Trešā atmoda. "Perfektā teikuma nāve"

Juris Hiršs FOTO: publicitātes

9. oktobrī Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē pirmizrāde Reina Rauda drāmai "Perfektā teikuma nāve" Valtera Sīļa režijā.

Igauņu rakstnieka darbs veltīts laikam, kas arī Latvijā bija īpašs – Trešās atmodas gadiem 80. gadu beigās, kad Padomju Savienība juka pa vīlēm, parādījās iespēja brīvi domāt un brīvi rīkoties, cilvēki dzīvoja eiforijā metru virs zemes, jo ik pa laikam viņi tika pulcēti manifestācijās, stāvēja plecu pie pleca un beidzot sajutās drosmīgi. Tomēr joprojām bija modras acis pelēkās civildrēbēs, kas brīvības tīkotājiem rūpīgi sekoja līdzi.

Šis stāsts par šo laiku savedīs kopā divus jaunus cilvēkus – igauņu meiteni Mārju un krievu puisi Aleksu – un arī izšķirs. Bet – viņi būs uzzinājuši, kāds ir perfektākais teikums pasaulē.

"Pandēmijas ēnā klusāk, nekā domāts, pagāja barikāžu trīsdesmitgade janvārī, tikpat klusi – 30 gadi kopš augusta puča, kad sabruka PSRS un Baltijas valstis atguva savu neatkarību de facto. Par to, kā šie un citi lielie notikumi ietekmēja jauniešu dzīves četros vētrainos gados, igauņu rakstnieks Reins Rauds ir sarakstījis romānu “Perfektā teikuma nāve”, bet Valters Sīlis – iestudējis izrādi. Izrādi, kas adresēta divu grupu, divu paaudžu skatītājiem. Pirmajiem, kas to visu piedzīvoja un kurus izrāde aizvedīs atpakaļ viņu jaunībā, lai varētu māt ar galvu un teikt – jā, nu, tā tas patiešām bija, redz, kā mēs pratām izdarīt pareizās izvēles un atgūt brīvību. Bet otrā auditorija ir šodienas jaunieši, lai viņi uz teātra skatuves ieraudzītu, ka politika – tie esam mēs," tā dramatizējuma autore un Nacionālā teātra literārās daļas vadītāja Ieva Struka.

"Pat valsts iekārtas maiņa ir atkarīga no mums. Vecā sistēma sabrūkot paguva “sačakarēt” daža laba cilvēka dzīvi un pirmo mīlestību. Dramatizējumu veidojot, pēc režisora lūguma, centāmies precīzi iejusties autora intonācijā un viegli ironiskajā skatījumā uz savu un savu draugu jaunības piedzīvojumiem. Un tomēr ne velti šo revolūciju sauc par dziedošo – tas ir laiks, kad visi kļuva par māksliniekiem, jo pārvietojās dažus centimetrus virs zemes, plecu pie pleca gāja, darbojās, domāja un, protams, dziedāja, jo apzinājās, ka šeit un tagad top lielā vēsture. Un tapa jau arī."

Ieva Struka FOTO: LETA

Lomās: Juris Hiršs, Kaspars Aniņš, Madara Reijere, Matīss Budovskis vai Raimonds Celms, Igors Šelegovskis, Egils Melbārdis, Kārlis Reijers, Evija krūze, Jānis Kronis u.c.

Uz augšu
Back