Pasaules kosmosa nedēļu šogad veltīs sieviešu sasniegumiem kosmiskās telpas izpētē (2)

Zīmīgās nedēļas pirmsākumi meklējami jau 1999. gada 6. decembrī, kad ANO Ģenerālā asambleja pasludināja svētkus par ikgadēju pasākumu. Šo datumu izvēle balstīta uz diviem nozīmīgiem datumiem: 1957. gada 4. oktobrī kosmosā palaida pirmo cilvēka radīto Zemes pavadoni “Sputnik 1”, toties 1967. gada 10. oktobrī stājās spēkā “Kosmosa līgums”, kas kļuva par Mēness un Saules sistēmas planētu izpētes “mugurkaulu” un nodrošina mierīgu gaisa telpas izpēti.

Mūsdienās ikgadējo kosmosa nedēļu svin teju katrā valstī. Zinātnes aģentūras, kompānijas, muzeji un astronomijas klubi visā pasaulē organizē dažādus informatīvos pasākumus un aktivitātes.

Šogad visu oktobra otro nedēļu tūkstošiem dalībnieku vairāk nekā 90 valstīs godinās sieviešu ieguldījumu un sasniegumus kosmosa nozarē, izglītojot nākamās paaudzes par drosmīgām un inteliģentām dāmām, kas sevi pierādījušas zinātnē.

Tomēr ne tikai – viens no mērķiem ir iedrošināt jaunas meitenes nebaidīties sapņot, iepazīstināt ar kosmosa varenību un to, ka arī sievietēm eksakto zinātņu pasaulē, starp pētniekiem, astronomiem un astrofiziķiem, ir nozīmīga vieta.

Iedvesmojoties no Pasaules kosmosa nedēļas, kanāls “National Geographic” iepazīstina ar spēcīgām dāmām, kas sniegušas nozīmīgu artavu zinātnē, konkrētāk, kosmosa izpētē, un mainījušas pasauli uz labo pusi.

Pirmā sieviete kosmosā – Valentīna Tereškova

1963. gada 16. jūnijs vēsturē ir ļoti nozīmīga diena – kosmosā devās pirmā daiļā dzimuma pārstāve Valentīna Tereškova. 26 gadu vecumā viņu izvēlējās par dalībnieci PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) kosmonautu atlases programmai. Pēc dažādiem pārbaudījumiem un sīvas konkurences viņa startēja solo ceļojumā ar gaisa kuģi “Vostok 6”. Zīmīgi, ka lidojums norisinājās divus gadus pēc vīriešu kārtas priekšgājēja, Jurija Gagarina, pirmā cilvēka pasaulē, kas devās kosmosā.

Tereškova zemes orbītu apriņķoja 48 reizes 71 stundas laikā, un pats lidojums ilga trīs dienas – līdz 19. jūnijam. Pēc atgriešanās uz Zemes kosmonaute saņēma PSRS varones titulu un ieguva slavu visā pasaulē.

Tomēr tas nav viss – izrādās, ka Valentīna bija ne tikai pirmā daiļā dzimuma pārstāve kosmosā, bet arī jaunākā un vienīgā dāma, kas šādā lidojumā devusies viena pati. 2007. gada intervijā Tereškova atzina, ka jebkurā brīdī būtu gatava vēl vienam šādam piedzīvojumam un kādu dienu vēlētos doties uz Marsu.

Lai arī PSRS savu nākamo daiļā dzimuma pārstāvi, Svetlanu Savicku, kosmosa lidojumam izvirzīja 19 gadus pēc Tereškovas lidojuma, ASV pirmo dāmu, Salliju Rīdu, šādā misijā nosūtīja vēl vēlāk - 1983. gadā.

Valija Fanka – vecums nav šķērslis sapņu piepildīšanai

2021. gadā visu pasauli pāršalca satraucoša ziņa – uzņēmējs un pasaulē bagātākais cilvēks Džefs Bezoss 20. jūlijā gatavojās lidojumam ar savu kosmosa kuģi “New Shepard”. Tajā viņš nedevās vienatnē, bet gan ar trim kompanjoniem. Viena no aizraujošā piedzīvojuma dalībniecēm bija arī 82 gadus vecā lidotāja Valija Fanka.

20. gadsimta 60. gados viņa vēlējās kļūt pat astronauti, bet Fankas ieceri tolaik neuztvēra nopietni, jo viņa bija sieviete. Tomēr kosmoss Valijai vienmēr bija saistošs – viņa kļuva par lidotāju un savā karjeras laikā piedzīvojusi 19 600 lidojumu stundu, kā arī ir apmācījusi lidot aptuveni 3000 cilvēku.

Zīmīgi, ka Valija bija viena no 13 dāmu grupas “Mercury 13” dalībniecēm, kuras trenējās tādos pašos apstākļos kā vīrieši, cerot kļūt par astronautēm. Viņa ir arī pirmā sieviete – ASV Federālās aviācijas pārvaldes inspektore. Bezoss kā savu kompanjoni ceļojumam izvēlējās tieši Fanku, jo viņa to gaidījusi teju visu savu mūžu.

Tagad sievietes sapnis ir piepildījies, un viņa ir vecākais cilvēks, kas līdz šim lidojis kosmosā.

Džoena Morgana – viena dāma vīriešu pūlī

1969. gada 16. jūlijā visa pasaule vēroja vienu no cilvēces lielākajiem sasniegumiem - “Apollo 11” misiju, kuras laikā pirmoreiz vēsturē cilvēku apkalpe, ieskaitot Nīlu Ārmstrongu, devās misijā uz Mēnesi.

Kad kosmosa kuģis pacēlās, NASA (Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija) palaišanas vadības centrā valdīja uztraukums un klusums. Liela daļa tehniskās komandas svarīgo brīdi vēroja pa logu.

Centra telpa bija pārpildīta ar vīriešiem baltos kreklos un tumšās kaklasaitēs, tomēr starp viņiem bija arī viena daiļā dzimuma pārstāve – Džoena Morgana. Viņa zināma kā ne tikai sistēmu testētāja “Apollo 11” sagatavošanai lidojumam, bet arī kā sieviete un inženiere, kas ar savām prasmēm un zināšanām ielauzās tolaik tik ierastajā vīriešu pasaulē.

Morgana bija pirmā dāma, kas kļuva par vecāko izpilddirektori Kenedija kosmosa centrā. Tāpat viņa savas 45 gadu ilgās karjeras laikā sniegusi nozīmīgu ieguldījumu NASA un kosmosa zinātnes attīstībā kopumā, nopelnot daudzus apbalvojumus un medaļas par nesavtīgo darbu un lieliskajām prasmēm.

Pērla Janga – neļaut stereotipiem sevi salauzt

Laikā, kad daudzas sievietes bija spiestas ieņemt sekretāru un administratīvo palīgu amatus, Pērla Janga lauza stereotipus un kļuva par pirmo NASA priekšteces, NACA (Nacionālās konsultatīvās komitejas aeronautikā), tehnisko darbinieci.

Janga sniedza nozīmīgu artavu NACA attīstībā un ieviesa ļoti veiksmīgu tehniskās rakstīšanas sistēmu, kas veic dokumentāciju augstā kvalitātē. Sieviete pamanīja, ka inženieriem ir vājas tehniskās rakstīšanas prasmes, tādēļ pierādīja sevi un kļuva par galveno tehnisko direktori. Bet ne tikai – laika gaitā Pērla palīdzēja veidot NACA publisko tēlu, padarot to par vienu no izcilākajām aeronavigācijas pētniecības iestādēm pasaulē.

1943. gadā viņa publicēja dokumentu “Stila rokasgrāmata inženierzinātņu autoriem”, kas būtiski uzlaboja veidu, kā aviācijas inženieri izklāstīja savas idejas un to rezultātus. Daudzus šīs rokasgrāmatas elementus izmanto pat vēl mūsdienās.

Meja Džemisone - turpina iedvesmot un izglītot arī šodien

1992. gadā astronaute Meja Džemisone piepildīja savu sapni un pārsteidza visu pasauli, kļūstot par pirmo afroamerikāņu sievieti, kura devās kosmosā. Viņa bija viena no septiņu apkalpes locekļu komandas, kas ceļoja kosmosa kuģī “Endeavour”, veicot misiju ar nosaukumu “STS- 47. Kopš lielā notikuma pagājuši teju 30 gadi, un sieviete vēl joprojām iedvesmo topošos zinātniekus.

Mūsdienās Džemisone piedalās dažādos projektos, kas saistīti ar izglītības popularizēšanu visā pasaulē, kā arī pēta tehnoloģiju un sociālo zinātņu mijiedarbību un ietekmi. Viens no Mejas mērķiem ir iesaistīt cilvēkus eksakto zinātņu pasaulē, strādājot ar programmu “Science Matters” un sniedzot nepieciešamo informāciju, lai zinātkārie spētu izprast apkārtējo pasauli.

Džemisone arī atzinusi, ka patiesībā ļoti baidās no augstuma, bet viņai patīk izaicināt sevi, savu ego un “izkāpt no komforta zonas”.