īpatsvars ir 44% no kopējā jeb 44,7 milj. eiro. Tas ir ievērojami vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā.

“Nelegālais tirgus tā ir ēnu ekonomika. Tie ir nenomaksātie nodokļi un izvairīšanās no jebkādas atbildības. Gan attiecībā uz atbildīgas spēles principiem, kurus nelegālās vietnes neievēro, gan uz pašatteikušos reģistra prasībām, un arī uz AML prasību ievērošanu. Latvijā nelicencētās vietnes neuzrauga neviena valsts institūcija, pašatteikušos personu reģistra datus nelegālās vietnes neņem vērā, AML prasības uz tām neattiecas un netiek ievērotas, līdz ar to liels ir arī noziedzīgi iegūto līdzekļu risks,” tā Niedra.

Nelegālā azartspēļu tirgus daļas samazināšanā ieinteresēta, pirmkārt, pati valsts. Arī licencētie operatori, un, protams, tas ir arī spēlētāju interesēs. Jo mazāka nelegālo vietņu daļa, jo lielāks ir legālās nozares pienesums tautsaimniecībai, drošāki pakalpojumi un mazāka iespēja, ka spēlē iesaistīsies spēlētāji no riska grupas, visbeidzot, mazāki arī finanšu riski, gan valstij kopumā, gan katram spēlētājam individuāli.

Lai legālās vietnes varētu konkurēt ar nelegālo operatoru piedāvājumu, ir būtiski, lai legālās nozares regulējums būtu stingrs, bet saprātīgs.

Piemēram, pārāk striktie reklāmas liegumi attiecas tikai uz licencētajām vietnēm, savukārt nelicencētās ar savu diezgan agresīvo reklāmu aizpilda laukumus. Kaut ko aizliegt internetā ir neiespējami, slēdzot vienu nelegālās vietnes IP adresi, vietā rodas divas jaunas, Azartspēļu un izložu inspekcija (AUIA) Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IUAI) šo darbu veic jau sen un regulāri, un zina, cik sarežģīti ir cīnīties ar šīm vietnēm.

“Lai veiksmīgāk sadarbotos ar valsti, veidojot atbildīgu spēles vidi, Latvijā licencētie interaktīvo azartspēļu operatori apvienojušies Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrībā (LIAB). Arī veiksmīga cīņa ar nelegālajām azartspēļu vietnēm ir iespējama, tikai valstij un nozarei sadarbojoties. Jo mazāk būs nelegālo vietņu, jo mazāki būs arī AML riski valstij,” norāda Niedra.

Nelicencētas vietnes apkaro

IAUI Kontroles departamenta 2. nodaļas vadītājs Jānis Laganovskis skaidro, ka gan izložu un azartspēļu organizētāji, gan bankas atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 3. panta pirmajai daļai ir šī likuma subjekti, kuriem ir jāpilda minētā likuma normas.

“Salīdzinot Likumā noteiktos pienākumus un tiesības uzraudzības iestādēm, tās pēc būtības neatšķiras, izņemot Likuma VII nodaļu, kura paredz Kredītiestādēm un finanšu iestādēm piemērojamos īpašos papildu noteikumus,” tā Laganovskis.

Izložu un azartspēļu organizētājiem ir pienākums veikt risku novērtējumu un izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu, lai efektīvi pārvaldītu savai darbībai piemītošos riskus.

Iekšējā kontroles sistēmā ir jāparedz virkne procedūru, piemēram, kārtību, kādā klients tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīta viņa darbības rezidences (reģistrācijas) valstī, klienta saimnieciskā vai personiskā darbību, izmantotie pakalpojumi un produkti, kā arī un to saistītie piegādes kanāli, un ar veiktajiem darījumiem saistītais NILLTPF risks.

Izložu un azartspēļu organizētājiem jāizveido kārtība un apjoms, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta NILLTPF riska novērtējumu un ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte, darījumu uzraudzība un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtība.

Tāpat nosakāma kārtība, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas, un tas, kad tiek ziņots Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju. Laganovskis norāda, ka azartspēļu organizētājiem nepieciešams veidot kārtību, kādā tiek uzglabāta un iznīcināta klienta izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtā informācija un dokumenti.

Tāpat arī ir būtiskas darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība, kā arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartus, pildot šā likuma prasības, kārtība, kādā tiek nodrošināta anonīma iekšējā ziņošana par šā likuma prasību pārkāpumiem un šādu ziņojumu izvērtēšana.

IAUI ir sagatavojusi un pastāvīgi aktualizē informāciju un vadlīnijas, lai nodrošinātu azartspēļu un izložu organizētāju vienveidīgu izpratni par NILTPF risku identificēšanu un Iekšējās kontroles sistēmas izveidi, izstrādājot vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un to pārvaldīšanas vadlīnijas azartspēļu un izložu organizēšanas jomā, vadlīnijas NILLTPF novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveides azartspēļu un izložu organizētājiem.

“Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, nodrošinot sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību, kā arī NILLTPF novēršanas likuma prasības kopš 2014. gada ierobežo nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizēšanu un pakalpojumu sniegšanu, tas ir, pieņem lēmumu par nelicencētu vietņu pieejas ierobežošanu (bloķēšanu) un finanšu darījumu pārtraukšanu vai neuzsākšanu ar nelicencētiem azartspēļu organizētājiem,” norāda Laganovskis.

Līdz ar to, IAUI, ierobežojot nelicencētu vietņu pieejamību un apkarojot ēnu ekonomiku, jau sākuma stadijā tiek ierobežota naudas plūsma uz/no Latvijā nelicencētām vietnēm, kas neļauj tās izmantošanu darbībām, kas saistītas ar NILLTPFN.

“Inspekcija NILLTPFNL kontroles pasākumus veic gan operatoru birojos un spēļu vietās klātienē, gan attālināti pieslēdzoties interaktīvo azartspēļu vietnēm un veicot darījumu pārbaudi un operatoru rīcību konkrētos gadījumos attālināti,” uzsver Laganovskis.

Riski azartspēļu un finanšu sektoros

“Gan uz azartspēļu operatoriem, gan kredītiestādēm kā NILLTPFN likuma subjektiem ir attiecināma virkne prasību, kas jāievēro visiem šī likuma subjektiem. Jāņem gan vērā, ka azartspēļu operatoru sektors ir ļoti daudzslāņains – to veido bingo zāles, klātienes spēļu zāles, klātienes kazino, totalizators, interaktīvās azartspēles,” skaidro FID pārstāvji.

Līdzīgi kā azartspēļu pakalpojumi ir būtiski atšķirīgi no kredītiestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, tie atšķiras arī savā starpā, kā arī to pakalpojumu darbības apjomi, un ievainojamība tikt izmantotiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā ir būtiski atšķirīgi.

2020. gada FID izstrādātajā Nacionālajā NILLTPFN risku novērtēšanas ziņojumā kopējais izložu un azartspēļu organizatoru jomā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks novērtēts kā vidēji augsts.

Savukārt šīs jomas pakalpojumu dalījumā augstākais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks vērtēts klātienes kazino pakalpojuma sniedzējiem, kam seko klātienes spēļu zāļu un interaktīvo azartspēļu pakalpojuma sniedzēji.

“Izložu un azartspēļu sektora vidēji augstais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks veidojas no diviem rādītājiem – vidēji noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudi, ko sektoram rada noziedzīgi iegūti līdzekļi no iekšzemē veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem un pārrobežu maksājumu plūsmas skaidrā un bezskaidrā naudā, kā arī vidēji augsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ievainojamība azartspēļu pakalpojumiem tikt izmantotiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā,” norāda FID pārstāvji.

Savukārt kredītiestāžu sektorā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks arī novērtēts kā vidēji augsts, tomēr risku veidojošie rādītāji ir pretēji kā azartspēļu sektorā – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudi vērtēti kā vidēji augsti, bet kredītiestāžu sektora veiktie pasākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā rezultējušies ar vidēju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ievainojamības vērtējumu.

FID norāda, ka azartspēļu operatoriem tāpat kā citiem NILLTPFN likuma subjektiem nepieciešams īstenot NILLTPFN likuma II, III, IV un IV1 nodaļā noteiktos pasākumus - veikt risku novērtējumu un izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu, kā arī veikt klientu izpēti.

“Izložu un azartspēļu organizētājam jāveic klienta izpēte, veicot darījumu ar klientu par summu, kuras apmērs ir 2000 eiro vai vairāk, kā to paredz NILLTPFN likuma 11. panta pirmās daļas 4. apakšpunkts, sniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kā arī sniegt sliekšņa deklarācijas FID, ja konkrētajai NILLTPFN likuma subjektu grupai šāds pienākums noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 550 (stājas spēkā šī gada 1. oktobrī) par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu,” norāda FID pārstāvji.

Uz azartspēļu organizētājiem attiecināta sliekšņa deklarācija, kas paredz - FID jāsniedz sliekšņa deklarācija par katru darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 2000 eiro vai vairāk un kurā klientam izmaksā laimestu vai veic norēķinus ar klientu, kā arī, ja klients pērk, pārdod vai maina spēles dalības līdzekļus vai šajā nolūkā maina valūtu, papildina interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu kontu vai no tā izņem līdzekļus 2000 eiro apmērā vai vairāk.

Vaicāti, kā rīkoties pret nelicencētajiem azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem un vai pret tiem ir iespējams vērst kādas sankcijas, ja ir redzami pārkāpumi AML jomā, FID pārstāvji uzsver:

“Atbilstoši regulējumam minētās darbības var īstenot arī nelicencēti azartspēļu organizētāji, turklāt likumā noteikts, ka minētās darbības ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija gan gadījumos, ja persona apzinās, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, gan gadījumos, ja persona apzināti pieļauj, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija arī nelicencētiem azartspēļu organizētājiem paredzēta Krimināllikuma 195. pantā noteiktā atbildība,” skaidro FID.

FID gan bilst, ka tā nav uzraudzības un kontroles institūcija, līdz ar to FID nav tiesību un pienākuma veikt uzraudzības un kontroles pasākumus pie NILLTPFN likuma subjektiem. FID pārstāvji uzsver - katrai nozarei ir savs uzraugs un azartspēļu sektoram tā ir IAUI.

Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrību (LIAB)

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu