Vestards Šimkus: mana mūzika kļūst arvien gaišāka

Pianists Vestards Šimkus FOTO: Publicitātes foto

Piektdien, 1. oktobrī, pulksten 19 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un sestdien, 2. oktobrī, pulksten 17 Tukuma pilsētas Kultūras namā Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā atskaņos Ludviga van Bēthovena Piekto simfoniju un Vestarda Šimkus darbus klavierēm ar orķestri ar pašu komponistu solista lomā. Šajā nedēļā orķestris strādā arī pie šīs mūzikas ierakstiem.

Piedāvājam video interviju ar pianistu un komponistu Vestardu Šimku, kur mākslinieks stāsta par savu mūziku, par to, kā tā mainās gadu gaitā, kas viņu iedvesmo šai mūzikai un ar kādām sajūtām uztver, kad citi mūziķi to interpretē.

Video intervijā diriģents Atvars Lakstīgala stāsta par Jeruzalemes Liriskās operas festivālā iestudēto Džakomo Pučīni operu "Bohēma", Bēthovena mūzikas izaicinājumiem, kā arī Bēthovena Piekto simfoniju, kas skanēs Liepājas Simfoniskā orķestra koncertprogrammā šīs nedēļas nogalē.

No Vestarda Šimkus skaņdarbiem skanēs 2008. gadā tapušais koncerts klavierēm un stīgu orķestrim "Veltīts neērtajam cilvēkam" un "Likteņa vārti". Tas vēsta par dvēseles ienākšanu šai saulē, savulaik veltīts Likteņdārza desmit gadu jubilejai un pirmatskaņots tā amfiteātrī 2018. gada vasarā paša autora sniegumā.

"Pirmais klavierkoncerts ir emocionāli ļoti piesātināts," stāsta Vestards Šimkus.

"Emocijas šajā skaņdarbā sit tik augstu vilni, ka šodien, pēc pirmā mēģinājuma, divas stīgas klavierēm ir gājušas bojā.

Manos mēģinājumos vai koncertos stīgas plīst reti, bet šī ir mūzika, kurā patiešām ir jāspēlē vai nu uz visiem 1000%, vai nav jāspēlē nemaz."

Šimkus intervijā stāsta, ka ļoti daudz klausās un vērtē savu mūziku. Vienlaikus jau uzrakstītajos skaņdarbos korekcijas pianists un komponists neievieš, skaņdarbos visi elementi atrodas "sazobē" viens ar otru, un radikālu izmaiņu rezultātā kaut kas var arī pazust.

"Mana mūzika kļūst arvien gaišāka, arvien harmoniskāka un laimīgāka," vērtē Šimkus. "Laikam jau tā ir gaisma, pie kuras ļoti gribas tverties. Paradoksālā kārtā man ir sajūta, ka pasaule visapkārt kļūst arvien tumšāka un bezcerīgāka, un nez kāpēc mana mūzika uz to visu reaģē, kļūdama arvien gaišāka un laimīgāka. Jā, es arvien vairāk tveros pie dabas skaistuma, pie klusuma un dabas skaņām un pie tādas mierīgas ikdienas dzīves ar saviem tuvajiem ģimenes locekļiem. Un tas viss ir tāds patvērums, kurš manī raisa ļoti laimīgas sajūtas, un to visu es mūzikā vairs nekautrējos izteikt."

Šimkus uzsver, ka jūtas pagodināts, ka šīs nedēļas koncertprogrammā līdztekus viņa skaņdarbiem iekļauta arī Ludviga van Bēthovena Piektā simfonija, un norāda, ka Bēthovens ir Rietumu kultūras un civilizācijas viens no stūrakmeņiem.

Diriģents Atvars Lakstīgala atzīst, ka, neraugoties uz skaņdarba popularitāti un biežo atskaņošanu, Bēthovena darbi vienmēr ir izaicinājums mūziķiem.

"Lielākais izaicinājums ir tas, ka katram ir savs priekšstats par šo simfoniju, it sevišķi tiem, kuri ir pastāvīgi simfoniskās mūzikas apmeklētāji," stāsta Lakstīgala. "Tā ir pietiekami bieži atskaņota, tai skaitā arī Liepājā, un Bēthovena mūzikā mans izaicinājums ir atrast kompromisu starp tradīcijām un oriģinālo, kā es to sajūtu un ko es spēju dot kā mūziķis."

Diriģents atklāj, ka viņam mūzikā ir svarīgs izaicinājums, un Bēthovena mūzika to spēj piedāvāt.

"Mūziķiem šī simfonija prasa lielu uzmanību un koncentrēšanos, bet viņi to arī izbauda, jo tur ir plašs emociju spektrs, un triumfālais fināls dod lielu pacēlumu, lielu gandarījumu un arī ticību gan man pašam, gan mūziķiem, ka viss galu galā būs labi, ja mēs paši tam ticēsim," stāsta Lakstīgala.

Uz augšu
Back